Pārmērīgas bažas par savu veselību nav nekas jauns, arī agrāk mediķi sastapās ar šādiem pacientiem. Tomēr pirms dažiem gadu desmitiem tas nebija tik izplatīti, jo, lai tiktu pie medicīnas enciklopēdijas, nereti vajadzēja doties uz bibliotēku. Tagad zināšanu avots katram ir telefonā.
Ir situācijas, kad psihiatri runā par kiberhondriju. Tādus pacientus raksturo četri komponenti.
1. Pārmērība. Tendence atkārtoti meklēt medicīnisku informāciju par saviem simptomiem, pavadot daudz laika internetā.
2. Distress jeb negatīvais stress. Jo vairāk informācijas pēta, jo lielāks ir izjustais stress un trauksme. Meklētājs kļūt nikns, ja kāds mierina. Ja ārsts skaidro, ka viņam kaiš kaut kas cits, reakcija var būt agresīva.
3. Neskaidrība. Jo vairāk lasa, jo lielāka ir neskaidrības par izlasīto – cilvēkam šķiet, ka viņš neko vairs nesaprot. Viņš ģimenes ārstam pieprasa atkārtotus izmeklējumus, uz kuriem jau ir paguvis pierakstīties, un sava nemiera dēļ konfliktējoši izturas pret mediķiem. Ja izmeklējuma rezultāti liecina, ka cilvēks ir vesels, viņš uzskata, ka izmeklējums veikts pavirši, tāpēc dodas uz citu medicīnas iestādi.
4. Kompulsīva uzvedība. Rīcība jau ir uzmācīga, turklāt, ja nedara pēc cilvēka prāta, viņa nemiera pakāpe kļūst pavisam neciešama.
