Žanete Hāka Biznesa ziņu nodaļas redaktore:

Peļņa pret dzīvībām – vai alkohola patēriņš uzlabo ekonomiku?

Nemaz nerunājot par kaitējumu iedzīvotāju veselībai, kriminālās situācijas pasliktināšanos un citiem aspektiem, valsts ik gadu zaudē simtiem miljonus eiro, jo cilvēki slīgst dzeršanas purvā un atgriezt atpakaļ ikdienas dzīvē un darba gaitās šos cilvēkus bieži vien vairs nav iespējams. Vai iekasētie akcīzes nodokļa ieņēmumi un alkohola ražotāju iemaksas budžetā atsver šo ilgtermiņa kaitējumu?

Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Latvijas dzertgriba", kurā stāstām par alkoholismu Latvijā un grādīgo dzērienu ietekmi uz cilvēku dzīvēm.

Situācija saistībā ar alkohola lietošanu Latvijā pasliktinās un kļūst aizvien kritiskāka – mūsu valsts alkohola lietošanas ziņā ieņem līderpozīcijas ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par alkohola patēriņu tās dalībvalstīs. Kā liecina dati, 20 gadu laikā Latvija bijusi viena no retajām valstīm, kurās alkohola patēriņš ir pieaudzis ārkārtīgi strauji – daudzās valstīs šajā laikā apjomi ir sarukuši.

Kā norāda narkologi, faktori, kas veicina plašo alkohola patēriņu, ir dažādi – tā var būt vai nu iedzimtība vai dzīvesveids, turklāt Latvijā ir spēcīgas tradīcijas praktiski visus pasākumus aizvadīt ar alkoholu – sākot no bērnu dzimšanas dienu svinībām un nelieliem darba pasākumiem, tāpat tas tiek lietots vienatnē stresa mazināšanai – cilvēki sāk ar vienu glāzi, un nemana, kad jau nepieciešamas vairākas alus pudeles vai stiprā alkohola pudele dienā.

"Ja šādas kopīgas alkohola lietošanas reizes kļūst biežākas, alkohols tiek lietots aizvien regulārāk, organisms pie tā pierod un sāk to prasīt aizvien biežāk," atzīst narkologs Edvīns Jaunušāns.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati, ja iepriekš Latvijā dominēja alus lietošana, tad tagad līdera pozīcijās izvirzījušies stiprie alkoholiskie dzērieni.

Ieslīgstot alkohola atkarībā, pasliktinās cilvēka dzīves kvalitāte, kas atspoguļojas gan viņa ikdienas darba gaitās kā nelaimes gadījumi darba vietā, darba produktivitātes un kvalitātes samazināšanās un darba kavējumi, gan privātajā dzīvē.

Visas šīs sekas rada tiešus un netiešus finansiālus un sociālus zaudējumus ne tikai pašam cilvēkam, bet viņa darba devējam, un līdz ar to arī valsts ekonomikai kopumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai budžetā gūtie ienākumi no alkohola ražošanas un tirdzniecības atsver zaudēto darbaspēku?

Valsts darba inspekcijas apkopotā informācija liecina, ka nozares, kurās visbiežāk notiek ar alkohola lietošanu saistīti nelaimes gadījumi, ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, būvniecība, transports un kokapstrāde. Tomēr tas nenozīmē, ka citās profesijās strādājošie to nelieto – būtiski situāciju izmainīja pandēmija, kad ievērojami samazinājās izklaides iespējas un cilvēki meklēja veidus, kā atslābināties mājās. Tāpat, strādājot attālinātu darbu, pieauga iespējas nevienam nemanītam iedzer pa kādai glāzītei vai malkot alu.

Uz akūto problēmu regulāri norāda Veselības ministrija (VM), kas 2022. gadā ir uzsākusi īstenot pētījumu "Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā", lai apzinātu alkohola radītos kaitējumus un problēmas apmērus, tajā skaitā, salīdzinājumā ar citām valstīm.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ar alkohola lietošanu saistītās tiešās izmaksas 2021. gadā bija 149,7 miljoni eiro. No tām lielāko daļu jeb 56,6 miljoni eiro sasniedza izmaksas veselības aprūpes jomā, kas ir 37,8% no kopējām tiešajām izmaksām.

