Avots: https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/571360-ka-atgut-kustibu-prieku-un-kad-zvanit-fizioterapeitam
Ne tikai biroju darbinieki, bet arī dārznieki un citi fiziska darba darītāji zina, ko nozīmē stīvums, sāpes, diskomforts muskuļos un locītavās. Ja arī tev šīs problēmas ir pazīstamas, palīdzīgu roku var sniegt fizioterapeits. Konsultē fizioterapijas klīnikas Spars vadītāja un fizioterapeite Līga Līdumniece-Šulce. Kad zvanīt fizioterapeitam?
Visbiežāk pie fizioterapeita cilvēki vēršas, kad cieš no sāpēm, stīvuma vai diskomforta. Ja vairs nevari izdarīt to, ko vēl nesen varēji, un zini, ka šādas nespējas iemesls nav lūzums vai trauma, kad steigšus jādodas pie ārsta, vari vērsties pēc palīdzības pie fizioterapeita. Piemēram, ja tev jau kādu laiku sāp celis, bet izmeklējumu neesi veicis un neesi arī bijis pie ārsta, tad dodies pie fizioterapeita, kurš centīsies tev palīdzēt un sāks ar tevi strādāt. Iespējams, speciālists ieteiks veikt kādu izmeklējumu, lai iegūtu vairāk informācijas, kā rīkoties turpmāk.
Tautā mēdz teikt man sarāva muguru, un parasti tas nozīmē, ka neveiklas kustības dēļ ir pārmērīgi sasprindzis muskulis. Arī tas ir iemesls zvanīt fizioterapeitam.
Nereti pie fizioterapeita nosūta speciālists pēc kādas smagas saslimšanas, kas sākotnēji ārstēta slimnīcā, piemēram, pēc insulta vai traumām. Dažkārt pēc smagām traumām cilvēki dodas atgūt veselību uz rehabilitācijas centru, kur ar viņiem strādā speciālistu komanda, ko vada rehabilitologs. Savukārt pēc atgriešanās mājās bieži vien nepieciešams atrast fizioterapeitu, kas jāapmeklē vienu vai divas reizes nedēļā, lai rūpētos par savu pašsajūtu ilgtermiņā.
Ko apmaksā valsts?Ierēdņiem nepatīk, ja tiek skaļi pateikts, ka mūsu valstī ir maksas medicīna, tomēr nereti tikai par maksu iespējams nokļūt pie speciālista. Tas attiecas arī uz fizioterapiju, ko cilvēki sauc arī par ārstniecisko vingrošanu, taču tā ir tikai viena no fizioterapijas metodēm. Pie fizioterapeita var nosūtīt gan ģimenes ārsts, gan rehabilitologs. Tādos gadījumos var cerēt uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, tomēr parasti rindas ir diezgan garas. Bet ne vienmēr ir labi gaidīt – ja tev sāp mugura un jāgaida divi vai trīs mēneši, vēlams doties uz maksas konsultāciju, jo trīs mēnešus pēc pirmās sāpju epizodes muguras sāpes kļūst hroniskas.
Ko gaidīt no fizioterapeita?Svarīgi, lai pirmajā konsultācijā fizioterapeits rūpīgi ievāktu informāciju par pacientu. Labu speciālistu interesē ne tikai, kur, kā un kad sāp, ko tu spēj vai nespēj izdarīt, bet arī tas, kā situācija ietekmē ikdienu – vai vari strādāt, nodarboties ar hobijiem, parūpēties par ikdienas vajadzībām, vai ir kāds, kurš sniedz atbalstu, ja tas ir nepieciešams. Šī informācija, izstrādājot terapiju, dod priekšstatu par mērķiem, kas jāsasniedz. Piemēram, ja cilvēkam sāp kāja un viņš nevar pats no veikala atnest produktus, fizioterapeits palīdzēs ne tikai ilgtermiņā mazināt sāpes, bet atbilstoši pacienta veselības situācijai gādās, lai viņš pēc iespējas ātrāk pats varētu sev sagādāt pārtiku.
