Lielākās valsts ārstniecības iestādes – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) – Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā vairāk nekā trešdaļa pacientu ierodas paši, nevis tiek atvesti ar ātro palīdzību.
Tā, viņuprāt, viņiem ir vienīgā iespēja tikt ātrāk ārstētiem, kad pie speciālistiem ambulatorajos veselības centros jāgaida mēnešiem garo rindu dēļ. Nereti arī vizīte pie ģimenes ārstiem Rīgā ieilgst nedēļas garumā un pat ilgāk. Arī citās slimnīcās jau pirmajos trīs mēnešos uzņemšanas nodaļās ir pārstrādātas valsts noteiktās kvotas, jo nereti cilvēkiem tās ir pēdējais glābiņš, kur iespējams ātri izmeklēties, saņemt diagnozi un ārstēties kādā no slimnīcas nodaļām vai tikt nosūtītam atpakaļ pie ģimenes ārsta.
60 eiro, bet "jēgas nekādas"
"Janvārī pierakstījos pie neirologa un tikai pēc pusgada tiku vizītē. Neirologs man ieteica doties uz Rīgas Austrumu slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Pagājušajā gadā es sešas reizes samaksāju dažādiem speciālistiem katram pa 60 eiro, bet jēgas nekādas. Esmu pensionārs, parēķiniet, cik man tas izmaksāja!
Es vairs nevēlos izdot tik lielu naudas summu par 20 minūtēm pie katra profesora, ja man nevar palīdzēt. Apnika staigāt pie poliklīniku ārstiem, tāpēc esmu šeit, jo ceru, ka man palīdzēs,"
stāsta "Latvijas Avīzes" sastaptais rīdzinieks Vladimirs, kuram ir pamatīgas problēmas slimo kāju dēļ.
Turpat RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā gaida arī rīdziniece Irēna, kurai pirms kāda laika bijusi zarnu operācija un atkal radušies sarežģījumi, bet pie ģimenes ārsta nevarot tikt ātrāk kā vien pēc nedēļas. "Sākumā domāju, ka man ir vēdera vīruss, bet vēdera sāpes nerimās, tāpēc nolēmu nākt uz šo klīniku. Ātro palīdzību negribēju saukt, jo baidījos, ka liks maksāt," tā notikušo atstāsta Irēna.
Pa taisno uz reanimāciju
Ārsta palīgs Ainārs Ernstsons ir pirmais mediķis, pie kura nokļūst tie cilvēki, kas paši ieradušies Austrumu slimnīcā. Viņam ir bagātīga pieredze, jo pacientu uzņemšanas klīnikā Ernstsons strādā kopš tās izveidošanas, turklāt ārsta palīgam aiz muguras ir arī 29 darba gadi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Pie viņa nonāk ne tikai tādi cilvēki, kuri ilgstoši nav tikuši pie vajadzīgā ambulatorā speciālista garo rindu dēļ, vai tādi, kuriem šurp ieteicis nākt ģimenes ārsts, bet arī cilvēki, kuriem NMPD ir atteicis izsaukumu, nesaskatot dzīvības briesmas, un pat tādi, kuri samelo par savu veselības stāvokli, lai tikai varētu iestāties slimnīcā un veikt izmeklējumus, kas ambulatori nav bijuši pieejami.
A. Ernstsons: "Pirms pāris nedēļām no šī kabineta es biju spiests pa taisno aizvest pacientu uz reanimāciju.
Gribēju pacientei izmērīt asinsspiedienu, bet, pārsēdinot no viena krēsla uz otru, viņa zaudēja samaņu un bija nepieciešama reanimācija, turklāt diezgan ilga.
Vai cits gadījums. Pacients bija izsaucis ātro palīdzību, jo stipri sāpēja mugura. NMPD viņam ieteica doties uz Gaiļezera slimnīcu, jo viņš dzīvo netālu no tās. Pacients ieradās manā kabinetā un viņam iestājās kardiogēnais šoks. Izrādījās, ka viņam bija milzīgs sirds infarkts pa visu mugurējo sienu, tāpēc arī sāpēja mugura. Laimīgā kārtā viņu izglābām.
Gadījumi ir ļoti dažādi. Atnāk arī tādi pacienti, kuri samelo par savu pašsajūtu, jo baidās, ka pretējā gadījumā viņus aizraidīs projām. Viņi zina, ka šeit uzreiz var uztaisīt kompjūtertomogrāfiju, rentgena izmeklējumu, analīzes, un tas notiek dažu stundu laikā, bet uz poliklīniku ir jāiet vairākas dienas, lai to visu izdarītu. Esmu ievērojis, ka ir arī tādi cilvēki, kuri nelietderīgi izmanto mūsu resursus un medicīniskos pakalpojumus. Ja dzīvība nav apdraudēta, reizēm liekam arī samaksāt par saņemtajiem izmeklējumiem.
Diezgan daudzi pacienti šeit ierodas pēc tam, kad ilgstoši ir ārstējušies pie ģimenes ārsta, bet terapija nav bijusi efektīva.
Kur citur pacientam likties? Skaidrs, ka jānāk šurp.
Atbrauc pat no tik tālām vietām kā Liepāja un Daugavpils, kur ir reģionālās daudzprofilu slimnīcas. Kad painteresējos, kāpēc mērojuši tik tālu ceļu, man atbild: nu izmēģiniet pats, kā tur ārstē! Pacienti ir dažādi – viens pārspīlē, otram varbūt tiešām nav paveicies."