Avots: https://www.la.lv/arsti-latvija-daudz-nopietnak-japieversas-cinai-ar-holesterinu
Paaugstināts holesterīna saturs asinīs mūsdienās sastopams ļoti bieži, tādēļ daudziem šī tēma šobrīd ir aktuālāka nekā jebkad agrāk.
To, ka holesterīna līmenis ir jāuztur normas robežās, zina teju katrs. Paaugstināts tā līmenis izraisa aplikumu veidošanos uz asinsvadu sieniņām, tas savukārt veicina aterosklerozes un citu sirds un asinsvadu sistēmas slimību rašanos.
Eksperti norāda uz efektīvu ieroču nepieciešamību
Sirds veselības veicināšanas alianses nesen rīkotajā seminārā „Jauna izpratne sirds veselības saglabāšanā” dalībnieki kārtējo reizi akcentēja paaugstināta holesterīna līmeņa problēmu. Tā skar daudzus Latvijas iedzīvotājus, veicinot dažādu kardiovaskulāru slimību (KVS) rašanos.
Eksperti īpašu uzmanību pievērsa risinājumiem, kas efektīvi samazina zema blīvuma jeb „sliktā” holesterīna (ZBLH) līmeni asinīs. Tieši paaugstināts ZBLH rādītājs tiek uzskatīts par galveno riska faktoru cilvēkiem ar augstu infarkta un insulta iespēju. To nedrīkst nenovērtēt, jo provizoriskie dati liecina, ka 2022. gadā vairāk nekā pusē gadījumu nāves cēlonis Latvijā bijis tieši asinsrites sistēmas slimības. Turklāt no tām mirušo cilvēku skaits pēdējo gadu laikā būtiski pieaug.
Semināra dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi cīnīties pret holesterīnu – apvienojot veselīga dzīvesveida, regulāras veselības pārbaudes un jaunu medikamentu sniegtās ārstēšanas iespējas. Tas palīdzēs uzlabot pacientu izredzes cīņā ar KVS, daudzos gadījumos novēršot priekšlaicīgu nāvi.
Profilakse ieņem vadošo lomu primārajā veselības aprūpē
Ģimenes ārsts internists, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs norādīja, ka ģimenes ārstu praksēs tieši KVS ir visbiežāk diagnosticētās hroniskās saslimšanas. Un galvenie KVS riska faktori ir augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis: „Ja runājam par primāro veselības aprūpi, nav izdomāts nekas efektīvāks par profilaksi ar ģimenes ārstu prakses starpniecību. Tāda mijiedarbība paredz skaidrojošu, izglītojošu ietekmi uz mūsu sabiedrību, un tieši sadarbībā ar ģimenes ārstu vislabāk var nogādāt informāciju, zināmā veidā arī iemaņas un medikamentozo terapiju līdz pacientiem.
Tā kā paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis ir būtisks un svarīgs kritērijs, ar ko saskaramies ikdienas darbā, mēs veicām epidemioloģisko novērojumu (saīsinājumā – Solis), kurā piedalījās 185 ģimenes ārsti. Katrs no viņiem savā praksē izvēlējās 15 pacientus.
Kopumā sešu mēnešu laikā mēs novērojām gandrīz 2500 pacientus. Tas ļāva iegūt ļoti daudz plašas informācijas gan par asinsspiedienu, gan holesterīnu, gan dažādām citām interesantām lietām. Dati parāda, ka 78% no visiem novērotajiem pacientiem pēdējā gada laikā tika noteikts paaugstināts holesterīna līmenis. Savukārt 48% no šiem pacientiem saņem hipolipidimizējošu terapiju.”
Mērķis – samazināt holesterīna līmeni riska grupu pacientiem
Kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības valdes priekšsēdētājs, profesors Kārlis Trušinskis akcentēja, ka viņa pacientu vidū ir daudz gados jaunu cilvēku ar aterosklerozi, kas rada noteiktus draudus viņu veselībai: „Fakti ir neapgāžami – jo augstāks holesterīna līmenis, jo ātrāk pienāk brīdis, kad pangas jeb aterosklerotiskās plātnītes aizsprosto artērijas. Savukārt, jo ātrāk izdodas samazināt ZBLH līmeni – laicīgi, negaidot, nenovilcinoties, jo efektīvāk varam pacientam novērst miokarda infarkta risku.”
