Pētījuma mērķgrupa visās valstīs ir pusaudži 11, 13 un 15 gadu vecumā. Respondentus Latvijā izvēlas nejauši, atlasot vispārizglītojošās skolas un klases no Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistra. 2022./2023. mācību gada pētījumā piedalījās 6042 Latvijas skolēni, kas ir lielākais respondentu skaits, kopš Latvijā tiek veikts šis pētījums.
Mazinājusies apmierinātība ar dzīvi, ko, visticamāk, ietekmējuši notikumi pasaulē
2022. gada aptaujā pusaudžu mentālā veselība tika noteikta par vienu no īpašas intereses jomām visās pētījuma dalībvalstīs, tāpēc anketā tika iekļauti vairāki jauni, ar mentālo veselību saistīti jautājumi, norāda SPKC.
Iegūtie rezultāti gan kopumā, gan Latvijā uzrāda satraucošu tendenci. Pētījumā noskaidrojās, ka meitenēm visās vecuma grupās vidējais mentālās labbūtības līmenis ir zemāks nekā zēniem. Abu dzimumu pusaudžiem līdz ar vecuma pieaugumu samazinājies arī labbūtības līmenis.
Savukārt apmierinātība ar dzīvi meitenēm 2022. gadā bija zemākā kopš 2002. gada, kad šis mērījums tika veikts pirmo reizi. Vienlaikus abu dzimumu respondentu vidū vērojams apmierinātības līmeņa kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu 2018. gadā. Dati arī liecina, ka meitenes daudz biežāk par zēniem izjūt vientulību un stresu un šīs sajūtas abiem dzimumiem, palielinoties vecumam, pieaug.
Pozitīvi, ka kopš 2018. gada palielinājies to zēnu īpatsvars, kuri atzinuši, ka var ļoti viegli vai viegli runāt par satraucošām lietām ar vecākiem, taču meiteņu rādītājs šajā mērījumā ir pasliktinājies.
Pētot, cik pašefektīvi jūtas pusaudži, tika konstatēts: gandrīz puse respondentu uzskata, ka var atrast veidu, kā atrisināt problēmu, ja pietiekami pacenšas.
SPKC Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, vērtējot iegūtos rezultātus, LV portālam norāda: “Mentālās veselības problēmu pieaugums novērojams visās pētījuma dalībvalstīs. Acīmredzot to ir ietekmējusi mājsēde. Tad, kad vācām datus, bija jau sācies karš – arī tas pusaudžos ir palielinājis spriedzi.”
Pasliktinājušies ēšanas paradumi, vairāk pusaudžu ar lieko ķermeņa masu
2022. gada pētījumā 12,3% meiteņu un 24,5% zēnu savu veselību novērtējuši kā teicamu, kas skolēniem kopumā ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada.
Visvairāk pusaudži sūdzējušies par sliktu garastāvokli, nervozitāti un grūtībām iemigt.
Šīs sūdzības piedzīvotas vismaz reizi nedēļā pēdējo sešu mēnešu laikā.
Vienlaikus laika posmā no 1994. līdz 2022. gadam būtiski pieaugusi medikamentu lietošanas izplatība pret galvassāpēm un vēdera sāpēm, īpaši izteikti – meitenēm.
Pētījums liecina, ka pasliktinājušies arī skolēnu ēšanas paradumi. Kopš 2018. gada samazinājies to skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā ēd augļus. Savukārt zēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā ēd dārzeņus, palicis nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekš veikto pētījumu 2018. gadā, bet meiteņu īpatsvars, kas regulāri ēd dārzeņus, ir samazinājies. Iegūtie dati arī liecina, ka pieaudzis to meiteņu īpatsvars, kas vismaz reizi dienā ēd saldumus, kamēr zēnu vidū šis rādītājs nedaudz samazinājies. Tāpat laika posmā no 2002. gada samazinājies to skolēnu skaits, kuri regulāri ietur brokastis.
Vienlaikus būtiski, ka salīdzinājumā ar 2018. gada aptauju ir pieaugusi liekās ķermeņa masas (ieskaitot aptaukošanos) izplatība 13 un 15 gadus vecu skolēnu vidū. SPKC piebilst, ka šī rādītāja noteikšanai bērniem tika jautāts viņu svars un garums, nodrošinot iespēju skolā nosvērties un izmērīt auguma garumu. Izmantojot šos datus, tika aprēķināts ķermeņa masas indekss.
SPKC speciāliste I. Pudule atzīmē:
“Liekā svara un aptaukošanās problēma attīstītajās valstīs pielīdzināma gandrīz epidēmijai.”
Problēma ir arī tajā, ka vecāki laikus nepamana bērna svara pieaugumu, ļaujot pieņemties svarā tik tālu, ka bērns vairs nav spējīgs piedalīties skolas sporta nodarbībās.
Speciāliste uzskata, ka situācijas uzlabošanā liela loma ir ēdienreizēm kopā ar ģimeni. Taču, kā liecina aptauja, mazākie bērni vēl ēd kopā ar ģimeni, bet, piemēram, tikai 20% meiteņu, kas sasniegušas 13 gadu vecumu, ietur maltīti ģimenes lokā.
