Diemžēl Latvijas sabiedrībā joprojām pastāv mīts, ka bērniem vēdersāpju gadījumā nedrīkst dot pretsāpju medikamentus, jo tas apgrūtina diagnostiku. Taču Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju klīnikas vadītājs, anesteziologs, reanimatologs un algologs Jānis Kolbergs intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka šis uzskats ir novecojis un mūsdienās bērniem sāpju gadījumā ir jādod pretsāpju zāles.
Jautāts, ko bērniem nozīmē ciest sāpes un kāpēc mūsdienās uzskata, ka pretsāpju medikamenti bērnu vēdersāpju gadījumā ir nepieciešami, ārsts norādīja, ka jārunā ne tikai par bērnu vēdersāpēm, bet arī plašākā mērogā.
Ikvienam ir tiesības saņemt atsāpināšanu“Lasot lekcijas un stāstot par sāpēm pediatrijā, es vienmēr sāku ar to, ka pēc Pasaules Veselības organizācijas 2020.gada atjaunotajām hronisko sāpju vadlīnijām viena no galvenajām cilvēktiesībām ir tiesības uz adekvātu atsāpināšanu. Tātad jau pašā pamatā ir noteikts, ka nevienam pacientam (ne pieaugušajam, ne bērnam) nav jācieš. Viņiem visiem ir tiesības būt atsāpinātiem.”
Sāpes ir subjektīvas sajūtasViņš skaidroja, ka sāpes ir nepatīkamas emocijas un sajūtas, kas saistītas ar reālu vai potenciālu audu bojājumu, kā arī tiek uztverts kā šāds bojājums.
“Tās vienmēr būs subjektīvas sajūtas. Katram tās ir ļoti individuālas.”
Sāpes kā biopsihosociāls fenomensKolbergs skaidroja, ka uz sāpēm jāraugās kā uz biopsihosociālu fenomenu, kam piemīt multidimensionāla daba. Bioloģiskie faktori ir sāpju palaišanas mehānisms, piemēram, nociceptīvs bojājums, trauma, infekcija, slimība, audzējs, nerva bojājums, onkoloģiskas saslimšanas.
Šie faktori progresējot, rada psiholoģiskos faktorus. “Mēs paši zinām, ko nozīmē, ja mums ir sāpes. Ja mēs, pieaugušie, atceramies savas sāpes, tad zinām, kādi mēs kļūstam. Ir izmainīts mūsu garastāvoklis, koncentrēšanās spējas, tiek ietekmēta dienas kvalitāte un nakts miegs.
Pamazām pacientam attīstās nervozitāte, trauksme. Pie ilgstošākām sāpēm var būt bezpalīdzības sajūta un pat sākties depresija.”
Ilgstošām sāpēm ir negatīva ietekme uz cilvēka dzīviTiek ietekmēta arī pacientu sociālā dzīve. “Pacientam, kuram ir akūtas vai hroniskas sāpes, tiek ietekmētas ikdienas sociālās aktivitātes. Piemēram, bērni nevar iet uz skolu, nevar spēlēties, viņu savstarpējās attiecības ģimenē kļūst sliktākas.” Arī pieaugušiem cilvēkiem, kuri cieš sāpes, tiek negatīvi ietekmētas savstarpējās attiecības, darba spējas un sociālie kontakti.
“Tas nozīmē, ka mēs nevaram ļaut ilgstoši noritēt sāpēm ne pieaugušajiem, ne bērniem,” ārsts teica un akcentēja, ka jautājums ir ne tikai par vēdersāpēm – tas ir jāskatās plašākā mērogā.
Sāpju novērtēšana ir ļoti sarežģītaRunājot par novecojušo mītu, ka, iedodot bērnam pretsāpju zāles vēdersāpju gadījumā, ārstiem pēc tam būs grūtāk saprast, kas, kur, kāpēc un kā bērnam sāp, speciālists teica: “Pamatā ir tas, kā mēs bērniem novērtējam sāpes. Sāpju novērtēšana bērniem ir subjektīva un ļoti sarežģīta.
Ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas ietekmē sāpju novērtēšanu. Pirmkārt, jāņem vērā bērna vecums.”
