Raksts veltīts Saeimas deputātiem, kas sāks skatīt Alkoholisko dzērienu aprites likumu:

Pēteris Apinis: CILVĒKA SMADZENES UN ALKOHOLS

KAS IR SMADZEŅU VESELĪBA?


Pasaules veselības organizācija 2022. gadā definēja smadzeņu veselību kā smadzeņu funkcionēšanas stāvokli kognitīvajā, sensorajā, sociāli emocionālajā, uzvedības un kustību jomā, kas ļauj cilvēkam pilnībā realizēt savu potenciālu dzīves laikā neatkarīgi no traucējumu esamības vai neesamības. Te vēl gribētos piebilst, ka smadzeņu struktūru ietekmē ģenētikas, vides un apstākļu kombinācija, un šī kombinācija var radīt smadzeņu darbības traucējumus, no kuriem plašākai sabiedrībai labāk pazīstami ir insults, demence, epilepsija, galvas traumas, smadzeņu un citu šūnu audzēji, ar infekciju vairāk vai mazāk saistīts encefalīts un meningīts, neiroloģiskas attīstības traucējumi un iedzimtas slimības.


Pasaules veselības organizācija ne definīcijā, ne skaidrojumos neiekļauj perifērās nervu sistēmas traucējumus un garīgās veselības traucējumus, lai gan – kā jau iepriekš teikts definīcijā – smadzeņu veselība ir svarīgs garīgās veselības faktors. Kas nav ietverts definīcijā, tas ietverts plašākā skatījumā. Iepriekš minētā integrācija starp dažādām medicīnas jomām smadzeņu pētniecībā neticami plaši tver tieši neiroloģijas un psihiatrijas apvienojumu lai risinātu dažas no veselības aprūpes jomām, kurās tradicionāli tiek tērēti skopi resursi.



Savukārt izpratnes trūkums (gan iedzīvotāju, gan ārstu, gan citu veselības aprūpes profesionāļu vidū) un stigmatizācija neļauj integrēt psihiatrijas zināšanas neirobioloģijā un otrādi. Gan garīgo slimību, gan neiroloģisko traucējumu slogs globāli ir tieši proporcionāls valstu ienākumu līmenim, tādēļ mēs itin labi varam nolasīt – Latvijā profilaksei un ārstēšanai pieejamo resursu, tostarp, cilvēkresursu apjoms garīgās veselības aprūpes jomā ir nepietiekams (Latvijas gadījumā visvairāk pietrūkst resursu alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas ierobežošanai un slimnieku ārstēšanai).


Mans personiskais viedoklis – psihiatrijas māsu neesamība primārajā aprūpē rada nesamērīgu slodzi tieši uz ģimenes ārstu dienestu Latvijā. Citas iespējas jau nav – psihiatrijas un narkoloģijas skrīningu un ārstēšanu nākas integrēt esošajos pakalpojumos. Ir jau itin labs piemērs – depresijas diagnostiku un ārstēšanu jau itin labi ģimenes ārsti veic. Tomēr globāli smadzeņu veselību virza ne tikai šāda intervence un integrācija primārajā aprūpē, bet arī smadzeņu veselības pratības veicināšana sabiedrībā, starpnozaru pārvaldība, valstu prioritāšu noteikšana, uz dzīves pieredzi balstīta politikas veidošana un smadzeņu veselības iekļaušana plašākās politikas programmās.




Pasaulē iemesli smadzeņu neveselībai ir atšķirīgi. Latvijā smadzeņu neveselības virzītājspēks ir alkohols, tā pārmērīga lietošana. Katrs 15+ Latvijas iedzīvotājs katru dienu vidēji izdzer 35 ml absolūtā alkohola (etilspirta). To es apgalvoju, balstoties uz OECD valstu veselības pārskatu "Health at a Glance. OECD indicators", kur tabuliņā parādīts – Latvijas alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 12.2 litri tīra alkohola uz vienu iedzīvotāju gadā, ieskaitot zīdaiņus, grūtnieces, musulmaņus un mūķenes. Tā kā alkohola rūpniecības lobiji tradicionāli cenšas novelt vainu uz veiksmīgo pārrobežu tirdzniecību, uzreiz jānorāda, ka šajā tabulā skatāmajā rādītājā šis patēriņš ir koriģēts.