Savukārt netiešās izmaksas 2021. gadā ir novērtētas intervālā no 290,2 miljoniem eiro līdz 452,5 miljoniem eiro. Lielāko daļu jeb 61,5–74,6% no novērtētajām netiešajām izmaksām veido zaudējumi, kas rodas augsta bezdarba līmeņa un zemās ekonomiskās aktivitātes dēļ alkohola lietotāju vidū, lēš VM.

Pretstatā šiem izdevumiem akcīzes nodoklī par alkoholiskajiem dzērieniem pēdējo gadu laikā tiek iekasēti aptuveni 250 miljoni eiro. Šā gada astoņos mēnešos alkoholisko dzērienu segmentā akcīzes nodoklī iekasēti 135,2 miljoni eiro, bet par alu – 33,6 miljoni eiro.

Kopumā alkohola nozare, pēc Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) veiktajām aplēsēm, ik gadu ienes ap 400 miljoniem eiro. Vienlaikus asociācijas pārstāvji uzsver, ka daļu no šiem ienākumiem rada tūristu pirkumi, nevis vietējo iedzīvotāju iegādātais.

VM pārstāvji atzīst, ka kopš 2013. gada Latvijā nav ieviesti būtiski alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu ierobežojoši pasākumi, kas mazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā. Gluži pretēji – 2020. gadā tika atcelts 2013. gadā pieņemtais aizliegums iegādāties alkoholiskos dzērienus izmantojot distances līgumu, tādējādi padarot alkoholu sabiedrībai vēl pieejamāku, norāda VM.

Savukārt FM oponē, ka izmaiņas tiek ieviestas pakāpeniski, un pēdējo gadu laikā, no 2015. līdz 2021. gadam, celts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Akcīzes nodokļa likme vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem, nepārsniedzot 15 absolūtā spirta tilpuma procenta, tika paaugstināta par 73,4%, starpproduktiem (no 15 līdz 22 absolūtā spirta tilpuma procenta) – par 85,7%, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – par 28,9%, savukārt alum – par 165%.

FM pauž uzskatu, ka akcīzes nodokļa likme jāceļ pakāpeniski, un to nevar darīt pārāk strauji, jo, kā liecina pieredze, palielinās nelegālā alkohola patēriņš. Piemērs, pēc ministrijas pārstāvju teiktā, ir iepriekšējā finanšu krīze 2008. gadā, kad pasliktinājās ekonomiskā situācija – tolaik palielinājās nelegālā alkohola patēriņš. Līdzīgu viedokli paudusi LANA, kas regulāri iebilst pret priekšlikumiem ieviest dažāda veida striktākus ierobežojumus.

Alkohola patēriņa pieaugums nav tikai Latvijas problēma, taču citu valstu piemēri liecina, ka to pakāpeniski izdodas samazināt. Piemēram, arī Lietuva iepriekš daudzus gadus bija starp valstīm ar lielāko alkohola patēriņu pasaulē.

Lai mazinātu šo tendenci, Lietuvas valdība pēdējās desmitgades laikā ir ieviesusi vairākus ierobežojumus.

Piemēram, 2014. gadā tika liegta alkohola lietošana publiskās vietās. 2018. gadā tika paaugstināts vecuma slieksnis, no kāda iespējams iegādāties alkoholu – no 18 līdz 20 gadiem, kā arī ierobežotas reklāmas. Savukārt 2019. gadā ieviesti nozīmīgi darba laika ierobežojumi, nosakot, ka alkohola tirdzniecība darba dienās ir atļauta no pulksten 10 līdz pulksten 20, bet svētdienās – no pulksten 10 līdz pulksten 15.

Vienlaikus valdība pakāpeniski paaugstinājusi akcīzes nodokļa likmes. Kā liecina Viļņas Universitātes veiktā pētījuma rezultāti, to cilvēku īpatsvars, kuri lieto alkoholu Lietuvā, pieaug, taču pēdējo septiņu gadu laikā sarukuši patērētā alkohola apjomi.

Viļņas Universitātes asociētais profesors Daumants Stumbris izpētījis, ka, ieviešot ierobežojumus laikam, kurā iespējams iegādāties alkoholu, šajās dienās mazinājusies mirstība. Piemēram, sarucis svētdienās novērotais mirstības rādītājs un šī diena vairs neatšķīrās no nedēļas vidējā rādītāja. Tāda pati tendence bija vērojama arī pirmdienās pretstatā iepriekš paaugstinātajai mirstībai asinsrites slimību dēļ.

