img

Zavadska skaidro, kad ir īstais laiks vakcinēšanai pret gripu vai Covid-19

Avots: https://nra.lv/veseliba/433132-zavadska-skaidro-kad-ir-istais-laiks-vakcinesanai-pret-gripu-vai-covid-19.htm

Septembrī vakcinēties pret gripu vai Covid-19 vēl ir par agru, bet īstais laiks, kad to darīt ir oktobrī un novembrī, šodien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīkotajā pasākumā sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Šobrīd vakcinācijas dati uz 17.oktobri liecina, ka vairāk nekā 19 000 riska grupu personu jau izmantojuši iespēju vakcinēties, visaktīvākie esot bijuši cilvēki vecumā virs 65 gadiem un cilvēki ar hroniskām slimībām, informēja SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova.

Zavadska piebilda, ka vakcinācija vēl tikai sākas, un šobrīd, oktobrī un novembrī, ir īstais laiks, kad to darīt, savukārt septembrī vēl ir par agru. Viņa aicināja cilvēkus neuztraukties par to, ka vēl nav redzami lieli vakcinācijas skaitļi, jo galvenais vakcinēties līdz brīdim, kad sāksies aktīva vīrusu cirkulācija.

Viņa atgādināja, ka vakcinācija pret gripu ir īpaši svarīga bērniem un senioriem. Turklāt šogad arī Latvijā par valsts līdzekļiem pieejama augstākas iedarbības pretgripas vakcīna tieši šīm vecuma grupām, kuras pasaulē lieto jau vairāk kā 10 gadus, un tām ir pierādīta augstāka efektivitāte.

Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs, ārsts infektologs Uga Dumpis aicina vakcinēties pret gripu un Covid-19 seniorus un cilvēkus ar hroniskām slimībām. Viņš atzina, ka katru ziemu gripas epidēmijas laikā slimnīcas redz milzīgu pacientu pieplūdumu. Pēr Ziemassvētku laiks un janvāris slimnīcām bija intensīvs periods, jo vienlaicīgi bija gan gripas, gan Covid-19 viļņi, kas radīja milzīgu pārslodzi slimnīcām.

"Ir pierādīts, ka saslimšana ar gripu vai Covid-19 izraisa infarktu, insultu un citu hronisku slimību paasinājumus. Slimnīcā šajā laikā pārsvarā redzam nevakcinētus pacientus. Turklāt daudzi pacienti, kuri ierodas slimnīcā uz plānveida lielajām operācijām, arī nav vakcinēti un tāpēc īpaši apdraudēti. Gripas pārslimošana arī palielina brūču infekcijas rašanās risku," uzsvēra Dumpis.

Viņš norādīja, ka viena vakcīnas deva šoruden var pasargāt daudzus no smagas saslimšanas un hospitalizācijas, atgādinot, ka vakcināciju pret gripu un Covid-19 var veikt vienlaicīgi.

Kopš sezonas sākuma, divu nedēļu laikā, ambulatorās iestādes ziņojušas par 13 klīniskiem gripas gadījumiem. Savrasova atzina, ka šobrīd gripas intensitāte Latvijā ir zemā līmenī, tā pārsvarā reģistrēta Rīgā un Daugavpilī. Turklāt vīrusu sezonas sākumā esot grūti prognozēt, kā attīstīsies gripa un citas infekciju slimības.

"Šajā sezonā visticamāk gripa, Covid-19 un respiratori sincitiālais vīruss (RSV), visticamāk, cirkulēs kopā, un parādīsies jauni Covid-19 varianti. Visā Eiropas Savienības reģionā cilvēki turpina inficēties ar Covid-19 un tiek hospitalizēti. Pagājušajā nedēļā Latvijā bija 72 hospitalizācijas gadījumi, kamēr vasarā nedēļā vidēji bija 16 hospitalizācijas gadījumi. Sākoties sezonai, katru dienu tiek ziņots par viena līdz četriem Covid-19 nāves gadījumiem," sacīja Savraova.

Pagaidām gripas intensitāte ir starpsezonu līmenī un pozitīvi laboratoriski apstiprināti gripas gadījumi netika reģistrēti.

Vakcinācijai pret gripu un Covid-19 var pieteikties pie sava ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes vakcinācijas punktā, kā arī vietnē "manavakcina.lv". Ir iespējams saņemt vakcināciju arī mājās senioriem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ja nav iespējas atstāt dzīvesvietu.

Šobrīd netiek rekomendēta pilnīgi visas sabiedrības vakcinācija, bet lielākais akcents tiek likts tieši uz riska grupām - senioriem vecumā no 65 gadiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, sociālās aprūpes centru iemītniekiem un personālu, veselības aprūpes speciālistiem, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un viņu kontaktpersonām, grūtniecēm.

LETA jau rakstīja, ka augšējo elpceļu infekciju vīrusi galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo, kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam pieskāries slimais cilvēks. Īpaši bieži tas notiek sabiedriskās vietās vai sabiedriskā transportā, piemēram, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos un tamlīdzīgi.

Lai mazinātu riskus sev un apkārtējiem inficēties ar augšējo elpceļu infekcijām, SPKC speciālisti rekomendē vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus. Ļoti būtiski ir rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, sevišķi slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Gadījumos, kad parādās saslimšanas pazīmes, nepieciešams izvairīties no došanās sabiedrībā - jāpaliek mājās un jākonsultējas ar ārstu.