Katra situācija ir individuāla, un fizioterapeits mēģina to saprast. “Daudziem ir mazkustīgs dzīvesveids, kas rada dažādas problēmas, kuru dēļ nepieciešams vērsties pie fizioterapeita. Mēs varam sastādīt ideālo aktivitāšu plānu, bet labāk ir iedziļināties situācijā un saprast, vai konkrētajam cilvēkam šis plāns reāli darbosies. Viens būs gatavs ikdienā veikt tikai mazus solīšus, kamēr otrs būs ļoti motivēts un pat pārāk aktīvs, un šādu cilvēku periodiski vajadzēs piebremzēt, lai viņš sev nenodara pāri,” stāsta Līga Līdumniece-Šulce.
Viņa uzsver, ka fizioterapijas mērķis ir veicināt cilvēka neatkarību un pašpalīdzību. Ja fizioterapeits, iztaujājot pacientu, saprot, ka šis cilvēks mājās nevingros un viņš nevar atļauties regulāri doties pie fizioterapeita, jo izmantos tikai valsts apmaksātās desmit reizes, tad speciālists parūpēsies, lai pēc tām cilvēkam būtu skaidrs, kā viņš ikdienā var izpildīt to vai citu darbību un labāk justies. Ja daļu kustību cilvēks nespēj veikt, fizioterapeits var palīdzēt tās atgūt, ja vien fizioloģiski tas ir iespējams. Ja pacients kustību nepilda sāpju dēļ, fizioterapeits iemāca to izdarīt nesāpīgi vai mazsāpīgi. Piemēram, ja sāpju dēļ nevari pietupties, fizioterapeits iemācīs, kā pacelt no zemes priekšmetus nepietupstoties un vienlaikus neradot sāpes muguras jostas daļā.
Kādas slodzes trūkst fiziska darba darītājiem?Ja gada siltajos mēnešos daudz laika pavadi dārzā vai arī diendienā sēdi pie rakstāmgalda, tad, ļoti iespējams, tev ir pazīstamas problēmas, ko rada mazkustīgums. Tieši tā – arī darbojoties dārzā, iespējami ilgstoši mazkustīguma periodi, kamēr tu ravē, izpildot monotonas, sīkas kustības ar vienu vai abām rokām. Tieši pēc šādiem darbiem visbiežāk rodas diskomforts, stīvums un sāpes mugurā, sprandā, rokās un kājās. Lai no tā izvairītos, ik pēc pusstundas piecelies kājās un vienu minūti aktīvi izkusties – izvicini rokas un kājas, izpildi pietupienus. Un tā vairākas reizes dienā.
Cilvēki dažkārt saka – es strādāju fizisku darbu, visu laiku kustos, man vingrošana nav vajadzīga! Bet, ja sāp, tad ir gan. Turklāt fiziskā darba darītājiem visbiežāk pietrūkst ļoti būtiskas aktivitāšu grupas, kas ir ārkārtīgi svarīga dažādu saslimšanu, tostarp sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Tā ir aerobā fiziskā aktivitāte jeb kardioslodze, kas paātrina sirdsdarbības ritmu. “Kustību intensitāte, kas nodrošina kardioslodzi, atkarīga no fiziskās sagatavotības, ieskaitot vecumu. Ja es ar savu vecmāmiņu dotos pastaigā viņai piemērotā tempā, tad man tā neskaitītos aerobā slodze, bet, iespējams, viņai tā būtu ļoti augstas intensitātes slodze. Tātad vienam vajadzēs skriešanu, peldēšanu, braukšanu ar velosipēdu, distanču slēpošanu, lai nodrošinātu kardioslodzi, kamēr citam pietiks ar pastaigu vai nūjošanu,” skaidro fizioterapeite. Iespējams, arī dārza darbu mīļotāju un fiziska darba darītāju sirdsdarbība uz kādu brīdi ikdienas skrējienā paātrinās, bet parasti nesasniedz kardiotreniņa tempu.
Toties šie cilvēki parasti ikdienā veic spēka vingrojumus, kas divas reizes nedēļā būtu jāizpilda katram, kurš vēlas labi justies. Spēka vingrojumi ir zemes rakšana, smagu kastu cilāšana, pilnas lejkannas vai spaiņa nešana. Ja jāpieliek piepūle, veicot kādu darbību, tas ir spēka vingrojums, bet, ja tu lielāko dienas daļu pavadi ar galvu uz leju, ravējot dobi, tā vairs nav vingrošana.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