Profesors uzsvēra, ka ikviens pacients ar paaugstinātu holesterīna līmeni atrodas noteiktā riska grupā. Piemēram, ļoti augsta riska grupā esošajiem ZBLH rādītājam jābūt mazākam par 1,4 mmol/l. Viņš arī minēja, ka to panākt nav viegli un bieži vien pat kardiologa uzraudzībā esošiem pacientiem neizdodas ZBLH līmeni samazināt līdz nepieciešamajai vērtībai. Taču mērķis nav pats skaitlis: „Galvenais uzdevums ir novērst kardiovaskulāru (KV) notikumu – miokarda infarkta, insulta – risku. Tomēr nespēja pietiekami pazemināt holesterīna līmeni šo risku palielina, tādēļ ir būtiski sasniegt nospraustos mērķus.”
Jau pieejamas inovatīvas ārstēšanas metodes
Kārlis Trušinskis skaidro, ka augsta līmeņa holesterīna ārstēšanai izmanto statīnu grupas zāles. Taču ar šiem medikamentiem tikai 5% gadījumu izdodas sasniegt vēlamo mērķi (ZBLH zem 1,3 mmol/l), bet dažkārt nepieciešams panākt vēl zemāku holesterīna līmeni. “Mūsu vajadzība ir nodrošināt valsts atbalstu to pacientu ārstēšanai, kuriem nepieciešams būtiski samazināt holesterīna līmeni,” akcentē kardiologs.
Algoritms, ar kura palīdzību ārstē smagi slimos pacientus, ir vienkāršs. Vispirms tiek izmantoti statīni, pēc tam ir vairāki citi medikamenti, no kuriem efektīvākie ir jaunākās paaudzes medikamenti, kas palīdz samazināt ZBLH holesterīna līmeni papildus vēl par 50 – 60%. Turklāt tie ir injicējami tikai divas reizes gadā. Tas ir ļoti svarīgi, jo dislipidēmijas korekcijas gadījumā, līdzīgi kā daudzām citām slimībām un medicīnā vispār, viena no lielākajām problēmām ir līdzestība. Daudzām slimībām ir zāles, bet trūkst pacientu līdzestības. Lai šos medikamentus varētu lietot plašāks pacientu loks, nepieciešams valsts atbalsts kompensācijas nodrošināšanai.
Kārlis Trušinskis, skaidro, ka zāļu injicēšanu jāveic medicīnas profesionālim, kas nozīmē, ka pacients tiekas ar ārstu vai vismaz ar medicīnas māsu. Ja šis medikaments tiek injicēts, tad mediķiem ir jāiegūst pilns priekšstats par pacienta profilu un viņa riska faktoriem – gan asinsspiedienu, gan lietojamo medikamentu kopumu, gan dzīvesveidu. Jo pacienta ikdienas paradumi būtiski ietekmē viņa veselību un arī terapijas efektivitāti. Lai zāles strādātu ilgtermiņā, nepieciešams atbilstošs dzīvesveids, citādi to iedarbība būs īslaicīga.
Laiks sākt rīkoties
Profesors Trušinskis aicina ļoti nopietni pievērsties KVS saslimšanu problēmai: „Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, nāves cēloņu struktūras ziņā Latvijā 2022. gadā asinsrites sistēmas slimības sastādīja 52%. Kā redzams, KVS slimības sastāda lielāko mirstības proporciju, tādēļ beidzot vajag pret tām arī atbilstoši attiekties. Kas slēpjas zem asinsrites slimībām? Visvairāk tā ir hroniska sirds išēmiska slimība, cerebrovaskulāras un hipertensīvās slimības, kardiomiopātija, akūts miokarda infarkts, hroniska sirds mazspēja. Mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību šai mūsu valsts iedzīvotāju problēmai.
Tāpēc mans aicinājums visiem atbildīgajiem par medicīnas aprūpi valstī, ieskaitot tos, kuri lemj par finanšu piešķiršanu – uzklausiet mūs, varbūt beidzot sākam kopīgi skatīt šo problēmu un kaut ko spējam izdarīt šajā jomā. Lai gan valsts institūcijas daudz ko atzīst un uzrāda šīs problēmas kā būtiskākās, līdz šim adekvāta rīcība nav sekojusi. Bet ceru, ka šogad beidzot to sagaidīsim.”