Tas, kas vēl būtu koriģējams – patēriņš būtu nedaudz jāpalielina par to daudzumu (ap 0,01–0.02 litri), ko Latvijas iedzīvotāji ir izdzēruši vai vismaz iegādājušies ārvalstīs. Lai gūtu pilnīgu priekštatu par alkohola patēriņu, pie reģistrētā alkohola patēriņa būtu jāsummē klāt vēl arī bezakcīzes – legāli mājražotā un īpaši – nelegālā alkohola patēriņš, kurš pētījumā 2013. gadā aprēķināts 20,9% apjomā. Jāpieņem, ka sakarā ar politisko situāciju pēdējos gados nelegālā alkohola ievešana no Baltkrievijas un Krievijas ir ievērojami mazinājusies. Tomēr – pie iepriekš minētajiem 12,2 litriem absolūtā alkohola gadā uz katru 15+ iedzīvotāju būtu papildus jāpieskaita vēl vismaz viens (pēc narkologu datiem – divi) litrs bezakcīzes alkohola.



Tajā pašā OECD valstu veselības pārskatā "Health at a Glance. OECD indicators" atrodama tabula, kurā nolasāms – latvietim ir vismazākais paredzamais mūža ilgums starp ekonomiski attīstīto valstu iedzīvotājiem. Bērnam, kas šodien piedzimst Latvijā, paredzamais mūža ilgums ir 73.1 gads, un tas ir īsākais paredzamais laiks starp visām OECD valstīm. Japānā šis skaitlis ir garākais – 84.5 gadi. Alkohola patēriņš un īss mūžs korelē – Latvijas iedzīvotāju mūžu saīsina alkohols kā aknu bende, alkohols kā smadzeņu nāve vai tikai sarukšana, alkohols, kurš izraisa vēzi, alkohols pie stūres, alkohols makšķerniekam uz pirmā ledus rudenī vai gandrīz nokusušā ledus pavasarī, alkohols gandrīz visu noslīkušo asinīs, alkohols māmiņas somiņā dzemdību nodaļā, alkohols bērnudārza audzinātājas skapītī, metilalkohols "točkā".



Tomēr šodienas raksta mērķis ir skaidrot – alkohols visnopietnāko ietekmi atstāj tieši uz smadzenēm. Nodzertas smadzenes ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir stagnējoša ekonomika, depresīvs noskaņojums, pārmēra birokrātija un haotiska likumdošana. Alkohola pārmēra lietošana Latvijā ir atstājusi paliekošu iespaidu ne tikai uz bomža un dzērājšofera, bet arī uz ierēdņa un deputāta smadzenēm.



ALKOHOLS UN SMADZENES

(tieši šī nodaļa veltīta Saeimas Sociālo un darblietu komisijai, kas 26. martā sāks izskatīt grozījumus Alkohola aprites likumā)



Alkohols ļauni ietekmē dažādas smadzeņu daļas; tā graujošā iedarbība ir atšķirīga atkarībā no iedzertā alkohola daudzuma, individuālās jutības pret alkoholu, regulārās alkohola lietošanas pieredzes utt. Visbiežāk un visnopietnāk alkohols ietekmē smadzeņu priekšējo (frontālo) daivu, proti, to smadzeņu garozas daļu, kas atbild par lēmumu pieņemšanu, impulsu kontroli un uzvedības regulēšanu. No visām smadzeņu struktūrām alkohola lietošana visvairāk ietekmē tieši to unikālo smadzeņu tīklu, kas saista šūnas smadzeņu garozā, dzeršana ļoti ātri mazina spējas novērtēt riskus un sekas, kā arī samazina kontroles līmeni, kas savukārt izraisa impulsīvu uzvedību un nepārdomātu rīcību. Bez smadzeņu garozas alkohols ietekmē arī limbisko sistēmu, kas saistīta ar emocijām, kā arī hipotalāmu, kas kontrolē pamata fizioloģiskās funkcijas, piemēram, miegu un ēstgribu.