“To, ko viņas ēd ārpus mājas, ietekmē influenceri, kas bieži popularizē dažādas monodiētas, caurejas un vemšanas mākslīgu izraisīšanu, badošanos utt., kas ir neveselīga pieeja svara samazināšanai,” norāda I. Pudule.
Vienlaikus pastāv arī otra galējība – uzturā pastiprināti tiek lietota pārtika, ko var pasūtīt ar piegādi, piemēram, picas un burgeri. “Mēs no daudzām skolām saņemam ziņas, ka bērni neēd skolas ēdienu, viņi nav pieraduši ēst zupas, salātus un tamlīdzīgu veselīgu ēdienu,” stāsta I. Pudule.
Brīvais laiks visbiežāk tiek pavadīts mazkustīgi
Tāpat aptauja liecina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte (katru dienu vismaz 60 minūtes dienā) ir tikai 18,1% skolēnu.
Pētījumā norādīts, ka mazkustīguma novērtēšanai aptaujas anketā tika uzdoti jautājumi arī par televizora skatīšanos darba dienās un brīvdienās. Noskaidrojās, ka no 2014. gada turpina pieaugt to pusaudžu īpatsvars, kuri TV skatās vismaz četras stundas darba dienās. Būtiski kopš 2018. gada pieaugusi arī datora, planšetdatora, viedtālruņa lietošana trīs vai vairāk stundas dienā darba dienās un nedēļas nogalēs, kopumā vairāk nekā pusei respondentu 2022. gadā lietojot viedierīces vismaz trīs stundas dienā. Dati liecina, ka strauji palielinājusies viedierīču lietošana vismaz trīs stundas dienā zēnu vidū, taču meiteņu rādītājs, lai arī pieaudzis mērenāk, tāpat ir augstāks par zēnu rādītāju.
Papildus tam SPKC speciāliste I. Pudule LV portālam norāda uz pētījumā biežāk pieminētajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem. Tie ir: mobilā telefona lietošana, guļot dīvānā, sēdēšana uz soliņa pie mājām, sarakstoties ar vienaudžiem, un tirdzniecības centru apmeklēšana.
“Fiziskās aktivitātes samazinās. Tas nevar neietekmēt bērnu veselību,” secina speciāliste.
Mazāk par pusi pusaudžu darba dienās izguļas pietiekami
Pētījumā arī secināts, ka tikai 32,3% pusaudžu skolas dienās ir pietiekams miega ilgums. Kā paskaidro SPKC, saskaņā ar ASV Nacionālā miega fonda rekomendācijām par pietiekamu miega ilgumu 6–13 gadus veciem pusaudžiem uzskatāmas 9–11 stundas miega un 14–17 gadus veciem pusaudžiem – 8–10 stundas ilgs miegs. Ņemot vērā individuālo varietāti, daļai pusaudžu pietiekams miega ilgums šajās vecuma grupās var būt arī 7 stundas, kas gan tiek uzskatīts par minimālo pietiekamo miega ilgumu vecuma grupā no 6 līdz 17 gadiem.
Tāpat norādīts, ka 2022. gadā vidējais miega ilgums darba dienās pusaudžiem Latvijā bijis 7,73 stundas, bet nedēļas nogalēs – 9,53 stundas.
Kā skaidro sabiedrības veselības analītiķe, nepietiekamais miega ilgums darba dienās ir saistīts ar to, ka gultā līdzi tiek ņemts mobilais telefons. “Liela daļa pusaudžu no mobilā telefona nešķiras, viņi gandrīz bez pārtraukuma ir tiešsaistē un komunicē ar kādu,” stāsta I. Pudule.
Samazinājies smēķēt pamēģinājušo un alkoholu lietojušo pusaudžu īpatsvars
Mazliet iepriecinošāka tendence novērojama attiecībā uz smēķēšanu un alkohola lietošanu. Par to, kā vērtē I. Pudule, jāpateicas pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos.
Pētījums liecina, ka no 2014. gada turpina samazināties to pusaudžu īpatsvars, kuri pamēģinājuši smēķēt, taču 2022. gadā palielinājies regulāri smēķējošo īpatsvars 13 un 15 gadus vecu respondentu vidū. Lielāks vismaz reizi nedēļā smēķējošo 15 gadus veco pusaudžu īpatsvars ir meiteņu vidū. Tāpat 2022. gadā ir pieaudzis to 15 gadus veco zēnu īpatsvars, kuri gandrīz ik dienas pēdējo 30 dienu laikā lietojuši elektroniskās cigaretes, bet šis rādītājs 15 gadus vecām meitenēm ir vēl augstāks. Kopumā elektroniskās cigaretes 2022. gadā pēdējā mēneša laikā 20 un vairāk dienu bija lietojuši 14,2% respondenti visās mērķgrupās.