Daudz un dažādi faktoriVar būt viena vecuma bērni, bet katram var būt citādāks izziņu spēju attīstības līmenis, iepriekšējā sāpju pieredze, kas maina (paaugstina vai pazemina) sāpju slieksni, sociālekonomiskie un psiholoģiskie faktori.
Jāņem vērā arī citi faktori, kas var ietekmēt sāpju novērtēšanu, piemēram, pacienta individuālā farmakokinētika un farmakodinamika – kā viņš reaģē uz medikamentiem. Tāpat ietekme ir garastāvoklim un atbildes reakcijai.
Ne vienmēr raudāšana nozīmē sāpes“Bieži vien par mazākiem bērniem sūdzas, ka viņi raud, jo viņiem sāp. Bet jāatceras, ka mazāki bērni visas savas emocijas bieži vien izsaka tikai caur raudāšanu.
Piemēram, arī izsalkums, negatīvi apkārtējās vides kairinātāji, pašu vecāku uztraukums un emocionalitāte var radīt bērnos spoguļattēlu un izsaukt raudāšanu.”
Diemžēl mīts ir izplatīts arī mediķu vidūĀrsts atzina, ka Latvijas sabiedrībā joprojām pastāv mīts, ka bērniem nedrīkst dot pretsāpju zāles, jo tas noslēps pamata problēmu. Diemžēl šis mīts pastāv jau diezgan ilgu laiku. Turklāt tā uzskata ne tikai liela daļa pacientu un viņu vecāku, bet arī mediķu.
“Mēs mēģinām šo mītu lauzt jau vairākus gadus arī prehospitālā (ātrās palīdzības) etapā. Atceros, ka laikā, kad pats strādāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, mums parasti neļāva atsāpināt vēdersāpes, jo tādējādi ķirurgs slimnīcā neredzēšot pamata problēmu un palaidīšot to garām.
Pretsāpju līdzekļi nenoslēps pamata problēmuBet jau sen ir pierādīts: ja pacientam ir ķirurģiska problēma, tad parastie pretsāpju līdzekļi, kas tiek doti, noteikti nenoslēps pamata problēmu.”
Tādējādi vecākiem noteikti jāpalīdz bērniem, kuriem sāp vēders, iedodot viņiem pretsāpju medikamentus. “Ja to cēlonis būs nopietns, tad sāpes noteikti ies cauri un būs redzams, ka bērna stāvoklis ir patiešām nopietns [neskatoties uz pretsāpju līdzekļu lietošanu].”
Var teikt: ja bērnam ir mazas, ikdienišķas vēdersāpes, tad, iedodot pretsāpju zāles, situācija uzlabosies. Bet, ja ir nopietns iemesls vēdersāpēm, tad tās varētu nerimties arī pēc pretsāpju medikamentu lietošanas.
Jāsāk ar šķidruma dzeršanu un došanos uz tualeti“Ir jāsāk ar vispārīgiem principiem, kā mēs varam palīdzēt bērnam, kuram sāp vēders. Piemēram, bērnam ir jāatgūst ikdienas šķidruma daudzums. Ja bērns negrib ēst, tad nevajag viņam spiest ēst!
Ja viņš vēlas ēst kaut ko specifisku, piemēram, krekerus, banānus vai grauzdiņus, tad jāļauj viņam tos ēst tik daudz, cik pats grib.”
“Bet svarīgākais, par ko mēs vienmēr uztraucamies, ir tas, lai bērns atgūst šķidrumu, lai viņš nepazaudē šķidrumu. Noteikti vajadzētu arī mudināt, lai bērns iet uz tualeti, lai viņš mēģina nokārtoties. Tas arī var mazināt vēdersāpes.
Šie visi principi ir nefarmakoloģiskas metodes, lai vecāki varētu izvairīties no pretsāpju zāļu lietošanas.
Ieteicams pamēģināt uzmanības novēršanas metodesDažiem bērniem, kuriem ir hroniskas, biežas vēdersāpes, kuri jau ir atkārtoti bijuši slimnīcās, izmeklējušies un kuriem nav atklātas nekādas problēmas, mājās tomēr ir sāpes. Protams, vecākus tas satrauc.
Bet vecākiem vajadzētu pamēģināt arī uzmanības novēršanas metodes. Ja ar uzmanības novēršanas metodēm bērns aizdomājas [par kaut ko citu] un vairs nedomā par vēdersāpēm, tas nozīmē, ka to pamatā nekas nopietns nav. Ļoti bieži ar šādiem bērniem vajadzētu strādāt tieši no psiholoģijas, prāta un ķermeņa terapijas puses. Viņiem ir funkcionālas sāpes.
