Novērojumi aptiekā liecina, ka līdz ar pavasara iestāšanos sezonālās alerģijas ir nepatīkamu simptomu iemesls daudziem, un statistikas dati atklāj, ka tās skar 10–20% populācijas.
Alerģijas anatomija
Sezonālā alerģija ir izplatīta slimība, kas saistīta ar cilvēka imūnsistēmas reakciju uz dažādiem alergēniem – ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm, pelējumu, dzīvnieku spalvām, blaugznām, sviedriem, siekalām.
Alergēni var izraisīt deguna gļotādas iekaisumu jeb alerģisko rinītu, ko izraisa antigēna (alergēna) iedarbība uz gļotādu. Imunoloģiskās reakcijas rezultātā no tuklajām šūnām atbrīvojas un apkārtējos audos nokļūst bioloģiski aktīvas vielas, no kurām visaktīvākais ir histamīns.
Histamīns izraisa asinsvadu caurlaidības palielināšanos, gludās muskulatūras kontrakcijas, gļotu sekrēciju, iekaisuma šūnu migrāciju, šūnu aktivāciju. Līdz ar histamīnu izdalās arī iekaisuma procesa mediatori: prostaglandīni, leikotriēni, trombocītu aktivētājfaktors (PAF).
Agrīnā iekaisuma reakcijas izraisītie alerģiskā rinīta simptomi ir šķaudīšana, iesnas, niezošs deguns. Hronisku iekaisumu izraisa alergēna ilgstoša iedarbība. Tas izpaužas kā gļotādas tūska – aizlikta deguna simptoms, bronhiālā astma. Pavadošie simptomi var būt arī acu asarošana, ožas zudums, klepus, iekaisis kakls vai skrāpējoša sajūta kaklā, biežas galvassāpes un pārmērīgs nogurums.
Kā atšķirt iesnu veidu?
Alerģija biežāk ir bērniem, taču var izpausties arī jebkurā citā vecumā. Svarīgi ir atšķirt alerģiskās iesnas no vīrusu un baktēriju izraisītām iesnām. Augšējo elpceļu infekcijas jeb tā sauktās saaukstēšanās gadījumā iesnas parasti pāriet 7 līdz 10 dienu laikā, savukārt alerģiskās iesnas turpinās visu laiku, kamēr vien saglabājas kontakts ar alergēnu. Alerģisko iesnu gadījumā izdalījumi no deguna parasti ir dzidri, ūdeņaini.
Lai arī aptiekā klients nereti izstāsta simptoma sākšanos un ilgumu, kas ļauj izdarīt secinājumus, precīzi diferencēt iesnu veidu var tikai otorinolaringologs vai alergologs.
Alerģisks iekaisums skar ne tikai deguna gļotādu, bet arī deguna blakusdobumu gļotādu, tāpēc būtu jārunā par alerģisku rinosinusītu. Tas palīdz saprast, kāpēc alerģiska rinīta ārstēšana reizēm ir nesekmīga, jo iekaisums ir arī paranazālajos sinusos. Neārstēta slimība var izraisīt kādu sekundāru deguna un tā blakusdobumu slimību, vidusauss iekaisumu, dziļo elpceļu iekaisumu, klepu, balssaišu slimību.
Slimības iespējamie iemesli un alerģiskuma pakāpes
Globālā sasilšana, pieaugošais atmosfēras piesārņojums, CO2 koncentrācijas paaugstināšanās gaisā provocē lielāku ziedputekšņu izdalīšanos un strauju saslimstības pieaugumu pēdējo gadu laikā.
Savulaik LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte sagatavoja putekšņu kalendāru Rīgai (skat. attēlu), balstoties uz 2003.–2013. gada vidējiem putekšņu sezonas sākuma un beigu datumiem. Kalendārā ir iekļauti augi ar dažādām alerģiskuma pakāpēm, kur 5 ir visaugstākā, 0 – viszemākā.
