Farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv , farmaceitus un apgādes uzņēmumus, ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, Veselības, Finanšu, Ekonomikas un Tieslietu ministrijas, bažās par to, ka reāla diskusija ar nozari par samazināšanu pašlaik nenotiek vai arī ar nolūku var tikt uzsākta novēloti, informā Jānis Lībķens, valdes loceklis.
Asociācijas vēlas beidzot saņemt informāciju un aprēķinus par sagaidāmajām pārmaiņām aprēķinos un metodikā, jo no Veselības ministrijas nozare šādu informāciju tā arī nav saņēmusi, lai gan ministrs mēnešiem publiskajā telpā sola samazinājumu un vispārīgi stāsta par politikas reformas plāniem.
Vēstulē, ko parakstījušas nozares organizācijas, norādīts -tirgus dalībniekiem nav pieejams neviens oficiāls, publiski apspriežams dokuments, kas ietver plānotos aprēķinus un/vai to metodikas. Tāpat nav ticis saņemts administratīvā sloga aprēķins vai izvērtējums par izmaiņu piedāvājuma ietekmi uz iedzīvotājiem un nozari, tāpat kā nav bijušas tikšanās, kuru ietvaros būtu uzsākta konstruktīva diskusija par konkrētiem reformas piedāvājumiem. Līdz šim, lai iepazīstinātu ar iespējamo reformu, ministrija izveidojusi tikai divas divu slaidu prezentācijas ar norādi «konfidenciāli», taču uz jautājumiem, kas nozarei radušies, atbildes pēc būtības nav sniegtas ne rakstiski, ne Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēdē aprīļa beigās, kurā, lai gan ir konsultatīvās padomes vadītājs, veselības ministrs nebija ieradies.
Apjomīgas reformas, kāda tiek solīta arī reforma, pieprasa nopietnus aprēķinus un analīzi visiem farmaceitiskās aprūpes posmā iesaistītajiem uzņēmumiem, turklāt tam var būt nepieciešami pat vairāki mēneši. Pagaidām nozarei nav iespējams sākt jebkādus izvērtējumus un aprēķinus, jo ministrija savus datus nav padarījusi publiski pieejamus, un tikai no mediju publikācijām var uzzināt, ka reformai jābūt sagatavotai un pieņemtai jau uz šā gada 1. jūliju. Tādēļ nozare ir nobažījusies, ka īsta diskusija par reformu nemaz nav plānota vai arī tā ar nolūku tiks uzsākta novēloti.
Vēstules parakstītāji uzsver arī, ka atbalsta PVN samazināšanu un nupat uzsākto kompensējamo klāsta un diagnožu paplašināšanu, taču papildus būtu nepieciešamas iniciatīvas, lai vienādotu kompensējamo sarakstu un Latvijas iedzīvotājiem kompensācijas iespējas būtu līdzvērtīgas Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem. Tāpat organizācijas papildus aicina veikt arī padziļinātu izvērtējumu, vai var tikt organizēti kopīgi kritisko un citu svarīgo iepirkumi Baltijas valstīs, par ko veselības ministri diskutēja neformālajā tikšanās reizē Briselē š. g. aprīlī.
Vēstuli ir parakstījuši , un Mazo asociācijas pārstāvji. Organizācijas pārstāv gan nelielas , gan tādus uzņēmumus, kura īpašnieku vidū ir arī ārvalstu investori ar mātes kompānijām ārpus Latvijas. Kā zināms, Latvijas investīciju klimats saņem arvien zemākus vērtējumus no ārvalstu investoriem.