Var koncentrēties uz elpošanu un aizmirst sāpesĪpaši pediatrijā ir ļoti liela pacientu daļa, kam tradicionālās sāpju remdēšanas metodes nepalīdz un vajag darboties no psiholoģijas puses.
Piemēram, var noderēt relaksācijas metodes, elpošanas tehnikas. Kad bērniem ir vēdersāpes, tad ļoti efektīvi strādā elpošana un ieelpu un pagarināto izelpu skaitīšana. Bērni aizdomājas, koncentrējas uz elpošanu, ieelpu un izelpu un aizmirst par vēdersāpēm.
Tāpat var palīdzēt ķermeņa muskuļu sasprindzināšanas un atslābināšanas tehnikas. Tās ir ļoti populāras pasaulē, it īpaši pie funkcionālām un hroniskām vēdersāpēm.
Ja neizdodas novērst uzmanību, var lietot pretsāpju zālesProtams, ir situācijas, kad bērnam vēders sāp un vecākiem neizdodas sarunāt un novērst uzmanību. Starp citu, to var darīt arī ar multfilmām, videospēlēm, grāmatu lasīšanu un jebko, kas bērnam patīk un novērš uzmanību. Ja tas neizdodas, tad var lietot pretsāpju zāles.
Standarta preparāts visā pasaulē, ko lieto bērnu sāpju gadījumos, ir paracetamols. To var droši lietot atbilstoši bērna vecumam un svaram. Devas ir norādītas uz zāļu iepakojuma. Prakse ir tāda, ka šos medikamentus lieto 4-6 reizes dienā.
Var lietot arī ibuprofēna grupas zālesOtrs medikaments, ko var lietot, ir ibuprofēna grupas līdzekļi. Ir gan sīrupi, gan tabletes. To lietošana atkarīga no tā, ko bērns tajā brīdī var uzņemt. Arī pie vieglām un mērenām sāpēm tos var lietot.
Vienīgais izņēmums ir bērni līdz 3 mēnešu vecumam. Tāpat tos nedrīkst lietot bērni ar asins recēšanas traucējumiem vai jau iepriekš konstatētām kuņģa vai zarnu trakta čūlām.
Bērniem nedrīkst dot aspirīnu!Pasaulē uztraucas par agrāk ļoti izplatītu praksi dot bērniem aspirīnu. Latvijā to reti darīja, bet tāpat vajag atgādināt, ka aspirīnu bērniem nedrīkst dot, jo tas var radīt komplikācijas.”
Vispirms pamēģināt citas metodesVienlaikus ārsts atzina, ka nevajadzētu bērniem dot pretsāpju zāles ikreiz, kad viņi ieminas par vēdersāpēm. Vispirms vajadzētu izmantot nefarmakoloģiskās metodes.
“Protams, ja pacientam nakts laikā vai vakarpusē pirms iemigšanas ir vēdersāpes, es ieteiktu dot pretsāpju līdzekļus, lai bērns var kvalitatīvi izgulēties un lai viņam būtu kvalitatīva nākamā diena. Ja vēdersāpes ir ilgstošas, tad jāmeklē palīdzība pie mediķiem un bērnu noteikti vajag parādīt ārstam.”
Daudz cilvēku izvairās no medikamentu lietošanasKolbergs pastāstīja, ka daudzviet pasaulē cilvēki lieto pārāk daudz pretsāpju medikamentu. “Bet Latvijā cilvēki ļoti izvairās no medikamentu lietošanas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ļoti daudz cilvēku izvēlas ciest sāpes, jo tas it kā ir labāk.
Taču bieži vien cilvēki neapzinās, ka šādas ciešanas ne pie kā laba nenovedīs. Kā algologs es noteikti iesaku nevienam neciest sāpes.
Sāpes, kas rada ikdienas funkcionēšanas traucējumus, piemēram, cilvēks vairs nevar piedalīties ikdienas aktivitātēs, noteikti nevajadzētu tolerēt. Vajadzētu meklēt palīdzību vai arī pašiem lietot medikamentus, lai mazinātu sāpes,” mediķis ieteica.
