Ārsti ceļ trauksmi par Latvijā apturēto aknu transplantācijas programmu. Kamēr Veselības inspekcija (VI) turpina izvērtēt pacientu nāves pēc šīs operācijas, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) operācijas nenotiek. Un šim uz pauzes uzliktajam jautājumam jau ir dzīvības cena — nesen miris 28 gadus vecs vīrietis, kuru varēja glābt tikai transplantācija, vēsta portāls "lsm.lv".
Smagas, strauji progresējošas aknu mazspējas gadījumā vienīgā ārstēšanas metode ir orgāna pārstādīšana. 28 gadus vecais vīrietis mira Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) intensīvajā terapijā, kur ārsti līdz pēdējai dienai cīnījās, lai izdotos viņu aizvest uz Kauņu Lietuvā un pārstādīt orgānu tur.
LIC 4. nodaļas vadītāja Ieva Tolmane pastāstīja, ka ārsti ārzemēs bijuši gatavi ņemt pacientu aprūpē, bet tas gājis secen, jo nav noslēgts starpvalstu līgums. “Un pacients nomira. Un mums kauss bija pilns. Uzrakstījām Veselības ministrijai, ka mums mirst pacienti,” atklāja Tolmane.Kopš publiski tapa zināms, ka PSKUS miruši 8 no 13 aknu transplantācijas pacientiem, sākta operāciju izvērtēšana. Pagājuši jau seši mēneši un joprojām nav skaidrības, kas tālāk. Veselības inspekcija lūdz vēl mazliet laika, VM un PSKUS gaida atzinumu. Tikmēr ārstu redzes lokā nonāk aizvien jauni pacienti, kuriem būtu jāveic transplantācija.
VM uzskata, ka visu var risināt ar S2 veidlapas palīdzību. Tā ir valsts garantijas vēstule, ka ārzemēs veiktu pakalpojumu apmaksās Latvija. VM Ārstniecības jautājumu departamenta direktore Sanita Janka norādīja, ka S2 veidlapas saņemšanai ir nepieciešams ārstu konsīlija lēmums.
Paralēli tiek izsvērts jautājums, ka aknu transplantāciju tiešām varētu uzticēt kaimiņiem, piemēram, igauņiem. “Visticamāk, pie mums paliks nieru transplantācija un sirds, par aknu transplantāciju šis jautājums paliek atklāts,” norādīja Janka.
Arī Tolmane domā, ka Latvijā gadā nav iespējams veikt tik daudz transplantāciju, cik nepieciešams, lai tā būtu droša. “Uz mūsu iedzīvotāju skaitu es rēķinu 10 - 12 transplantāciju gadā. Bet, lai strādātu veiksmīgi, vajag 25 - 30 gadā. Tad rodas pieredze gan izvērtētājiem, gan tiem, kas veic [operāciju]. Mums nekad tik daudz nebūs. Visu cieņu PSKUS ķirurgiem, tur ir daudzums vajadzīgs,” norādīja Tolmane.
Tiesa, tikai rudenī būs skaidrs, vai aknu transplantāciju Latvijā varēs atsākt. Starptautiski Latvijas izvēlētais ceļš ir tīkls "Scandiatransplant". Tajā sadarbojas Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Islande un Igaunija. Pērn veiktas gandrīz 2000 orgānu pārstādīšanas. Latvijas bāze būs PSKUS. Tur jau izveidota akreditēta laboratorija analīžu veikšanai un notiek speciālistu apmācība. Pēc pievienošanās iespējas veikt transplantāciju būs daudz lielākas.
VM lēš, ka Latvija visas iestāšanās procedūras varētu pabeigt 2025. gadā. PSKUS vadītājs piesauc 2026. gadu. Tas būs ļoti gaidīts notikums, bet nekādā veidā nerisina situāciju, kādā aknu slimnieki un viņu ārsti ir šodien, vēsta "lsm.lv".
