Augus bojā sāls, kas ziemā tiek kaisīts uz ielām un ceļiem – pilnīgi pret sāli izturīgu augu nav
Man gar ceļmalu ir jauns tūju dzīvžogs. Cik tam kaitīga ir sāls kaisīšana uz ielas? Vai sāls bojā arī lielus kokus? Kā pasargāt augus? Jautā Zane Saulkrastos.
Sāls, kuru bagātīgi kaisa uz ielām, augiem var nodarīt lielu postu,” skaidro dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska. Viņas praksē ir vairāki dārzi, kur skaisti dzīvžogi ir smagi bojāti vai pat nobeigušies. Sevišķi tas izteikts privātmāju rajonos, kur ielas šauras un dzīvžogi tuvu ietvei. Turklāt sasālīto sniegu sastumda vaļņos gar ceļa malu, kur tas pavasarī kūst un ilgāku laiku indē augus.
Papildu problēma rodas pavasaros, kad skujas bojā arī sāls izgarojumi un tas kopā ar putekļiem nosēžas uz koku zariem. Skujeņiem sāls (NaCl) bojājumu dēļ (pārāk liela nātrija koncentrācija augsnē) apkalst zari, pat viss dzīvžogs var kļūt ruds un nobirt skujas.
Lapukokiem sāls pārkoncentrācija var izpausties kā lapu apkalšana, dzinumu novīšana. Kopumā augi sliktāk attīstās, lēnāk pavasarī mostas, vairāk slimo.
Izturīgie un jutīgie augi
Vissmagāk no sāls cieš skujkoki (tūjas, egles, priedes) un citi mūžzaļie augi, kuriem ir sekla sakņu sistēma, piemēram, rododendri. Tas, cik daudz sāls spēs izturēt augi, katrā gadījumā atšķiras. Izturība atkarīga no tā, kādā augsnē tie aug, cik lieli un veci ir, cik spēcīga sakņu sistēma. Pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem izturīgāki ir lapukoki. Tos arī var stādīt dzīvžogos ielas malā, piemēram, liepas (Krimas, Holandes) ar platiem vainagiem, spirejas, grimoņus, pamīkstās vilkābeles būs plats cirptais dzīvžogs) vai skābaržus (ja vēlas izveidot šauru dzīvzogu).
Pilnīgi pret sāli izturīgu augu nav.
Ar ikgadēju sālīšanu var nobeigt arī lielus kokus. Varbūt tie neaiziet bojā uzreiz, taču sāk nīkuļot, un novārdzinātajiem augiem pirmajiem piemetas dažādas slimības un kaitēkļi.
Vislabākais variants pasargāt augus no sāls ir veidot gar ceļa malu žogu ar betonētu pasētu. Tai jābūt ieraktai vismaz 10–15 cm dziļi.
Lieto sāls aizvietotājus
Sniega un ledus likvidēšanai savā pagalmā noteikti nevajadzētu lietot tehnisko sāli. Pat ja puķu un krūmu gar celiņu malām nav, sāls bojās mauriņu, palielinās nātrija koncentrāciju augsnē. Protams, bojās arī mājdzīvnieku ķepas. Ja vēlas kausēt sniegu ar ķīmiju, tad labāk lietot tā saukto sāls aizvietotāju – kalcija hlorīdu (CaCl2). Tas gan ir daudz dārgāks par tehnisko sāli, toties mazāk kaitīgs augiem, mājdzīvniekiem un automašīnām.
Dārzu ierīkotāja savos koptajos dārzos celiņu kaisīšanai (protams, ja tie nav pietiekami notīrīti tāpat) iesaka lietot pelnus un granti. Pietiks pat ar pelniem no kamīna. Derēs arī tas, kas paliek dārza grilā. Pelni būs arī kā barības vielas augiem.
Pelni kaisīšanai neder, ja gar ceļa malām aug rododendri.
Mājas pagalmam pilnīgi pietiks ar vienu pārdesmit litru tilpuma grants maisu. Der arī smiltis, taču tām nav tik labas abrazīvās īpašības kā grantij. Pelnus, smiltis un granti uzglabā sausā vietā, piemēram, šķūnītī vai garāžā. Granti sagādā vasarā, lai tā līdz ziemai būtu labi izžuvusi un birstoša. Sausu granti un smiltis var nopirkt būvniecības preču veikalos (maiss maksā dažus eiro).
Kā dabai nekaitīgu materiālu iesaka arī akmens šķembas, vienīgi pavasarī tās grūti savākt, jo salien visās flīžu spraugās un ar sniegu tiek arī mauriņā. Taču, ja ir vēlme dzīvot pavisam zaļi un ir apņēmība saslaucīt, nākamajā gadā tās var lietot atkārtoti. Sezonā pietiks ar dažiem grants un pelnu kaisījumiem, jo tie ilgu laiku saglabājas uz celiņiem, un, šķūrējot sniegu, atkal un atkal rada stabilu sajūtu iešanai.
Mēģina mazināt sāls ietekmi
Ziemā. Patlaban augiem ir miera periods un sāls vēl tos nemaitā. Vispirms vajadzētu savā pašvaldībā noskaidrot, ar ko kaisa publiskos ceļus. Ja tiek izmantots sāls, tad palūgt, lai posmu gar skaisto dzīvžogu nekaisa. Tad nu pašam jāuzņemas rūpes un ietve jānokaisa ar kādu dabai draudzīgāku vielu. Vēl var mēģināt nošķūrēt prom vismaz liekās sasālītās sniega kupenas (ja ir, kur).
Pavasarī. Tiklīdz kļūst siltāks un augi sāk mosties (pilsētās augiem pavasaris sākas agrāk nekā laukos), vajadzētu vairākas reizes pamatīgi salaistīt augus un noskalot kā ar dušu arī zarus. Tas vismaz daļēji mazinās sāls koncentrāciju augsnē un ļaus augiem uzņemt vajadzīgo mitrumu, kas sāls koncentrācijas dēļ tiem ir apgrūtināta.
Vasarā. Viena elementa pārbagātība rada nopietnas problēmas ar citu elementu uzņemšanu, rada to trūkumu. Tādēļ augiem, kas aug šādos ekstrēmos apstākļos, katru gadu vajadzētu papildināt apdobes ar auglīgu augsni (tūju dzīvžogam ieteicams speciālais substrāts) un apbērt ar mizu mulču. Papildus vairākas reizes sezonā konkrētajam augam dod piemērotu papildmēslojumu. Vasarā atkopšanos labi ietekmēs arī šķidrā mēslojuma došana caur lapām (dzīvžoga apsmidzināšana).
Rudenī. Skujkoku dzīvžogam būt stiprākam palīdzēs bagātīga salaistīšana rudenī.Lai mazinātu nātrija koncentrāciju augsnē (Na aizvietotu ar Ca), katru rudeni uz apdobes iesaka izkaisīt ģipsi (80 g/m2). Taču šim darbam pozitīvs rezultāts būs tikai tad, ja sāli katru gadu negāzīs no jauna.
