Latvijā neticami reti kāds caurskata Eiropas parlamenta dienaskārtību un pieņemtos dokumentus. Parasti Latvijā Eiropas dokumentus sāk lasīt tad, kad tie jau stājušies spēkā vai tad, kad Latvijai jau ir uzliktas soda sankcijas par kāda lēmuma vai dokumenta nepildīšanu. Loģika gan teiktu priekšā, ka Eiropas parlamenta deputāti no Latvijas varētu ministrijām norādīt uz vienu vai otru risku, kā arī otrādi – ministrijas varētu lūgt deputātus lobēt vienu vai otru Latvijai interesējošu jautājumu Briselē.
Var jau būt, ka dažkārt Latvijas ministri sameklē Robertu Zīli vai Ivaru Ijabu vai varbut kādu citu Eiroparlamenta deputātu, pārrunā šādu tādus Latvijai būtiskus jautājumus, bet tas lielākoties neizskan publiski. Latvijai interesējošiem jautājumiem būtu jāparādās arī publiskajā telpā un sabiedrības apziņā.
Viens no jautājumiem, kas Latvijai ir būtisks jaunā Eiropas parlamenta veidošanas procesā ir iespēja izveidot Veselības komiteju Eiropas parlamentā. Līdz šim allaž Vides komitejas ietvaros –, un šī komiteja nodarbojas ar vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jautājumiem, bija Veselības apakškomiteja. Man jāpiebilst, ka savulaik šo apakškomisiju vadīja izcilais aneseteziologs, profesors un diplomāts Georgs Andrejevs (1932–2022). Un tomēr – pirms iepriekšējā pilnvaru termiņa, pirms plāna "Eiropa pret vēzi" un pirms Covid–19 pandēmijas un vakcīnu iepirkuma veselības aprūpe Eiropas parlamentā un iestādēs bija margināls temats.
Iepriekšējā Eiropas parlamenta pilnvaru laikā Eiropas savienības veselības politikas darbs atraisījās, pateicoties Covid–19 pandēmijai un mainoties attiecībām pret Eiropas veselības datu telpu. Pandēmija un medikamentu nepieejamība (trūkums), ar ko ES saskārās pēdējos gados, pierādīja, ka dalībvalstis nevar atrisināt visus veselības aprūpes jautājumus vienas pašas. Tad nu Eiropas parlaments kopā ar komisiju uzsāka reālu (sāktnēji – vētrainu un haotisku, bet vēlāk – konstruktīvu) darbību, kas vainagojās ar vairākiem būtiskiem sasniegumiem – tika izveidota kopēja Eiropas sistēma veselības datu apmaiņai un uzsāktafarmācijas jomas tiesību aktu pārskatīšana (šis būs viens no sarežģītākajiem jautājumiem nākamajā parlamenta sasaukumā). Farmācijas politikas izmaiņas saistās ar tādiem pretrunīgiem aspektiem, kā Eiropas Komisijas ierosinātie stimuli jaunu zāļu izstrādei un regulatīvo aizsardzības periodu saīsināšana, meklējot līdzsvaruu starp pētniecības un izstrādes veicināšanu un jaunu zāļu inovāciju, kā arī pilnīgas pieejamības veicināšanu pacientiem Eiropas Savienībā. Urzula fon der Leiena pat Latvijai atsūtīja vairākus nozīmīgus direktīvus dokumentus par zāļu ražošanu Eiropā, par nacionālām zāļu rezervēm un atbalstu aptiekām un vairumtirgotājiem.
Šeit man jāpiebilst, ka iesnas Briselē nozīmē pneimoniju Latvijā, un jaunās vēsmas farmācijas politikā Eiropā rezultējās ar Hosama Abu Meri zāļu cenu reformu globālo farmācijas kompāniju interesēs, kas, vismaz manā sapratnē, ir pretrunā Urzulas fon der Leienas ieteikumiem.
Padomes prezidentvalsts Ungārija arī izvirzīja sirds un asinsvadu slimības par vienu no galvenajiem jautājumiem nākamo sešu mēnešu darba kārtībā, cenšoties panākt, lai tiktu izstrādāts ES mēroga plāns sirds un asinsvadu veselības jomā, īpašu uzmanību pievēršot profilaksei un nevienlīdzības novēršanai. Tātad – nozīmīgu jaunā parlamenta darbības virzienu nosaka nepieciešamība izstrādāt plānu sirds un asinsvadu slimību jomā. ES plāns cīņai pret vēzi bija viena no iepriekšējās Komisijas pamatiniciatīvām, kas var kalpot par paraugu, ko var izmantot arī citās stratēģijās. Vēža apkarošanas plānā bija ne tikai konkrēti termiņi, kritēriji un pasākumi, bet bija arī konkrēts finansējums.
Programma "EU4Health", kas tika pieņemta pēc Covid–19 pandēmijas, bija pirmā reize, kad bloks piešķīra veselībai paredzētu budžetu, un tas ir pagrieziena punkts, ņemot vērā, ka veselības aizsardzība joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Te gan vietā piebilst, ka veselības jomai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam tika piešķirti 5,3 miljardi euro, bet šā gada februārī ES līderi nolēma pārdalīt 1 miljardu eiro no Eiropas veselības aizsardzības programmas lai finansētu daļu no palīdzības paketes Ukrainai.
Otrs lielākais Eiropas parlamenta darbības izaicinājums veselības aprūpē būs attieksme pret garīgo veselību. Eiropas Komisija 2023. gada jūnijā publicēja paziņojumu par garīgo veselību, bet Eiropas Parlaments apstiprināja nesaistošu rezolūciju par garīgās veselības pielīdzināšanu fiziskajai veselībai un ar to saistīto slimību skarto personu stigmatizācijas novēršanu.
Tātad – Briseles kabinetos un kafejnīcas ietekmīgas personas spriež par to – vai pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā Eiropas parlamentā veidot vai neveidot jaunas pastāvīgās komitejas. Šādas darbības pamatojums būtu fakts, ka pēdējo piecu gadu laikā ES dalībvalstis ir padziļinājušas savu sadarbību veselības jomā un aizsardzībā.
Kāpēc, manuprāt, svarīgi būtu veidot jaunu veselības komisiju? Vienkārši – lielajā un plašajā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komisijā vides jautājumi kļuvuši par lielāko Eiropas Savienības politikas jomu ar milzīgu likumdošanas darba apjomu, un no komisijas darba kārtības izspiež veselības problemātiku. Es saprotu arī oponentus, kuri aizstāv "One Health" politiku, proti – principu, ka cilvēku, dzīvnieku un vides veselība ir nesaraujami saistītas.
Latvijai kā veselības jomas vienai no nabadzīgākām valstīm būtu ļoti svarīgi kopēji Eiropas zāļu iepirkumi (kopā pērkot Eiropas savienība varētu ietaupīt milzīgas summas, piemēram, kompensējamo onkoloģisko medikamentu iegādē), vienotas vadlīnijas infekcijas un neinfekcijas slimību agrīnā diagnostikā, ārstniecībā un rehabilitācijā.
Tad nu es publiski lūdzu un aicinu mūsu Eirokomisāru Valdi Dombrovski, Eiropas parlamenta deputātus Ivaru Ijabu, Sandru Kalnieti, Rihardu Kolu, Vili Krištopanu, Reini Pozņaku, Mārtiņu Staķi, Nilu Ušakovu, Inesi Vaideri un Robertu Zīli iestāties par jaunas – Veselības komitejas izveidi Eiropas parlamentā, kā arī par sirds un asinsvadu slimību plāna, psihisko slimību plāna un jaunas farmācijas politikas izstrādi.