Alkohola lietošana ilgtermiņā negatīvi ietekmē smadzeņu struktūru un funkcijas, samazina smadzeņu masu un šūnu skaitu. Ilgstoša un smaga alkohola lietošana izraisa smadzeņu atrofiju un masas samazināšanos. Hroniska alkohola lietošana rada bojājumus smadzeņu baltajā vielā, proti, struktūrās, kas nodrošina informācijas pārnesi starp dažādām smadzeņu daļām. Rīgas Stradiņa universitātes profesore, radioloģe Gaida Krūmiņa savulaik žurnālā "Latvijas Ārsts" publicēja izcilus rakstus par alkohola un citu toksisku vielu ietekmi uz galvas smadzeņu struktūru, ko itin labi var redzēt magnētiskās rezonanses izmeklējumos. Alkoholiķa smadzenes bija apjomā mazinājušās ne tikai kopumā, bet īpaši cietuši bija atsevišķi smadzeņu kodoli.



Kas vēl svarīgi – alkoholiķi agri vai vēlu nobendē aknas, bet jebkurā gadījumā nodzertas aknas nozīmē smagas smadzeņu garīgās un kognitivās funkcijas problēmas. Aknu veselība palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas, bet aknu (alkohola izraisīta) slimība ir ceļš uz demenci, vājprātību un psihiskām slimībām. Protams, ir pieņēmums, ka cilvēkam, laiku pa laikam iedzerot kādu alus, vīna vai konjaka glāzi, veselības problēmas neradīsies. Toties ir pierādīts, ka mērena vai smaga alkohola lietošana ietekmē smadzenes. Un vēl piebildīšu – nav noteikts "drošs" alkohola patēriņa līmenis.


Aptuveni 10 minūtes pēc alkohola devas norīšanas alkohols sāk ietekmēt smadzenes, bet tikai pēc 20 minūtēm aknas sāk pārstrādāt alkoholu. Alkohols traucē smadzeņu komunikācijas ceļus. Tas jau nelielās devās ietekmē smadzeņu informācijas apstrādes procesus.



Viena vai divas glāzes (normatīvajos aktos to smalki sauc par "dzērienu") alkohola rada sublimējošu intoksikāciju, kas nozīmē 0. 1 – 0. 5 promilēm asinīs; cilvēks neizskatās noreibis, latviešu šoferis droši sēžas pie stūres. Pilnīgi noteikti – šādi iedzēruša cilvēka reakcijas laiks, uzvedība un spriedumi ir nedaudz izmainīti. Esmu redzējis pētījumus, ka īslaicīgi daļai cilvēku ar sublimējošu intoksikāciju reakcija un precizitāte uzlabojas, taču ievērojami palielinās nogurdināmība.



Tiesa, viena glāze alkohola rada atšķirīgu noreibumu 60 kg tievai jaunkundzei un 120 kilogrammus smagam vīram. Tiek uzskatīts, ka vairums ļaužu alkoholu lieto līdz otrajai jeb eiforijas stadijai. Dzeršanas sākumposmā smadzenēs izdalās vairāk baudas hormona – dopamīna. Eiforijas laikā cilvēks mēdz justies atslābis un pārliecinātāks par sevi. Es eiforijas stadiju sauktu par dzēruma sajūtu, un šo sajūtu cilvēki sasniedz visai individuāli – sasniedzot alkohola līmeni asinīs no 0. 3 līdz 1. 2 promilēm. Šajā dzēruma stāvoklī spriestspēja un atmiņa pasliktinās.


Autovadītāji, kuru allkohola saturs asinīs ir 0. 8 vai vairāk, 11 reizes biežāk iet bojā transportlīdzekļu avārijās nekā autovadītāji, kas nav lietojuši alkoholu. Šāds alkohola saturs peldētājiem rada pārgalvību lēkt uz galvas nepazīstamā ūdenstilpnē vai peldēt, neaprēķinot spēkus. Vairums Latvijā noslīkušo jauno vīriešu ir pirms peldēšanas iedzēruši relatīvi maz.


