Pieprasījums pēc psiholoģiskās palīdzības jauniešiem ir nenormāli liels, pēc palīdzības jāgaida rindās, atzīst speciāliste
Mums ir milzīgs pieprasījums pēc palīdzības, pagājušogad mēs palīdzējām 8550 pusaudžiem visā Latvijā, – ir ļoti vērtīgi, ka ir izveidojušies reģionālie centri, jo mums Latvijā bija lieli reģioni vispār bez jebkāda veida atbalsta pusaudžiem, tā TV24 raidījumā “Preses klubs” reālo situāciju ieskicēja Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja.
Protams, ir vajadzīga ilgtermiņa palīdzība un pieeja. Tās 10 konsultācijas ir īstermiņa palīdzību.
Daudziem no šiem pusaudžiem, kā mēs redzam, nav tā, ka tikai psihologs ir vajadzīgs, dažiem ir vajadzīgs psihiatrs, dažiem psihoterapeits, mums ir arī ģimenes terapeits,
jo mēs strādājam arī ar vecākiem, lai kā pusaudži cirstu durvis un visi teiktu, cik tas normāli, arī vecāki jopropjām ir ļoti svarīgi cilvēki un viņiem neiet viegli, atzīst Dambiņa: “Pusaudžu vecuma specifika ir tāda – mainīga un neparedzama.”
Diemžēl lielā pieprasījuma dēļ ir rindas pie speciālistiem. “Kad pienāk rinda, ir bērni, kuriem ir uzlabojumi notikuši paši par sevi, bet ir tādi, kuriem diemžēl ir palicis sliktāk,” atzīst Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja.
Ja pirms gadiem pieciem mēs skatījāmies tikai uz prevenciju, ka mēs strādāsim tikai ar tiem, kuriem problēmas ir nelielas, tad tagad mums ir “luksofora princips”, norāda speciāliste.
“Mums ir augsti pašnāvības riski, mums ir briesmīgs paškaitējums, ļoti izplatīti ēšanas traucējumi, smagas un depresīvas situācijas.”
“Vienīgais, nezinu, vai tas ir mierinājums, vai kā, bet neesam mēs unikāli. Visur pasaulē tā ir – visi mēs ar to saskaramies. Pieprasījums pēc šāda veida speciālistiem skrien pa priekšu piedāvājumam.
