Palielinoties kanabisa produktu pieejamībai, pieaugs atkarīgo pacientu un pacientu ar dubultdiagnozēm skaits, saka Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
Viņa informēja, ka kaņepes ir Eiropā un pasaulē visplašāk lietotā nelegālā narkotika. Līdztekus kaņepju augiem un kaņepju sveķiem tagad nelegālajā tirgū var novērot arvien vairāk jaunu narkotiku formu. Lielākā daļa veselības un sociālo problēmu psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ joprojām ir saistītas ar kaņepju lietošanu, liecina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) informācija.
EMCDDA publikācijās tiek aprakstīts, ka kanabisa tirgū šobrīd norisinās pārmaiņas, proti, ir sastopami kaņepju produkti - hašišs, marihuāna -, kas satur vidēji divreiz vairāk tetrahidrokanabinola (THC) nekā pirms desmit gadiem. Tā ir galvenā kaņepju augu psihoaktīvā viela.
Stirna norādīja, ka pēdējos gados ziņojumos par narkotiku situāciju Latvijā attiecībā uz izplatīšanu, lietošanu un sabiedrības veselības problēmām, tiek secināts, ka marihuāna vai hašišs jeb kanabiss ir visizplatītākā nelegālā narkotika, ko Latvijā lieto iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Narkotiku lietošana galvenokārt sastopama jauno cilvēku vidū vecumā no 15 līdz 34 gadiem.
Vienlaikus viņa atzina, ka pēdējos gados Latvijā ir arī palielinājusies kaņepju audzēšana.
Savukārt narkoloģijā pieaug reģistrēto dabīgo kanabinoīdu lietotāju un atkarīgo pacientu skaits. Katru gadu pieaug pacientu skaits ar dubultdiagnozēm - psihiatriska un narkoloģiska diagnoze -, jo kanabis lietošana ir provocējusi psihiskas saslimšanas.
"Prognozējam, ka palielinoties kanabis produktu pieejamībai, pieaugs atkarīgo pacientu un pacientu ar dubultdiagnozēm skaits. Veselības aprūpes sistēma pašreiz nevar nodrošināt kvalitatīvu, pēctecīgu narkoloģisko ārstēšanu, sakarā ar nepietiekamu finansējumu un speciālistu trūkumu. Lai kvalitatīvi nodrošinātu kanabinoīdu atkarīgo pacientu ārstēšanu, nepieciešams ieviest citas specifiskas ārstēšanas metodes Latvijā," uzskata Stirna.
Viņa norādīja, ka gadījumā, ja marihuāna tiks legalizēta, būs jārēķinās ar daudz lielāku šo produktu patēriņu un no tā izrietošam sekām- sociālās, medicīniskās, arī kriminālās, kas prasīs papildus finanses.
Jau tagad Eiropā vairākas kanabinoīdus saturošas zāles ir atļautas lietošanai medicīnā. Stirna uzskata, ka nevajadzētu zāles, kuras lieto medicīnā, pielīdzināt augu valsts produktiem, kuri tiek ļoti plaši pielietoti apreibināšanās nolūkos nelegāli.
Tomēr, ja Latvijā tiks apstiprinātas ārstēšanas tehnoloģijas ar jauniem THC saturošiem medikamentiem, tad tos varēs pielietot medicīnā, līdzīgi kā citas narkotiskās un psihotropās vielas, piemēram, opiātus.
Jau ziņots, ka saskaņā ar pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas datiem marihuānas legalizāciju Latvijā atbalsta teju katrs piektais.
Šogad jūlijā iedzīvotājiem tika vaicāts, vai, viņuprāt, Latvijā būtu jālegalizē marihuānas lietošana. Kā ierasts, absolūts vairākums jeb 75% iedzīvotāju minētajam nepiekrīt, tomēr tas ir vēsturiski zemākais šādi domājošo cilvēku īpatsvars.
Tikmēr 18% respondentu pārliecināti, ka Latvijā būtu jālegalizē marihuāna, kas ir līdz šim augstākais rādītājs, tam gada laikā palielinoties par trim procentpunktiem, savukārt desmitgades laikā rādītājs teju dubultojies.
Vēl septiņi procenti aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