Tiem, kas alkoholu dzer vairāk un ilgāk, sasniedzot 0. 1 līdz 2. 5 promilēm nāk satraukuma stadija (šai stadijai ir arī citi nosaukumi). Dzērājs jau ir juridiski apreibis. Alkohola intoksikācija sasniegusi pakauša daivas un deniņu daivas rajonus, radot neskaidru redzi, neskaidru runu, neskaidru dzirdi un kontroles trūkumu. Nedaudz vēlāk intoksikācija sasniedz parietālo daivu, kas apstrādā sensoro informāciju – gaita kļūst ļodzīga, pavājinas smalkā motorika un ievērojami palēninās reakcijas ātrums. Šai stadijai raksturīgas garastāvokļa svārstības, pavājināta spriestspēja, daļai iedzērušo parādas slikta dūša vai vemšana.



Dzeršanu, kas rada alkohola līmeni asinīs starp 2 un 3 promilēm sauksim par apjukuma un dezorientācijas stāvokli. Intoksikācija sasniegusi smadzenītes, kas ir galvenais koordinators cilvēka centrālajā nervu sistēmā. Dzērājam jau nepieciešama palīdzība staigājot vai stāvot. Šo stadiju raksturo arī prāta aptumsums – īslaicīgi samaņas zuudumi, bet biežāk – īstermiņa atmiņas zudumi. Smadzeņu reģions, kas atbild par jaunu atmiņu veidošanos, ir hipokamps; ja intoksikācija šīs smadzeņu daļas šūnas ir nomākusi, jaunas atmiņas nerodas – dzērājs šo laiku vai epiozodi neatceras. Paaugstinās sāpju slieksnis, jo tagad alkohols jau ir arī narkozes viela – tas nes līdzi traumu risku.



Parasti, alkohola koncentrācijai pārsniedzot 2. 5 vai 3 promiles cilvēks sasniedz stupora koncentrāciju – cilvēks ar alkoholu jau ir saindējies. Visas dzērāja garīgās, fiziskās un maņu funkcijas ir stipri traucētas. Pastāv liels risks zaudēt samaņu, nosmakt un gūt traumas. Iespējams, dažam tā ir aizsargreakcija – nedzert vairāk.


Vairumam cilvēku, kam alkohola līmenis asinīs pārsniedz 3. 5 vai 4 promiles, ir komas stadija. Labā ziņa – vairāk tiešām nedzer, sliktā – tiek traucēta elpošana un asinsrite, motorās reakcijas un refleksi. Cilvēkam šajā stadijā draud nāve.


Vairumam cilvēku 5 alkohola promiles asinīs nozīmē nāvi, jo smadzenes vairs nespēj kontrolēt organisma dzīvībai svarīgās funkcijas.


Labi – pieņemsim, ka Saeimas deputāta paziņa vai rads – alkoholiķis vēl nemirst, dzer tikai līdz komai, strādā un maksā nodokļus (mazākus nekā maksātu bez alkohola lietošanas ligas). Pārmērīga alkohola lietošana rada garīgās veselības problēmas, piemēram, depresiju un trauksmi. Liela daļa psihiatriskās klīnikas pacientu sākotnēji ir bijuši narkologu pacienti. Alkohola pārmērīga lietošana var izraisīt smagus un neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus. Tas var izraisīt Vernikes sindromu, kam raksturīga amnēzija, ārkārtējs apjukums un redzes traucējumi, būtiski, ka šī sindroma rašanās nereti ir kombinācija – alkohola lietošana un B-1 vitamīna trūkums.



Ar likuma spēku samazināts alkohola patēriņš Latvijā ir cīņa par bērnu smadzenēm Saeimas deputāti 26. februārī sāks skatīt Alkoholisko dzērienu aprites likumu 2. lasījumā. Katram Saeimas deputātam jau sanācis tikties ar alkohola ražošanas vai tirdzniecības lobistiem, kas skaidrojuši, kāpēc nedrīkst ierobežot alkohola tirdzniecības laiku, tirgošanu benzīntankos vai alkohola tirgošanu internetā. Lūdzu aizmirstiet šos argumentus, kas lobēti tikai vieglas peļņa interesēs!