5 – bērzs, graudzāles, ambrozija
4 – vībotne
3 – lazda, alksnis, osis, ozols, skābardis, ceļteka
2 – apse/papele, dižskābardis, skābene
1 – īve, liepa, kļava, ievas, zirgkastaņa
0 – egle, priede, lapegle Tiesa, šim kalendāram nu jau ir desmit gadu, tomēr, visticamāk, galvenās tendences nav būtiski mainījušās.
Simptomus izraisa putekšņu alergēni trijos galvenajos ziedēšanas periodos:
pavasarī – koku putekšņi (martā – lazdas, alkšņi; aprīlī – apses, vītoli, bērzi; maijā – papeles, gobas, kļavas);
vasarā – graudzāļu putekšņi;
rudenī – nezāļu putekšņi (balandas, vērmeles, vībotnes).
Ir novērots, ka pēdējos gados putekšņu ziedēšana sākas ātrāk un turpinās ilgāk.
Augi, kas tiek apputeksnēti pārsvarā ar vēja palīdzību, ražo vairāk putekšņu un biežāk izraisa alerģiju nekā kukaiņu apputeksnēti augi.
Ārstēšana
Lai mazinātu alerģiskus simptomus, var lietot deguna pilienus vai tabletes, kas neļauj slimībai progresēt. Ārstēšanu sāk ar intranazālajiem kortikosteroīdiem un papildina ar otrās paaudzes antihistamīna līdzekļiem.
Antihistamīna līdzekļi ir sen zināma un gana plaša grupa, kuru visbiežāk izmanto tieši alerģijas simptomu ārstēšanai.
Antihistamīna līdzekļi var mazināt alerģijas izpausmes to iedarbības laikā, taču tie alerģiju neizārstē.
Alerģiskā rinīta simptomātiskai ārstēšanai lieto H1 blokatorus – intranazālos (azelastīnu) un iekšķīgi lietojamos. Tos iedala paaudzēs.
1. paaudzes H1 blokatori – hlorfenamīns jeb hlorfeniramīna maleāts, klemastīns un hloropiramīns.
Tie sniedz ātru, taču īslaicīgu (4–8 stundas) efektu. Ilgstoša lietošana samazina efektivitāti, tāpēc pēc 2–3 nedēļām līdzekli ieteicams mainīt. Biežākās blaknes: miegainība; neskaidra redze; nogurums; koncentrēšanās un atmiņas traucējumi; samazināts libido; tahikardija; mutes sausums.
1. paaudzes preparātus izvēlas, kad simptomi attīstās strauji, nepieciešama ātra iedarbība un vēlams arī uzlabot miegu. Pierādīts, ka tie efektīvi samazina šķaudīšanu un deguna tecēšanu saaukstēšanās iesnu gadījumā atšķirībā no 2. paaudzes H1 blokatoriem, kas uzrādīja mazāku efektivitāti saaukstēšanās gadījumos.
2. paaudzes H1 blokatori – kvifenadīns, cetirizīns, loratadīns, rupatadīns, desloratadīns, levocetirizīns, feksofenadīns. 2. paaudzes antihistamīna līdzekļu darbības ilgums sasniedz 24 stundas, līdz ar to var lietot tikai vienreiz dienā. Smagākos gadījumos ārsts var palielināt devu līdz divām, četrām reizēm dienā. 2. paaudzes neizraisa atkarību, var lietot ilgstoši, tie neizraisa arī sedāciju. Iespējamas blaknes, kas gan ir vāji izteiktas un reti sastopamas:
nogurums; tahikardija; slikta dūša; sausums mutē.
Lai gan alergologi arvien vairāk izvēlas rekomendēt tieši jaunākās paaudzes antihistamīnus, vēl arvien liela daļa alerģijas pacientu (ap 30%) izmanto vecākās paaudzes .
Terapijas efektivitāte
Uz jautājumu, kurš antihistamīna līdzeklis ir efektīvāks, nav neapstrīdamas atbildes.
Piemēram, bilastīns, cetirizīns un desloratadīns pētījumos demonstrēja līdzīgi augstu efektivitāti sezonālā alerģiskā rinīta gadījumos.
Orālie antihistamīna līdzekļi nepierādīja augstāku efektivitāti salīdzinājumā ar intranazālajiem antihistamīna līdzekļiem. Vienīgais simptoms, ko iekšķīgie antihistamīna līdzekļi mazināja labāk, bija rinoreja.
