Avots: https://www.tv3.lv/dzivesstils/veselibai/astoni-padomi-saules-apdeguma-gadijuma/
Lai arī saules aizsarglīdzekļi lietoti, saulesmīļi tomēr reizumis nejūt mēru un pēc ūdensmalā vai pļavā pavadītas dienas attopas ar sarkanu, sūrstošu, dažkārt pat čulgojošu ādu. Kā izvairīties no šādas situācijas un kā pareizi rīkoties.
“Ja vien apdegumam nepievienojas karstuma dūriens, proti, drudzis, vemšana, reiboņi un samaņas zudums, parasti ārsta palīdzība netiek meklēta un problēmai risinājumu varam palīdzēt rast aptiekā.”
Saules apdegums ir iekaisuma reakcija uz ultravioletā (UV) starojuma bojājumiem ādas dziļākajos slāņos. Tas notiek, ja āda bez pienācīgas aizsardzības saņem pārāk daudz šo staru. Speciālisti rekomendē izvairīties no atklātiem saules stariem tās maksimuma stundās (no pulksten 10.00 līdz 16.00), dodoties ārā lietot pretsaules līdzekli un valkāt piemērotu apģērbu, tostarp tādu, kam ir UV filtrs.
Izplatītākais iemesls saules apdegumiem, ir tas, ka cilvēki piemirsuši vai novilcinājuši brīdi, kad atkārtoti jāuzklāj sauļošanās līdzeklis.
“Pārlūkojot ražotāja rekomendācijas kosmētikas līdzekļiem ar SPF, redzam, ka tas jāuzklāj vismaz ik pēc divām stundām vai pat ātrāk, ja peldat vai stipri svīstat, jo šādos apstākļos krēma vai eļļas efektivitātes laiks var svārstīties no 40 līdz 80 minūtēm.”
Proti, visai bieži dzirdētais apgalvojums, ka apdegums gūts par spīti speciālajam līdzeklim, parasti tomēr ir tā nepietiekama lietošana. Dermatologi iesaka izvēlēties vismaz SPF 50, jutīgākai un problemātiskākai ādai un ādas zonām var izvēlēties arī pēdējos gados aptiekā pieejamos SPF 100.
Farmaceite saskata, ka vēl viens iespējamais iemesls saules apdegumam, ir vieglprātīga attieksme, nenovērtējot to, cik saules stari patiesībā ir spēcīgi. Pat zem saulessarga pavadīta visa diena pludmalē arī var paaugstināt apdegumu risku, jo gan smiltis, gan ūdens atstaro sauli, palielinot UV slodzi.
Visbeidzot, apmākušās debesis nenozīmē drošību.
“Cilvēki neredz sauli un aizmirst, ka ir nepieciešama aizsardzība. Ne reizi vien ir nācies palīdzēt tikt galā ar mokošiem simptomiem aptiekas apmeklētājiem, kuri ir pārliecināti, ka saulē pat īsti nav uzturējušies.”
Saules apdegums var izveidoties dažu minūšu laikā, bet var paiet vairākas stundas, lai tas sāktu izpausties. Apdeguma simptomi parasti maksimumu sasniedz 24 līdz 48 stundas pēc saules iedarbības, taču, lai pilnībā atveseļotos, paies dienas vai pat nedēļas.
“Diemžēl nav īsceļu, lai žigli tiktu galā ar saules apdegumu. Zinot, kā to ārstēt, un ātri reaģējot, diskomfortu un kaitējumu var samazināt līdz minimumam.”
Pirmais solis ādas glābšanai ir nebūt saulē. Turklāt, ja vien tas iespējams, vēlams, lai tā būtu telpa, kur pieejams svaigs gaiss. Turpmākajās dienās, kamēr apdegusī ada atgūstas, šīm zonām jābūt pilnībā nosegtām un tās vairs saulei “rādīt” nedrīkst.
Arī aiz mākoņiem ir saule. Ja nu tomēr ir jādodas ārā, turēšanās ēnā, cepure ar platām malām un gaišs, elpojošs apģērbs ir pareizā izvēle, līdz saules apdegums ir pilnībā sadzijis.