LIKUMA MĒRĶIS IR SAMAZINĀT ALKOHOLA PATĒRIŅU BĒRNU VIDŪ

Lieta tāda, ka etilspirta ietekme uz bērna smadzenēm ir īpaši kaitīga – cilvēka smadzenes aug un attīstās līdz 25 gadu vecumam. Alkohola lietošana bērnībā un pusaudža gados rada ilgtermiņa sekas un negatīvi ietekmē smadzeņu attīstību un funkcijas. Alkohola ietekme uz bērna smadzenēm var izraisīt kognitīvo funkciju traucējumus – problēmas ar mācīšanos, atmiņu, uzmanību un koncentrēšanos. Alkohola lietošana bērnībā un jaunības gados palielina risku emocionālām problēmām un uzvedības traucējumiem – depresijai, trauksmei, impulsīvai uzvedībai un agresijai. Alkohola lietošana jaunībā ietekmē smadzeņu struktūru un attīstību, izraisot smadzeņu masas samazināšanos un izmaiņas dažādās smadzeņu daļās. Alkohols ietekmē bērnu un jauniešu smadzeņu plastiskumu, kas ir svarīgs process smadzeņu attīstībā, kā arī veidojot pielāgošanās spējās. Bez tam – bērni un pusaudži, kuri eksperimentē ar alkoholu agrīnā vecumā, ir lielākā riska grupa alkohola un citu ķīmisku vielu atkarībām vēlākā dzīvē.


Ņemot vērā smadzeņu attīstības jutīgumu un plastiskumu līdz 25 gadu vecumam, valstij būtu svarīgi ievērot stingru alkohola nelietošanas politiku bērniem un pusaudžiem. Vismaz trešdaļa puišu un meiteņu, sākot no 13 gadu vecuma pārlieku daudz un bieži lieto alkoholu. Pasaule sen ir atklājusi metodes, kas samazina bērnu un jauniešu dzeršanu. Latvijai pienācis laiks celt alkohola iegādes aizlieguma vecumu; tā ir pirmā metode. 



Otra metode – kā ierobežot bērnu dzeršanu, ir ļoti rūpīga kontrole – vai veikalos nepilngadīgie nevar iegādāties alkoholu, kā arī visu to neliešu barga sodīšana, kas jauniešiem alkoholu pārdod vai palīdz kā starpnieki alkohola iegādē. Alkoholiskos dzērienus pusaudži vienmēr saņem no pieaugušajiem – tos nopērk pieaugušie (labsirdīgais starpnieks), tos pārdod pieaugušie (veikala pārdevēji) vai tos nelegāli tirgo pieaugušie kā kontrabandas preces un iesaista jauniešus kontrabandas tīklos. Diemžēl liela daļa no interneta alkohola tirdzniecības realitātē ir nepilngadīgo pasūtījumi. Wolta vai Bolta riteņbraucējs, kurš pieved šo alkoholu, ne tikai nespēj pārbaudīt pircēja vecumu, bet lielākoties vispār nespēj sazināties latviešu valodā.



Trešā metode ir alkohola cenas celšana ar akcīzes nodokļa palīdzību. Ja mēs salīdzinam alkohola un piena cenu salīdzinošu celšanos, tad proporcionāli pēdējos 10 gados piens ir trīskārt sadārdzinājies salīdzinot ar alkoholu.




Godātie deputāti – nodzerta jaunatne nozīmē tikai to, ka Latvijai nav nākotnes. Šī raksta mērķis nebija Jūs baidīt ar to bērnu veselību, kas ieņemti alkohola reibumā vai grūtniecības laikā caur mātes asinīm un placentu dzīvojuši alkohola reibumā. Par to mēs runāsim Saeimas komisijā.




Raksta sākumā stāstīju par cilvēka smadzenēm – sarežģītu un brīnumainu sistēmu. Vislielākā smadzeņu inde globāli un arī Latvijā ir alkohols. Etilspirts jeb alkohols ir inde, kas rada smadzeņu darbības traucējumus – arī tādus, ko mēs nemēdzam ar dzeršanu sasaistīt – insultu, demenci, epilepsiju, galvas traumām, smadzeņu un citu šūnu audzējiem, ar infekciju vairāk vai mazāk saistīto encefalītu un meningītu, neiroloģiskās attīstības traucējumus un – diemžēl milzu apjomos Latvijā – iedzimtas slimības.