Intranazālie H1 antihistamīni efektīvi papildināja terapiju ar intranazālajiem kortikosteroīdiem, un šī kombinācija pierādīja lielāku efektu nekā orālie H1 antihistamīni + intranazālie kortikosteroīdi Efektīva papildterapija ir deguna skalošana ar sālsūdeni. Pētījumu meta analīze rāda, ka visos pētījumos samazinās antihistamīna līdzekļu lietošana, ja pacients papildus lieto arī sāls šķīdumu. Blaknes (deguna kairinājums, dedzināšana, asiņošana) konstatētas trijos pētījumos no 15. Turklāt hipertoniskais sāls šķīdums ir efektīvāks nekā izotoniskais šķīdums.
Lai mazinātu tūsku, var lietot arī dekongestantus, taču īslaicīgi – tikmēr, kamēr gaidāms efekts no intranazālajiem kortikosteroīdiem un H1 blokatoriem.
Notiek pētījumi par antioksidantu izmantošanu alerģiskā rinīta ārstēšanā, tiesa, pagaidām tikai ar dzīvniekiem. Ir secinājumi, ka selēna kombinācija ar E vitamīnu palīdz mazināt elpceļu iekaisumu un alerģiskā rinīta simptomus.
Tā gan ir tikai hipotēze.
Imūnterapija alerģijas cēloņu novēršanā
Pašlaik imūnterapija ir vienīgais ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem. Imūnterapija var būt efektīva gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tā ir ārstēšanas metode, kas maina organisma imūnsistēmas atbildes reakciju uz alergēniem. Imūnterapiju var izmantot, lai ārstētu alerģisko rinītu un alerģisko astmu, ko izraisa mājas putekļu ērcītes, ziedputekšņi, pelējums vai dzīvnieku blaugznas.
Imūnterapiju pielāgo katram individuāli. Ja moka sezonālā alerģija, imūnterapiju ieteicams sākt vismaz 3–4 mēnešus pirms sezonas sākuma, lai izveidotu imunitāti un samazinātu pretalerģijas lietošanas nepieciešamību.
Ir dažādi imūnterapijas ievades veidi: zemādas injekcijas, zemmēles pilieni, tablešu forma.
Alergologs ieteiks katram pacientam piemērotāko uzņemšanas veidu.
Profilakse
Lai veiksmīgi – bez smagiem veselības traucējumiem – pārdzīvotu alerģijas sezonu, pacientiem var ieteikt savlaicīgi konsultēties ar ārstu, kā arī ievērot dažus būtiskus ieteikumus profilaksei.
Ieteicams izvairīties no augstas ziedputekšņu koncentrācijas gaisā, īpaši sausā, karstā un vējainā laikā. Šādos laikapstākļos vajadzētu izvairīties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, kuras veicina spēcīgu ieelpu, jo tā elpceļos nonāk daudz vairāk ziedputekšņu.
Var izmantot arī bezmaksas lietotnes, kas informē par aktīvo ziedēšanu, gaisa piesārņojumu un iespējamiem riskiem veselībai.
Pārnākot mājās, vēlams noskaloties dušā un, ja iespējams, izmazgāt arī drēbes.
Simptomus var mazināt alergēnus necaurlaidīgie gultas pārklāji, veļas mazgāšana karstā ūdenī un putekļsūcēja ar HEPA filtriem izmantošana.
Aktīvās ziedēšanas laikā vēlams bieži logus neatvērt, ventilācijas sistēmās var iemontēt gaisa filtrus.
Pievienojoties alerģiskā konjunktivīta simptomiem, lietot mākslīgās asaras, lai skalotu acis un mazinātu graušanas sajūtu.
Lietot deguna aerosolus un tabletes regulāri vienā un tajā pašā laikā, līdz simptomi mazinās.
Sekot ārsta norādījumiem, jautājumu vai neskaidrību gadījumā terapijas laikā atkārtoti konsultēties ar ārstu vai .
IRINA KORČAGINA, ,
