“Ir vēl vairāki desmiti, kas ir 70 un 80 gadu vecumā – tādā vecumā arī. Gribu teikt, ka ir labi, ka šie senori – ģimenes ārsti – vēl strādā, it sevišķi laukos. Tā nomaiņa nav tik laba, tik iespējama kā pie Rīgas izvēloties jauno ģimenes ārsta prakses vietu vai arī pašā Rīgā. Gribu teikt, ka slikta situācija ir pat reģionos – gan Liepājā vienmēr trūkst ģimenes ārstu, Valmierā ir divas ģimenes ārstu prakses vietas brīvas, nemaz nerunājot par tādiem laukiem kā Strenči, Jaunjelgava, Kandava…Nepārtraukti ir šīs te lauku teritorijas, kur tūlīt ir vai jau ir brīvas ģimenes ārstu prakšu vietas,” tā norādīja Kozlovska.
Ģimenes ārsts ir pamatpakalpojums veselības aprūpē – primārā veselības aprūpe. “Mūsu pacienti pie mums netiek tādēļ, ka mūsu nav vai arī nebūs!” uzsvēra Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska, runājot par situāciju Latvijā un pacientu iespējām tikt pie ģimenes ārsta. Kozlovska TV24 raidījumā “Dr.Apinis” pieminēja kādu Eiropas forumu speciālistiem, kur tika apspriesta ģimenes ārstu pieejamība.
“Un arī šajā Eiropas forumā izskanēja termins, ka laukos visā pasaulē un arī Eiropā, un it seviški, es domāju, arī Latvijā būs tā saucamie medicīniskie tuksneši. Mums laukos nav pietiekoši arī ārstu palīgu – tā saucamo feldšeru. Arī otrās ģimenes ārstu prakses mums ir apmēram 240. Tas nozīmē, ka tas lauku ģimenes ārsts, kas strādā vienā pamatteritorijā savā praksē, viņš reizi nedēļā vai divas reizes mēnesī brauc arī uz pavisam attālāku ģimenes ārsta praksi, par ko viņam pašreiz valsts viņam maksā kā uzturēšanas izdevumus 240 eiro mēnesī – par to otro praksi, kurai jābūt tādā pašā labā kvalitātē kā pamatpraksei,” turpināja skaidrot situāciju Kozlovska.
Kopš pagājušā gada aprīļa šī valsts apmaksātā ģimenes ārsta pamatprakse sastāda 730 eiro. “Tas nesedz inflāciju, tas nesedz uzturēšanas izdevumus pēc būtības. Tā ka jāsaka, ka visu laiku ir tāds depresīvs noskaņojums gan pacientu vidū, gan pašu ģimenes ārstu vidū,” uzsvēra Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska. Lai arī veselības aprūpes valsts budžetā nākamgad ir “nauda iezīmēta vairāk” par 275 miljoniem eiro, tomēr Kozlovskai ir ļoti žēl, ka šī “pieeja ir ļoti fragmentāra”.
“Jo pamatbudžetā būs šis papildinājums tikai 171 miljons, tātad nepilni 100 miljoni ir ierezerēti. Viņi ir ierezervēti nākošajam gadam – papildinājums, un uz šī rezervistu soliņa, diemžēl, sēž arī primārās veselības aprūpes komanda,” tā norādīja Kozlovska TV24 raidījumā “Dr.Apinis”, komentējot situāciju ar ģimenes ārstu pieejamību Latvijā.
Kā informē Veselības ministrija, tad Valsts budžeta projektā 2024.gadā veselībai tiek plānots lielāks finansējums nekā šogad, kas dos iespēju uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem un ieguldīt arī iedzīvotāju veselības veicināšanā. Valdība trešdien, 1. novembrī, izskatīja un pieņēma likumprojektu par 2024. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kurā veselība ir viena no prioritātēm.
Salīdzinot ar šo gadu, veselības aprūpei un kvalitātes uzlabošanai plānots papildu novirzīt 275 miljonus eiro, ko paredzēts izlietot kompensējamām zālēm, arī jauniem medikamentiem, lielākam skaitam izmeklējumiem un procedūrām, tādējādi mazinot pacientu gaidīšanas rindas. Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselībā, onkoloģijā un zobārstniecībā bērniem. Nākamgad turpināsies algu paaugstināšana mediķiem.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver, ka viņa mērķis ir veidot iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, un efektīvu valsts finansējumu pārvaldīšanu visos veselības aprūpes līmeņos.
Saistībā ar šo papildu finansējumu, projekts paredz, ka 169,5 miljoni eiro būs pieejami no 1. janvāra: veselības aprūpes pakalpojumiem, kompensējamām zālēm, mediķu algām, pakalpojumiem onkoloģijā, mātes un bērnu veselībai, psihiskās veselības pakalpojumiem, kā arī veselības veicināšanai u.c. Pārējie 105,5 miljoni eiro būs pieejami 2024. gada laikā: pakalpojumiem, laboratoriskajiem izmeklējumiem atbilstoši nepieciešamībai, primārās veselības aprūpes attīstībai jeb ģimenes ārstu praksēm, jaunām zālēm un efektīvākai medikamentu sistēmai, digitalizācijai, slimnīcu tīkla attīstībai u.c.. Medicīnas personāls un cilvēkresursi nozarē ir izšķiroši svarīgi, tāpēc 2024. gadā turpināsies atalgojuma palielināšana nozarē, teikts Veselības ministrijas ziņojumā.
Par 2024. gada valsts budžeta projektu un plānoto finansējuma sadalījumu nozarēm galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.
