“Sirdskambarī” pie Saeimas deputātus iepazīstinās ar kardioloģijas nozares problēmām un pārbaudīs sirds veselību Tweet
Sagaidot Pasaules Sirds dienu, 28. septembrī pacientu organizācijas “ParSirdi.lv” un Latvijas Diabēta asociācija Vecrīgā, Neatkarības laukumā pie Saeimas rīkos akciju “Izmanto savu sirdsspēju balsojot”.
Akcijas mērķis ir vērst Saeimas deputātu un citu lēmumu pieņēmēju uzmanību uz to, ka sirds un asinsvadu slimības (SAS) Latvijā joprojām ir galvenais mirstības cēlonis. No tām ik dienu nomirst 43 cilvēki, daudzi no viņiem priekšlaicīgi, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Akcijas laikā īpašā teltī – Sirdskambarī – būs iespēja bez maksas pārbaudīt svarīgākos sirds veselības rādītājus: asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni, kā arī konsultēties ar speciālistiem par sirds veselības jautājumiem.
No plkst. 8.00 līdz 9.00 “Sirdskambarī” uz pārbaudēm tiek gaidīti Saeimas deputāti, simboliski pārbaudot viņu sirdsspēju jeb gatavību atbildīgi lemt par sabiedrības vajadzībām, tostarp sirds veselības jomā. Politiķi tiks iepazīstināti ar jaunākajiem aptaujas datiem par SAS pacientu problēmām ārstēšanā un aprūpē, kā arī aicināti improvizētā balsojumā paust atbalstu lielākam kardioloģijas nozares finansējumam 2024. gada budžetā un atbalstīt topošo Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2025.-2027. gadam, kur daudzi pasākumi vērsti arī uz profilaksi, skrīningu un savlaicīgu SAS diagnostiku.
Savukārt no plkst. 9.00 līdz 11.00 Sirdskambarī ikviens interesents aicināts veikt sirds veselības pārbaudes. Iedzīvotāji arī aicināti paust savus priekšlikumus SAS jomas uzlabošanai, kas tiks apkopoti un iesniegti Veselības ministrijā.
Inese Mauriņa, biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja, pauž gandarījumu, ka pirms gada līdzīgā akcijā jaunievēlēto 14. Saeimas deputātu solījums panākt uzlabojumus kardioloģijas jomā nav bijuši tukši vārdi un daudz kas jau ir paveikts: izveidota Saeimas deputātu iniciatīvas grupa sirds un asinsvadu slimību mazināšanas atbalstam, Veselības ministrija aktīvi virzījusi sen gaidītā Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna izstrādi 2025.-2027. gadam, kas apkopo skaidras prioritātes un darāmos darbus. Taču plāns bez reāla finansiāla seguma situāciju SAS jomā neuzlabos.
“Augsto mirstību no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā neizdosies mazināt, ja saglabāsies hroniskais finansējuma trūkums, kvotu sistēma, garās rindas uz pakalpojumiem, jauno, efektīvo zāļu ierobežotā pieejamība, augstie personiskie maksājumi un citi šķēršļi. Lai tas mainītos, kardioloģijas nozarei ir jākļūst par politikas prioritāti ne tikai uz papīra, bet arī finansiāli – ar atbilstošu finansējumu izvirzīto mērķu sasniegšanai,” uzsver Inese Mauriņa, “ParSirdi.lv” vadītāja.
“Nozīmīgs kardiovaskulārās mirstības cēlonis ir arī nepietiekošs finansējums un iepriekš minētās problēmas citu hronisko slimību ārstēšanā. Piemēram, cukura diabēta pacientiem ir 2-4 reizes lielāks sirds un asinsvadu slimību risks, 60-80% cukura diabēta pacientu konstatē sirds un asinsvadu slimības, un tās ir galvenais šīs pacientu grupas nāves cēlonis. Taču cukura diabēta pacientu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām varētu samazināt, efektīvāk ārstējot cukura diabētu, piemēram, apmaksājot moderno tehnoloģiju izmantošanu insulīna ievadīšanā un glikozes līmeņa kontrolē, kā arī likvidējot nepamatotus ierobežojumus jaunāko medikamentu kompensēšanā,” skaidro Gunta Freimane, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – 2022. gadā no tām mira 52% iedzīvotāju*, kaut arī katrs ceturtais SAS izraisītas nāves gadījums ir profilaktiski un medicīniski novēršams.**
Veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir zemākais ES: sievietēm – 53,7 gadi, vīriešiem – 51 gads. Aptaukošanās izplatības līmenis Latvijā sabiedrībā ir daudz augstāks par ES vidējo rādītāju: liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Paaugstināts asinsspiediens ir 36% Latvija iedzīvotāju, savukārt paaugstināts “sliktā” jeb zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs (virs 3 mmol/l) ir 62% Latvijas iedzīvotāju.***
Lai arī kompensējamo zāļu finansējums kardiovaskulāro slimību ārstēšanai pēdējos gados ir nedaudz pieaudzis, tas ir pārāk mazs, un ir nepieciešams paplašināt mūsdienīgu un efektīvu medikamentu pieejamību un izrakstīšanas nosacījumus.
*SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze.
**SPKC aprēķini, izmantojot OECD/Eurostat metodoloģiju
*** Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma dati, 2019. g.
Tweet
