Ceturtdien, 25. jūlijā, situāciju ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto un valdībā apstiprināto jauno zāļu uzcenojuma modeliapsprieda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Klāt bija daudzi nozares pārstāvji, kas iepriekš bija pauduši neapmierinātību ar notikušo.
“Aptieka nav vientuļa sala, nevar dzīvot atrauti no pārējās Latvijas. Arī Latvija nav vientuļa sala,” komisijas sēdē uzsvēra Kristīne Jučkoviča, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektore. Viņa norādīja, ka LFAA bija viena no nozares pārstāvjiem, kas bija pret jaunajiem noteikumu grozījumiem. Viņa arī norādīja, ka VM retorikā izmantotais vārds “racionalizācija” patiesībā ir jāaizstāj ar citu – “nav pieejami medikamenti”. Jučkoviča uzsvēra, ka tikai pateicoties nozares atbildīgam un ilgtspējīgam darbam, Saeimas komisijā “uz galda nav jautājuma par medikamentu trūkumu”, kas citur Eiropā ir bieži novērojams. “Nāksies slēgt aptiekas, būs ļoti daudz neapmierinātu farmaceitu, receptes mainīsies. Protams, farmaceiti ir izturīgi,” Jučkoviča piebilda.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere vēstīja, ka cenu modeļa izmaiņu mērķis ir veicināt aptieku neatkarību, kur valsts iegulda līdzekļus, lai pacientiem būtu medikamenti. Plāns paredz samazināt cenas recepšu un kompensējamajiem medikamentiem par 15-20%, kā arī to, ka veidojot zāļu cenu, ražotāja cena nevarēs būt augstāka kā Lietuvā un Igaunijā, tāpat paredzēts, ka aptieku uzcenojums turpmāk būs fiksēts. Medikamentu cenā tiks iekļauts arī farmaceita pakalpojums – 1,50 eiro par recepti vai 2,50 eiro par recepti aptiekām attālākos reģionos, kur konkrētajai aptiekai nav konkurences. Iepriekš tika plānots, ka jaunais modelis stāsies spēkā no 1. novembra, taču pēc diskusijām valdībā tā pagarināta līdz 2025. gada 1. janvārim.
Uz Aptieku biedrības pārstāves Aigas Zariņas paustajām bažām, ka mazās aptiekas un to filiāles nāksies slēgt, sekoja atbilde: “Neesam redzējuši nevienā valstī, ka valstij būtu uzdevums nodrošināt aptieku visos mazajos miestos.” sacīja Kaupere. Zariņa, savukārt, uzsvēra, ka bieži vien attālākos reģionos aptieku filiāles nodarbojas ar sociālu funkciju veikšanu, kas ir nerentabla, tāpēc jaunās izmaiņas var izraisīt to, ka filiāles būs jāver ciet. Tāpat biedrība bažījas par zāļu pieejamību šajās aptiekās.
Kaupere atbildēja, ka attālākos rajonos esot iespējas saņemt medikamentus, pasūtot tos internetā, taču neprecizēja, kā tas izdarāms.
Sigita Čulkstena, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja jauno sistēmu nosauca par eksperimentu un ierosināja: “Pirms sākam eksperimentēt un sešus mēnešus gaidām, kad kāds nobankrotēs, varam jau tūliņ pajautāt banku ekspertiem, kāda ir aptieku situācija. Tie pateiks, ka situācija ir bēdīga jau šobrīd un pasliktināsies.” Viņa arī argumentēja, ka zāļu iegāde internetā ne vienmēr ir mērķtiecīga. Čulkstena norādīja, ka līdzšinējais medikamentu cenu noteikšanas modelis būt jāatstāj spēkā, kamēr nav veikti datos pamatoti aprēķini un ekspertu vērtējumi.
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) valdes loceklis Jānis Lībķens aicināja ministriju atbildēt uz jautājumu par to, kurš apmaksās medikamentu piegādi, ja aptieka no lieltirgotāja tos pirks par ražotāja cenu, bez samaksas par piegādi – tādā gadījumā piemēram, sociālās aprūpes centra klientam pašam būs jādodas uz aptieku pakaļ zālēm, jo zāļu apgādes uzņēmumi piegādi par ražotāja cenu nevarēs nodrošināt.
Noslēgumā komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) uzsvēra, ka Saeimai jāseko šī jautājuma turpmākai attīstībai, jo arī deputātiem šis jautājums jāpārzina.
Jau informējām, ka 16. jūlijā, pēc divu stundu ilgām diskusijām valdība apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram būtu jāsamazin recepšu medikamentu cenas.