Savukārt pētījumā par alkohola patēriņu atklājās, ka 2022. gadā kopumā samazinājies to pusaudžu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu vismaz vienu dienu pēdējā mēneša laikā, kā arī to pusaudžu īpatsvars, kuri bijuši piedzērušies. Mazliet palielinājies meiteņu īpatsvars, kuras savā dzīvē piedzērušās divas un vairāk reizes.
Biežāk izjusta spriedze mācībās, mazāk ņirgāšanās gadījumu
No 2018. gada būtiski palielinājies zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri izjutuši apgrūtinājumu un spriedzi mācībās: zēniem šis rādītājs palielinājies par 10,2 procentpunktiem, bet meitenēm – par 21,6 procentpunktiem.
Taču 2022. gadā samazinājies skolēnu īpatsvars, kuri cietuši no ņirgāšanās skolā. Lejupejoša tendence vērojama arī zēnu vidū, kuri skolā ņirgājušies par citiem, bet meitenēm šis rādītājs 2022. gadā ir nedaudz pieaudzis.
Par iegūtajiem ņirgāšanās datiem I. Pudule saka: “Mēs joprojām šajā ziņā Eiropā esam augšgalā.
Pie mums ņirgāšanās dēļ cieš 20% bērnu. Dažās valstīs šis rādītājs ir tikai 1–2%. Taču redzams, ka, skolās realizējot dažādas programmas, mūsu rādītāji šajā ziņā samazinās.
Valstīs, kurās ņirgāšanās līmenis ir zemāks, šādas programmas darbojas daudz ilgāk nekā Latvijā.”
Pētījumā izcelts jauns ņirgāšanās veids – kiberņirgāšanās. I. Pudule norāda, ka arī šajā ziņā Latvijas rādītāji ir augstāki par citu Eiropas valstu rādītājiem. Secināts, ka zēni biežāk nekā meitenes ir gan kiberņirgāšanās upuri, gan pāridarītāji.
Meiteņu sliktajos rādītājos jaušama sociālo tīklu un reklāmu ietekme
Atbildot uz jautājumu, ar ko izskaidrojams tas, ka meitenes vairākos mērījumos negatīvā veidā izceļas, I. Pudule vispirms norāda, ka šāda tendence novērota visās Eiropas valstīs.
“Zinātnieki visās pētījuma valstīs domā, kāds ir iemesls šādiem rādītājiem. Agrāk veselību slikti ietekmējošus paradumus mēs vairāk sagaidījām no zēniem. Turklāt runa nav tikai par atkarību izraisošo vielu lietošanu, arī tādi rādītāji kā zobu tīrīšana, dārzeņu lietošana un citi meitenēm ir būtiski pazeminājušies. Izplatītāka ir kļuvusi kaušanās. Lai gan meitenes nekaujas biežāk par zēniem, tomēr pētījums rāda, ka 27% meiteņu kautiņā ir iesaistījušās,” stāsta SPKC speciāliste.
Viņa norāda, ka sliktie rādītāji varētu būt izskaidrojami ar viedierīču lietošanu un sociālo mediju ietekmi.
“Zēni viedierīces visbiežāk izmanto datorspēlēm, bet meitenes – komunikācijai. Meitenēm ir daudz izteiktāka problemātiskā sociālo mediju lietošana, kad bērnu jau vairs nevar atraut no mobilā telefona, visa dzīve notiek tiešsaistē, sekojot influenceriem,” secina I. Pudule.
Tāpat, pēc speciālistes domām, meitenes, biežāk lietojot sociālos tīklus, ietekmējas arī no reklāmām.
“Lai gan Eiropas Savienības direktīva paredz aizliegumu bērniem reklamēt neveselīgu uzturu ar augstu cukura, tauku, sāls saturu, tas aizvien tiek darīts. Līdzīgi ir ar elektroniskajām cigaretēm, alkohola reklāmām, kas ar dažādām pievilcīgām etiķetēm mudina iegādāties dzērienus. Ietekmē arī influenceri un draugu grupu sludinātais. Bērni ir ļoti jūtīga auditorija,” skaidro I. Pudule.
Kā norādīts pētījuma apkopojumā, iegūtos rezultātus Latvijā izmanto, lai:
papildinātu valsts informācijas sistēmu ar datiem par skolēnu veselības pašvērtējumu un ar veselību saistītajiem dzīvesveida ieradumiem; padziļinātu izpratni par sociālajiem un psiholoģiskajiem faktoriem, kas iespaido skolēnu attieksmi pret veselību un veselības paradumiem; turpinātu attīstīt regulāru informācijas, pieredzes un rezultātu apmaiņu par skolēnu veselību ar valstīm, kas piedalās šajā pētījumā; pilnveidotu valsts veselības politiku, izmantojot plašu starptautisku datu bāzi un pieredzi; veidotu integrētas veselības izglītības un veselības veicināšanas programmas skolas vecuma bērniem.
Ar visiem SPKC apkopotajiem pētījuma rezultātiem un tendencēm var iepazīties SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Veselību ietekmējošo paradumu pētījumi”, atverot izvēlni “Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums”.
