akadēmiķis ANDREJS ĒRGLIS:

Ārsts Andrejs Ērglis: "Neuzticība savā ziņā ir laba ziņa"

Avots: https://jauns.lv/raksts/zinas/548451-arsts-andrejs-erglis-neuzticiba-sava-zina-ir-laba-zina

Runājot par lielas Latvijas sabiedrības daļu neuzticību varai, ārsts Andrejs Ērglis teic, ka iespējams šāds uzskats ir pat pārāk pārspīlēts. Mēs vairāk strīdamies un dusmojamies par nosacīti piezemētākām lietām, bet, kad runa ir par eksistenciālām nācijas pastāvēšanas problēmām, mēs spējam konsolidēties.

Gan socioloģiskās aptaujas, gan pilsoņu aktivitāte vēlēšanās liecina par to, ka mūsu sabiedrība praktiski neuzticas nekam – sākot no valdības un beidzot ar plašsaziņas līdzekļiem un baznīcu. Jauns.lv viedokļu līderim – ārstam kardiologam Andrejam Ērglim vaicāja, kāpēc, pēc viņa domām, Latvijas sabiedrības neuzticas varai?

Pēc ārsta domām mums ir viena diezgan liela problēma – mēs neprotam interpretēt notiekošo un līdz ar to arī mazinās mūsu uzticības deva varai, un ne tikai tai, bet tāpat tas attiecas arī uz mediķiem, policistiem, armiju un tā tālāk. Un šī nav tikai Latvijas, bet gan visas pasaules problēma. Bet vienlaikus viņš teic:

“Principā man liekas, ka tas ir mazliet pārspīlēti, ja sakām, ka mēs tik ļoti neuzticamies varai. Ja tas tā būtu, tad piedalīšanās vēlēšanās būtu vēl mazāka. Skaidrs, ka mums tā ir mazāka nekā Zviedrijā, bet tai pašā laikā daudz augstāka nekā dažās Eiropas dienvidvalstīs”.

Ēglis teic, ka sabiedrībā vienmēr pastāvēs sazvērestības un haosa teorijas, jo tās jau kādam ir izdevīgas – vai nu lai nopelnītu vai iegūtu varu, vai arī ļaunu vēlot, kādam tā ir pat sava veida narkotika. (Foto: Rojs Maizītis)

Jautājums par sabiedrības uzticību vai neuzticību kādam nav nemaz tik vienkāršs, saka Andrejs Ērglis, un Latvijā ir ļoti īpatnēja situācija. Piemēram, kad kādam nepieciešama palīdzība, jāvāc ziedojumi, kā tagad Ukrainas brīvības cīņām, tad to varam izdarīt ļoti ātri. Tāpat kā tad, kad jābalso par latviešu valodu vai jākonsolidējas nācijas pastāvēšanas vārdā.

Nevienā pasaules demokrātiskā valstī sabiedrība tā īpaši neuzticas varai un to kritizē. Ja tā nebūtu, tad tā būtu ļoti slikta ziņa. Jo, kas notiek, kad varu nekritizē un kādas tam sekas varam redzēt vienā mūsu kaimiņvalstī, saka Ērglis un teic, ka varas kritika pēc savas būtības ir “laba ziņa”.

Mēs, piemēram, savas dusmas un neapmierinātību ar varu izrādām, kad runājam par tādām kā ikdienišķām lietām – sportu vai nesaremontētām ielām, bet kad runa kļūst “mazliet eksistenciālāka”, tas viss mainās, teic Andrejs Ērglis.

Tāpat viņš teic, ka sabiedrībā vienmēr pastāvēs sazvērestības un haosa teorijas, jo tās jau kādam ir izdevīgas – vai nu lai nopelnītu vai iegūtu varu, vai arī ļaunu vēlot, kādam tā ir pat sava veida narkotika.

Bet, lai dzīve kļūtu labāka un pieņemamāka, vairāk pašam tajā jāiesaistās un pašam no sevis jāprasa, saka Andrejs Ērglis un atgādina izcilā norvēģu dramaturga Henrika Ibsena pausto: “Tev taps piedots, ja nevarēji, bet nekad, ja negribēji”, savas pārdomas nobeidzot: “Mums vairāk jāprasa no sevis pašiem, ko šausmīgi negribas, to pats labi zinu no savas pieredzes”.

Kā Andrejs Ērglis, Pēteris Šmidre un Jurgis Liepnieks vērtē Latvijas sabiedrības uzticības pakāpi mūsu valdībai un varai, skatieties video.