Arī Igaunija pēdējo gadu laikā cīnījusies ar alkohola patēriņa problēmu. 2008. gadā valsts ieviesa ierobežojumus alkohola tirdzniecībai, nosakot, ka turpmāk to varēs iegādāties no pulksten 10 līdz 22.

Laikā no 2010. līdz 2019. gadam, pateicoties alkohola samazināšanas politikas pasākumu kombinācijai, tostarp reklāmas ierobežojumiem, akcīzes nodokļa politikai un izpratnes veidošanai, valstī tika sasniegts viens no lielākajiem alkohola lietošanas samazinājumiem reģionā – par aptuveni trīs litriem tīra alkohola uz vienu pieaugušo, liecina Igaunijas Nacionālā veselības attīstības institūta dati. Tikai 1,9% pieaugušo ārstēti no pārmērīgas alkohola lietošanas.

Arī VM pauž uzskatu, ka, lai mazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā, ir būtiski vienlaicīgi ieviest kompleksus pasākumus, kas aptver vairākas likumdošanas iniciatīvas, tostarp, ieviest atbilstošu cenu un nodokļu politiku.

"Akcīzes nodokļa politikā ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem ieguvumiem un sabiedrības veselību. Diemžēl šobrīd Latvijā īstenotā akcīzes nodokļa politika alkoholiskajiem dzērieniem neietekmē patēriņa rādītājus – tā tiek balstīta uz samērīguma principiem. VM ir rosinājusi tādu akcīzes nodokļa celšanu, kas radītu ieguvumu sabiedrības veselības interesēm, tomēr akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem tiek paaugstināts pakāpeniski, tādējādi palielinot budžeta ieņēmumus, bet neietekmē patēriņa rādītājus," uzsver ministrijā.

Šobrīd Latvijā tiek runāts par striktākiem alkohola ierobežojumiem. Ko un kad izdosies ieviest, vēl nav skaidrs.

FM no nākamā gada plāno celt akcīzes nodokli. Šādu soli plāno spert arī mūsu kaimiņvalstis.

"Akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem celšanas primārie mērķi ir nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus un neierobežot šo produktu brīvu apriti ES kopējā tirgū, kā arī mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu no veselības aspekta," uzsver FM.

Tā kā alkoholiskie dzērieni nav pirmās nepieciešamības preces, akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem neietekmēs iedzīvotāju līdzekļu apmēru, kas tiek izlietots pirmās nepieciešamības preču iegādei," uzsver FM.

Līdztekus akcīzes nodokļa celšanai pēdējā laikā izskanējuši arī dažādi citi priekšlikumi ierobežojumiem, piemēram, alkohola tirdzniecības aizliegums degvielas uzpildes stacijās, laika perioda saīsināšana, kurā var iegādāties alkoholu un citi, taču par tiem vēl tiks spriests.

Šos priekšlikumus gan kritizē LANA, kas norāda, ka apkopotais risku izvērtējums un citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka deputātu sniegtie priekšlikumi aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus internetā un arvien vairāk ierobežot tirdzniecības laiku mazinās mazumtirgotāju konkurētspēju, radīs papildu administratīvo slogu un, pretēji iecerētajam, reizēm palielinās alkoholisko dzērienu patēriņu.

Jāatzīmē, ka ar alkohola problēmu cenšas cīnīties arī Eiropā kopumā, tādēļ, iespējams, kādā brīdī tiks pieņemti kādi visaptveroši ierobežojumi. Piemēram, vadošie Eiropas veselības eksperti aicinājuši visā Eiropā aizliegt tādu alkohola reklāmu, kas uzrunā arī bērnus un pusaudžus.

Arī Pasaules veselības organizācija norādījusi uz aizvien pieaugošo alkohola lietošanu bērnu un jauniešu vidū. Tās pārstāve Monika Kosinska uzskata, ka ir nepieciešama daudzpusīga pieeja, lai risinātu alkohola radītā kaitējuma problēmu.

"Ir steidzami jārīkojas, lai samazinātu alkohola pārmērīgas lietošanas radīto kaitējumu veselībai. Valstu ieviestajās stratēģijās ir jāņem vērā gan veicināšanas, gan cenu noteikšanas nozīme patēriņā," viņa sacījusi.