Tas, ka sabiedrība asi reaģē uz Rīgas jauniešu bandu izlēcieniem ir ļoti labi – tā ir vardarbība, pret kuru jāvēršas, teic ārsts Andrejs Ērglis. Tomēr tā nav nekāda “pēkšņa problēma”: tā bijis visu laiku, saka ārsts, atceroties arī savus skolas gadus.
Šovasar Rīgu pārsteigušas vairākas ziņas par jauniešu bandu savstarpējo attiecību kārtošanu. Bijuši atsevišķi uzbrukumi gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Plašsaziņas līdzekļu virsrakstos nonākuši vārdi “Origo bērni” un “Imantas banda”, bet sociālajos tīklos izplatās paziņojumi par grupējuma “Banāni” veidošanu. Līdz ar to lielais jautājums: “Vai Rīgā ir droši?”
To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderim – ārstam kardiologam Andrejam Ērglim. Tikmēr policija saka, ka jauniešu bandu izlēcieni nav nekas diži nopietns – tās ir tikai atsevišķu indivīdu nesaskaņas. Bet lielākā likumsargu redzeslokā nonākušo “Rīgas bandu” huligānu nav sasnieguši pat 15 gadu vecumu.
Mediķis uzsver – jo cilvēki jaunāki, jo viņi ir radikālāki, viņi mēģina “uzlikt kaut kādus modeļus, kas ir labi”. (Foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva) Andrejs Ērglis atceras savu mācību laiku vidusskolā pašā Rīgas centrā, pretī Bastejkalnam: “Arī tad Bastejkalnā notika “visādas lietas”, padomju okupācijas laikā bija izteiktas visas šīs bandas – imantieši, ķengarieši, “barankas”, Bastejkalna, centra un tā tālāk. Tā kā man tā lieta ir diezgan pazīstama…”
Mediķis uzsver – jo cilvēki jaunāki, jo viņi ir radikālāki, viņi mēģina “uzlikt kaut kādus modeļus, kas ir labi”. Un viņi organizējas kopienās, grupās, arī bandās, kas ir normāli. Un tā nav specifiski tikai Latvijas problēma – tā ir visā pasaulē.
Tāpēc nedrīkst viņiem teikt, ka viņi ir vainīgi. Pieaugušo sabiedrībai, valsts iestādēm, pašvaldībām, pēc Andreja Ērgļa teiktā, būtu jādara viss, lai šīs bandas, ko mēs, piemēram, nodēvējam Imantas vai Origo vārdā, kļūtu par komandām.
“Vienmēr būs bērni, kuri ir atstāti novārtā, un tā bieži vien tā nav viņu, bet gan vecāku vaina. Sabiedrībai ir jāuzņemas atbildība. (..) Tāpēc mums ir vajadzīgas šīs sporta spēles – pašvaldībām jāiegulda nauda sporta laukumos, esmu par “Ghetto Games”, un ne tika uz sportu tas attiecas, arī uz dejošanu, dziedāšanu un tā tālāk”. Te jāsadarbojas visai sabiedrībai un institūcijām, pirmāk, jau Izglītības un zinātnes un Iekšlietu ministrijām, lai novērstu jauniešu organizēšanos šādās bandā.
Kā vēl vienu veicinošu faktoru, kāpēc veidojušās šādas “Origo” un “Imantas” bandas Andrejs Ērglis nosauc kovidlaiku: “Tas kovids tomēr ļoti “palīdzēja” – ar tām mājmācībām bez disciplīna. Vienkārši izaugusi paaudze, kura nezina, kas ir disciplīna”.
Kā Andrejs Ērglis, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre vērtē situāciju ap galvaspilsētas jauniešu bandām, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
