"Kā labāk dzīvot?" (Latvijas Radio raidījums) Hroniskas sāpes nav tikai kādas slimības simptoms, tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Sāpes var mazināt ārstnieciskā vingrošana speciālista pavadībā, masāžas un fizikālā terapija, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja ārsts traumatologs, ortopēds Egils Strauss.
Par hroniskām sāpes var nosaukt tad, ja tās nomāc vismaz trīs mēnešus, norādīja Strauss. Vienas no izplatītākajām hroniskajām sāpēm ir migrēna vai karpālā kanāla sindroms, taču sāpju veidu un cēloņu ir daudz.
"Manā skatījumā 75–80% migrēna ir mugurkaula kakla daļas problēmas. Tieši pirmo divu kakla skriemeļu problēmas, kurus daudzi negrib apskatīt, bet meklē iemeslus galvā. Manā skatījumā ir jāmeklē zemāk," pauda Strauss.
Jāsaprot, ka hroniskas sāpes pašas par sevi daudzos gadījumos nepāries. Ja tās moka mēnešiem ilgi, ir jāmeklē sāpju cēlonis un problēma jārisina vai arī jāmeklē veidi, kā sāpes mazināt.
"Kad mēs vingrojam, masējamies, fiziski sevi noslogojam, tas mazina sāpes, bet lielākā daļa cilvēku tomēr iet pa vieglākās pretestības ceļu un lieto pretsāpju medikamentus.
Cilvēki ir dažādi. Viens dzer medikamentus, kad vairāk nevar izturēt, otrs – pie mazākajām problēmām," atzina Strauss.
Runājot par hroniskām sāpēm, daudzi cilvēki, it sevišķi lielākā vecumā, ir skeptiski par to ārstēšanu un izvēlas ar tām samierināties, smagākajos brīžos talkā ņemot pretsāpju medikamentus. Locītavu sāpes zināmā vecumā pat tiek uzskatītas par normu.
"Sasniedzot zināmu vecumu, kaites it kā sakrājas, jo mēs ne vienmēr tās izārstējam līdz galam, bet tas nenozīmē, ka vecumā ir jādzīvo sāpēs. Un ko sauc par vecumu?
Es uzskatu, ka tagad vecums ir 85–90. Pārējie visi ir jauni cilvēki. Ja viņi pieļauj, ka viņiem sāp, tad viņi sev krāj punktus, lai būtu vēl lielākas sāpes kaut kad," norādīja Strauss.
Ārsts skaidroja, ka locītavu sāpes agrāk vai vēlāk, bet neizbēgami parādās gadījumos, ja cilvēkam ir stājas vai gaitas traucējumi, kurus ir iespējams novērst vai labot. "Pirmkārt, ir jāskatās, kāds ir tavs ķermenis, vai tas ir līdzsvarā vai nav. Ja tev ir stājas un gaitas traucējumi, tad tavas locītavas nedarbojas tā, kā vajag. Cilvēka organismam ir labā un kreisā puse. Līdz ar to viena puse kompensē otru, bet tikai līdz zināmam laikam – pēc tam sākas locītavu un mugurkaula deformācija. Ķermenim atrodoties ilgstošā disbalansā, agri vai vēlu jūs nonāksiet pie sāpēm," skaidroja Strauss. Laicīgi sākot risināt, to iespējams labot bez invazīvām metodēm vai medikamentiem, apmeklējot fizioterapeitu un regulāri vingrojot.
Tāpat ārsts norādīja, ka nereti cilvēki, cenšoties sāpes atvieglot, izmanto arī dažādus ārējos palīglīdzekļus – korsetes, ortozes, apkaklītes un citus.
"Tā mēs kuļamies uz priekšu. Nākošais ir invazīvas blokādes. Citam tās palīdz tīri labi, bet mēs nonākam pie tā, ka tā ir viena no ārstu naudas pelnīšanas iespējām. Ja ir aitas, ir cirpēji," pauda Strauss.
Ārsts atgādināja, ka bez invazīvām metodēm vai medikamentu lietošanas pastāv vēl arī ārstnieciskās masāžas un ārstnieciskā vingrošana speciālistu uzraudzībā, kas daudzos gadījumos var ļoti palīdzēt.
"Vēl novārtā manā skatījumā ir pamesta fizikālā medicīna, piemēram, aparātu ārstēšana ar strāvas iedarbību uz sāpošo rajonu.
Aparātus kādreiz pielietoja ļoti plaši. Tagad tas viss ir palikts malā. Tas sadārdzina ārstēšanos, tas prasa zināmu kabineta iekārtojumu, zināmas struktūras, un tagad šīs procedūras nozīmē rehabilitologs. Tātad pie rehabilitologa vēl ir jātiek," vērtēja Strauss.
Ārsts uzsvēra, ka fizikālās terapijas jeb dažādu aparātu iedarbība pret sāpēm ir pierādīta un tie darbojas ļoti labi, bet tas prasa laiku, naudu un cilvēku, kas prot ar to darboties.
Strauss norādīja, ka pasaulē arvien pieprasītāka kļūst lāzerterapija, un vismaz 15 moderni lāzera aparāti pieejami arī Latvijā, kas gan ir salīdzinoši maz.
"Tā ir infrasarkano un sarkanā lāzera staru terapija, kas iedarbojas uz šūnām dažādā dziļumā. Tiek izmantoti, pēc pēdējiem datiem, četru viļņu garumi, kuri dažādā dziļumā dažādi iedarbojas uz šūnām, un ir pat pētījumi par diagnozēm, kuras var ārstēt ar attiecīgo viļņa garumu. Aparātam ir dažādi uzgaļi, un to var pielietot kā svaigu, tā hronisku un pat neirotisku sāpju ārstēšanai kā labu līdzekli," stāstīja Strauss.
Vienlaikus ārsts atzina, ka šī metode vēl ir jauna. Tajā ir daudz kas neizpētīts, un arī tā prasa ilgtermiņa ieguldījumus no pacientu puses. Ar vienu procedūru sāpēm līdzēts nebūs.
