AS “Olainfarm” konferencē ārstiem “Veselība 360” uzstājās tādi atzīti nozares profesionāļi kā Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds. Viņš klātesošos iepazīstināja ar dažādiem trauksmju veidiem, kā arī to diagnostiku un terapiju. Kā norādīja eksperts, pēdējo gadu laikā no jauna reģistrēto pacientu skaits, kuriem atklāts kāds no trauksmju veidiem, ir audzis. Savas prezentācijas laikā psihiatrs gan uzsvēra, ka uz šo tendenci nevar lūkoties tikai no negatīvās prizmas, jo vienlaikus tā liecina, ka cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš savai psihiskajai veselībai, un apzinās, ka viņiem nepieciešama palīdzība. Savukārt agrīnāka diagnostika veido lielāku iespējamību, ka trauksmi būs vieglāk izārstēt. Nereti šiem pacientiem efektīvākais palīdzības veids ir psihoterapija, un medikamentoza ārstēšana nav nepieciešama. Jo ilgāk cilvēks ir sadzīvojis ar trauksmi, jo grūtāka būs to ārstēšana, uzsvēra psihiatrs.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs, internists Aleksejs Derovs prezentēja jaunākās aktualitātes gastroenteroloģijā. Lekcijā tika apskatītas vairākas gremošanas trakta slimības un pētījumu virzieni. Pašlaik kuņģa-zarnu trakta augšdaļā, bez gastroezofageālās refluksa slimības, kas stabili notur savas pozīcijas, uzmanību pievērš eozinofīlais ezofagīts, kura incidence pēdējos gados Rietumvalstīs pieaug un tiek asociēts ar alerģiju. Medicīnas zinātņu doktors arī uzsvēra, ka divi no būtiskākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē kuņģa un zarnu trakta darbību, ir stress un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana. Viena no modernajām saslimšanām, kas ievērojami samazina pacientu dzīves kvalitāti un ko īpaši veicina stress un atsevišķu medikamentu lietošana, ir dispepsija. Tās simptomi ir tādas diskomfortu izraisošas sajūtas kā vēdera pūšanās, smaguma sajūta pēc ēšanas, slikta dūša, dedzināšana, atraugas, vemšana un citas. Jāņem vērā, ka NSPL lietošana, bieži arī nekontrolēta, attīstītajās valstīs ir bieža parādība, kurai seko daudz nopietnu komplikāciju, piemēram, asiņošana kuņģa vai zarnu trakta
Savā prezentācijā profesors veltīja laiku arī tādām nopietnām un bīstamām Rietumu populācijas kaitēm kā iekaisīgo zarnu slimības, tika apskatīta svarīga mūsdienu veselības problēma – taukainā hepatoze, kā arī atklāja jaunākās tendences mikrobioma pētījumos, respektīvi- kā darbojas zarnas un citu orgānu sistēmu asis, piemēram, zarnu-smadzeņu, zarnu-aknu, zarnu-ādas u.c.
Lai kopumā uzlabotu situāciju ar pacientu precīzu diagnostiku un ārstēšanu, A. Derovs aicināja klātesošos ārstus tomēr ārstēt pacientus, nevis slimības, tādējādi raudzīties uz problēmu kompleksi.
Savukārt Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja un Neiroimunologu asociācijas prezidente Viktorija Ķēniņa uzstājās ar prezentāciju “Vai viegli būt senioram?”. Tās laikā viņa iepazīstināja klātesošos ar jaunākajiem pētījumiem par demenci un to ietekmējošajiem faktoriem. Kā norādīja V. Ķēniņa, pašlaik pētnieki analizē to, kā izmaiņas hormonālajā līmenī korelē ar demences riskiem. Lai gan sievietēm menopauzes laikā, kad samazinās hormona estrogēna līmenis, risks saslimt ar demenci ir lielāks nekā vīriešiem, hormonālā terapija nebūs efektīvākais risinājums situācijas uzlabošanai. Kā savā prezentācijas laikā uzsvēra neiroloģe, tad viena no iespējām, kā samazināt risku, ir “likt smadzenēm darboties” nepārtraukti, piemēram, apgūstot jaunas zināšanas. Ne velti, pēc viņas teiktā, tādu profesiju pārstāvjiem kā skolotājiem un mediķiem, demenci novērojot retāk, jo viņi visu laiku ir spiesti apgūt jaunas zināšanas.
Par Latvijas zāļu tirgus attīstības tendencēm, pētniecības un izstrādes virzieniem mediķus iepazīstināja AS “Olainfarm” Medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs Vadims Ķīsis. Saskaņā ar viņa teikto, pērnajā gadā Latvijas medikamentu tirgus veidoja 530 miljonus eiro, no kuriem tikai 6% bija vietējo ražotāju medikamenti, bet pārējie – imports no ārvalstu ražotājiem. Tas savukārt rada riskus medikamentu pieejamībai ārkārtas situācijās, jo piegādes ķēžu traucējumu gadījumā pastāv augsts risks, ka pacientiem nebūs iespēja iegādāties viņiem nepieciešamos medikamentus. Ar šādu situāciju pēdējo gadu laikā esam saskārušies vairākkārt. Lai mazinātu šos riskus, kā vienu no nākotnes darāmajiem darbiem V. Ķīsis minēja valsts zāļu rezervju sistēmas izveidi.