Tāpat kā sadzīves apdegumu gadījumos, maksimāli ātri jārod iespēja ādu atdzesēt, piemēram, ieejot vēsā dušā vai vannā vai uzliekot skartajā vietā vēsu kompresi, varbūt mitru dvieli.
Pēc īsas noskalošanās viegli nosusiniet sevi, apzināti atstājot ādu nedaudz mitru. Ņemiet vērā, ka, lai arī drīkst kompresei izmantot ledu, tas noteikti nav jāliek tieši uz apdegušās ādas.
Ļoti svarīga ir ādas pietiekama mitrināšana. Taču tā ir jāveic uzmanīgi, jo āda jau ir bojāta. “Krējums vai citas vecmāmiņu metodes lai paliek pagātnē,” uzsver farmaceite un iesaka maigus līdzekļus, kas paredzēti ādai tieši pēc sauļošanās, kādu vieglu, bagātīgi mitrinošu gelu.
“Apdegusi āda ir jutīgāka pret iespējamiem kairinātājiem, tāpēc izmantojiet maigus mitrinošus preparātus bez smaržas un krāsvielām ar alveju, pantenolu, B vitamīnu, droši var izvēlēties arī mitrinošos vai barojošos līdzekļus aerosola formā, kas mazinās ādas berzi. Vasarā tādiem mājās jābūt pa rokai, jo apdegumu parasti sajūt pat vairākas stundas pēc tiešā kaitējuma, un tad jau var būt apgrūtinoši doties iegādāties preparātu. Visdrošāk šos līdzekļus iegādāties aptiekā, kur farmaceits var konsultēt un palīdzēt izvelēties piemērotāko. Bagātīgs mitrinātājs noderēs vienmēr, arī tad, ja vasara būs pārdzīvota bez apdegumiem!”
Lai mazinātu iekaisumu, var lietot nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu vai naproksēnu.
Samazinot iekaisumu, šie medikamenti var palīdzēt samazināt pietūkumu un apsārtumu, uzlabojas pašsajūta un atveseļošanās noris ātrāk un sekmīgāk. Tiesa, jāatceras, ka tos nevajadzētu lietot ilgāk par trīs līdz piecām dienām.
Ādas apdegums noteikti pieder vainām, kad noteikti jālieto daudz šķidruma. Ilgstoši atrodoties saulē, ir viegli pārkarst un dehidratēties, turklāt, tēlaini runājot, saules apdegums it kā “izvelk” organisma šķidrumu uz ādas virsmu, radot vēl lielāku dehidratācijas risku. Lai to novērstu, saulē ir jādzer daudz vairāk ūdens.
Dažas dienas pēc saules apdeguma āda var sākt lobīties, kas ir zīme, ka organismā sekmīgi noris dzīšanas process un atmirušās daļas tiek “nomestas”. Tad nepacietīgi gribas noplēst mazās ādas stērbelītes. Bruņojieties ar pacietību un ļaujiet ādai sadzīt, nelietojiet skrubjus un abrazīvus sūkļus. Pietiks ar noskalošanos vēsākā ūdenī un ādas mitrināšanu.
Medicīniskā palīdzība nekavējoties jāmeklē, ja ir vērojams kāds no šiem simptomiem:
“Pārkāršana saulē ir nopietna problēma un visai bieži ādas apdegums vērojams roku rokā ar karstuma dūrienu. Savulaik pētījums par 1995. gada karstuma vilni Čikāgā atklāja, ka 28% no tiem, kuri tika hospitalizēti karstuma dūriena dēļ, pēcāk no dažādiem veselības traucējumiem gada laikā mira.”
“Tas ir atgādinājums, ka procesi, kas organismam kaitē, kaut kādās formās var izpausties turpmāk. Tāpēc, ja ir iegūts pat pavisam neliels saules apdegums, tas jāuztver kā brīdinājuma zīme, ka, esam kļuvuši nevērīgi pret savu veselību. Mēģiniet atminēties dienas gaitas un noskaidrot, kas bija greizi, kas izraisīja saules apdegumu, un esiet pret sevi uzmanīgāki, lai novērstu nākamo reizi,” skaidro Turonoka.
