Kristīne Ducena, endokrinoloģe, medicīnas doktore / Latvijas Mediji::

Kardioloģija – prioritāte aptaukošanās ērā

Avots: https://lasi.lv/maja-gimene/veseliba/kardiologija-prioritate-aptaukosanas-era.4297

Pasaulē to cilvēku skaits, kuriem ir aptaukošanās, kopš septiņdesmito gadu vidus ir teju trīskāršojies, un arī Latvijā tā kļūst aizvien satraucošāka veselības problēma.

Jau 2018. gadā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecināja, ka Latvijā palielināts ķermeņa svars ir vairāk nekā pusei pieaugušo (58,7%) – liekais svars ir 34,6% iedzīvotāju, bet aptaukošanās – 24,1%. Pēdējo gadu laikā situācija diemžēl ir tikai pasliktinājusies – protams, daļēji tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas izraisītā dzīvesveida maiņas ietekmi, taču ne tikai.

Aptaukošanās – aizsākums sirds slimībām

Aptaukošanās 90-95% gadījumu izraisa 2. tipa cukura diabēta – slimības , kas skar teju desmito daļu pasaules iedzīvotāju – attīstību. Savukārt, aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēta “kombinācija” veicina strauju hronisku sirds mazspēju, kas savukārt var kļūt par cēloni arī hroniskai nieru slimībai.

Dažādu valstu datu bāzes nepārprotami liecina par to, ka hroniska sirds mazspēja ir ne tikai galvenā, bet arī visbiežākā kardiovaskulārā pataloģija cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu: tā sastopama līdz pat 30% 2. tipa diabēta pacientu, īpaši vecumā virs 65 gadiem, savukārt 30 - 40% no visiem pirmreizēji vai atkārtoti hospitalizētiem hroniskas sirds mazspējas pacientiem ir 2. tipa cukura diabēts. Personām ar 2. tipa cukura diabētu ir arī 33% lielāks risks nonākt slimnīcā ar diagnozi “hroniska sirds mazspēja”.

Pēdējo gadu laikā īpaša vērība tiek veltīta tieši vielmaiņas traucējumu ietekmei uz sirds un asinsvadu slimībām, jo īpaši hronisku sirds mazspēju (vienu no biežākajiem hospitalizācijas un mirstības cēloņiem). Ir pierādīts, ja šī patoloģija progresē pacientam vecumā pēc 65 gadiem, tad prognozes ir ļoti bēdīgas – mirstība tuvāko 5 gadu laikā sasniedz 45%.

Aptaukošanās un audu, hormonu funkcionālās izmaiņas

Aptaukošanās veicina arī taukaudu disfunkciju – līdzsvara zudumu starp iekaisumu veicinošām un iekaisumu mazinošām mazmolekulārām olbaltumvielām, kuras taukaudi izmanto savu endokrīno signālu izplatīšanai. Diemžēl to līmeņa izmaiņām ir nopietnas sekas: piemēram, tāds leptīna jeb sāta hormona līmeņa pieaugums, kas paradoksālā kārtā sekmē organisma nejutību pret to un ko var raksturot kā nepārejošu ēstgribu. Augsta leptīna līmeņa ietekmē pieaug arī asinsspiediens un hroniskas sirds mazspējas attīstības risks.

Aptaukošanās būtiski samazina arī adiponektīna – hormona, kas tiek izdalīts no tauku šūnām un veicina tauku dedzināšanu, un kam piemīt pretiekaisuma darbība – koncentrāciju, kas arī uzskatāma par būtisku kardiovaskulāru risku.

Bez tam aptaukošanās rada virkni citu patoloģiju – aktivē simpātiskās nervu sistēmas darbību, kas sekmē asinsspiediena paaugstināšanos, tādējādi tieši provocējot gan sirds mazspējas risku, gan izdalītā nātrija, glikozes un šķidruma “atgriešanos” jeb atkārtotu uzsūkšanos organismā.

Sirds un asinsvadu veselību būtiski ietekmē arī dzimumhormoni. Līdz menopauzes vecumam sievietes ir relatīvi pasargātas no aterosklerozes attīstības – par to rūpējas sievišķie hormoni estrogēni, kas palielina labā jeb augstā blīvuma un pazemina sliktā jeb zemā blīvuma holesterīna līmeni. Tā iedarbība aizkavē sistēmiskā iekaisuma veidošanos un neļauj veidoties pangām, kā arī veicina asinsvadus paplašinošu, bet kavē asinsvadus sašaurinošu vielu koncentrāciju.

Arī testosteronam, galvenajam vīrišķajam hormonam, piemīt pozitīva iedarbība – tas paplašina asinsvadus, tajā skaitā aortu un lielos sirds asinsvadus, mazina aritmijas riskus, proti, aizkavē aterosklerozes attīstību. Pētījumi pierāda, ka testosteronam ir tieša labvēlīga ietekme arī uz sirds muskuli jeb miokardu.

Diemžēl, organismam novecojot un šo dzimumhormonu koncentrācijai samazinoties, to “profilaktiskā” iedarbība uz holesterīna vielmaiņu un līdz ar to arī sirds un asinsvadu veselību samazinās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sirds un asinsvadu slimības biežāk sastopamas tieši senioriem.

Redzēt lielo “bildi”

Latvijā, strādājot pie sirds un asinsvadu slimību mazināšanas plāna, ir ļoti būtiski apzināties un ņemt vērā visas tās kopsakarības, kas saista sirds un asinsvadu sistēmu ar citām organisma sistēmām, tajā skaitā endokrīno. Izprast dažādu klīnisko stāvokļu savstarpējo mijiedarbību un nepieciešamību tos aprūpēt vienlaicīgi un saskaņoti. Tāpat noteikti nepieciešams aktualizēt profesionālo asociāciju izveidoto rekomendāciju pielietojumu praksē, kā arī veicināt kardiovaskulāro risku savlaicīgu izvērtējumu. Svarīgi ņemt arī vērā, ka endokrīnās un sirds un asinsvadu komplikācijas nereti norit bez simptomiem, tāpēc ir svarīga savlaicīga izmeklējumu – bioķīmisko analīžu, funkcionālo testu u.c. – pieejamība. Tāpat ir svarīgi arī pārskatīt terapijas algoritmus – piemēram, moderna diabēta terapija jau sen nav fokusēta vienīgi uz glikozes līmeņa pazemināšanu, jo neskaitāmu pētījumu un meta analīžu rezultāti liecina, ka tā viena pati nespēj pasargāt no kardiovaskulāru notikumu attīstības, kas joprojām ir galvenais diabēta pacientu nāves cēlonis (ne tikai hroniska sirds mazspēja). Un, protams, valstiskā līmenī nepieciešams atvēlēt atbilstošu budžetu ne tikai sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, bet arī to risku profilaksei un iespējami agrīnai novēršanai.