"" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā* atklāts - gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir uz laiku pārtraukuši vai beiguši lietot nozīmētās , iepriekš to neapspriežot ar veselības aprūpes speciālistu, piemēram, vai , turklāt lielākā daļa aptaujāto šādi rīkojušies vairākkārt. Speciālistu vērtējumā šī ir satraucoša tendence, tādēļ jāveicina vide, kurā pacientiem būt līdzestīgiem ir vieglākā izvēle.
Aptauja iezīmē problēmas, kas saistītas ar pacientu līdzestību nozīmētajai terapijai dažādu slimību ārstēšanā vai profilakses nolūkos. Kā atklāts, biežākie iemesli terapijas pārtraukumiem saistīti ar subjektīvo pašsajūtu, piemēram, teju trešdaļa norāda, ka, uzsākot terapiju, jutušies labāk un tādēļ nolēmuši, ka vairs nav jālieto. Vēl 22% kā iemeslu norādījuši pašsajūtas pasliktināšanos vai kādu blakusparādību novērošanu. Kā citi iemesli minēti arī aizmāršība lietot regulāri, bailes no blakusparādībām, kā arī tas, ka nav bijušas valsts kompensētas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidents kardioloģijā, "" Māris Lapšovs norāda, ka līdzīgu ainu novērojis ikdienas darbā ar pacientiem: "Iemesli mēdz būt dažādi - bailes, izpratnes trūkums, dažkārt arī aizmāršība. Brīvdienās, dodoties atpūsties, tiek atstātas mājās. Taču slimība neatpūšas - process turpinās, un šādi lēmumi bez konsultēšanās ar speciālistu ir bīstami, nereti pēc tam ar pacientu tiekamies stacionārā. Tādēļ mērķtiecīgi veidojam pacientam drošu vidi - sākumā tā vienmēr būs diskusija starp un pacientu, sniedzot iespēju uzdot jautājumus, pārrunāt bažas, vienoties par pacienta dzīves ritmam piemērotāko režīmu."
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētniece Mirdza Kursīte uzskata, ka aptaujas dati pievērš uzmanību globālai problēmai ar līdzestību, ko apliecina arī citās valstīs veikti pētījumi, turklāt, salīdzinot statistikas datus Eiropas valstīs, ir pamatotas bažas, ka situācija Latvijā ir sliktāka: "Līdzestība jeb apmērs, kādā personas uzvedība lietošanā un dzīvesveida maiņā saskan ar pašas personas akceptētām vai cita veselības aprūpes speciālista rekomendācijām, ir cieši saistīta ar veselības iznākumiem - tai skaitā priekšlaicīgu nāvi, slimības komplikācijām un nepieciešamību ārstēties slimnīcā. 2022.gadā Latvijā ar ārstēšanu novēršamā mirstība iedzīvotājiem vecumā līdz 75 gadiem bija divas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, un nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu nāve saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām - insultu, infarktu un arteriālo hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu."
Pētniece skaidro, ka līdzestību ietekmē dažādi faktori - vecums, dzimums, pacienta zināšanas, motivācija un pārliecības, kā arī ar pašu slimību un terapiju saistītie aspekti, piemēram, skaits, slimības ilgums un tas, cik viegli ir lietošanu iekļaut ikdienas režīmā. Arī veselības aprūpes pieejamībai un komunikācijai ar veselības aprūpes speciālistiem ir liela nozīme - cik viegli pierakstīties pie , cik brīvi un ērti pacients jūtas, pārrunājot ar vai citu speciālistu ar veselību saistītos jautājumus.
"" aptaujas dalībnieki biežāk norādījuši trīs faktorus, kas ikdienā palīdzētu ievērot ārstēšanas režīmu - ģimenes locekļu un tuvinieku atbalsts, pieejamākas , ar to saprotot zemāku vai ērtāku iegādi, kā arī regulāri atgādinājumi par lietošanu telefonā vai citā ierīcē, lietošanas organizatori. Vēl gandrīz katrs piektais minējis labāku izpratni par ārstēšanas mērķiem un ieguvumiem, mazāk blakusparādību, retāk minēts vienkāršāks režīms, rakstiska vai vizuāla shēma par lietošanu un regulārāka saziņa ar vai .
Sertificētā , "" valdes un valdes locekle skaidro: "Cilvēki iegriežas biežāk, nekā apmeklē , tādēļ mēs labi redzam kopainu - piemēram, nav izņemtas nozīmētās , straujā dzīves ritma dēļ neizdodas ievērot lietošanas režīmu, dažkārt arī grūti ir pieņemt diagnozi vai cilvēkam gluži vienkārši trūkst atbalsta, īpaši tas attiecas uz vecāka gada gājuma cilvēkiem. Mūsdienās mēs aktualizējam rūpes par pacientu, ne tikai slimības kā medicīniska stāvokļa ārstēšanu. Tādēļ nozīmīga ir sadarbība starp , aprūpes personālu, , kā arī ģimenes locekļu un citu atbalsta personu iesaistīšana, kas var palīdzēt pacientam. Tādā gadījumā varam sagaidīt labus rezultātus. Jāatgādina, ka ir pieejami dažādi atgādinājumi, digitāli risinājumi, palīgrīki, piemēram, dienasgrāmatas, kastītes, kas var palīdzēt ievērot ārstēšanas režīmu ikdienā."
Aptaujā skaidrots, ka biežāk pārtraukt vai nelietot bez konsultēšanās ar speciālistu ir gadījies cilvēkiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem. Aptaujas dati liecina, ka tikai mazāk par trešdaļu vienmēr konsultējas ar par lietošanu, un apzinīgākie ir vecumā no 60 gadiem, kur šādi atbildējušo skaits sasniedz 35%. Vēl 17% atzīmējuši, ka neatceras, vai kādreiz patvaļīgi pārtraukuši viņiem nozīmēto terapiju.
*"" un pētījumu aģentūras "Norstat" reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta 2025.gada jūlijā, aptaujājot 1365 iedzīvotājus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas dati aktualizēti ekspertu diskusijā "Līdzestība tuvplānā: no izpratnes līdz pārmaiņām" rīkotās konferences "Misija: SIRDS" ietvaros.
ir pieejamākais veselības aprūpes uzņēmums Latvijā, kas sniedz medicīnas pakalpojumus Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Olainē, Liepājā, Daugavpilī, Talsos un Bauskā. pakalpojumi ir pieejami 26 klīnikās visā Latvijā, tostarp arī specializētajās , , , un .
Apkalpojot vairāk nekā 160 000 pacientu vizītes mēnesī un nodrošinot pakalpojumus 120 specialitātēs, strādā vairāk nekā 2 200 darbinieku, no tiem gandrīz 1 000 . Pakalpojumu klāsts ietver dažādu augsti kvalificētu speciālistu un ģimenes konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, rehabilitāciju, zobārstniecību, ķirurģiju un estētisko medicīnu.
Plašāka informācija: https://epoliklinika.lv/ https://www./
