Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mēdiji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mēdiju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošosties un darīšot visu lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Savukārt Latvijas politiķi šā gada pavasarī ir izcēlušies ar populistiskām atziņām un pat aicinājuši samazināt aizsargājamo teritoriju apjomu, iebilduši pret Eiropas vides regulām (acīmredzams, ka vairums vēlētāju nav pietiekami informēti par klimata katastrofas iespējamām sekām, tādēļ populistiski izdevīgi ir iebilst pret Eiropas "zaļajām" idejām).
Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs, kas ir piedalījies gan Kioto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokola izstrādē un pieņemšanā 1997. gadā, gan Parīzes COP21 konferences vienošanās dokumentu izstrādē un pieņemšanā klimata pārmaiņu ierobežošanai 2015. gadā. Šajā rakstā nebūs neviena draudzīga vārda un teikuma tiem, kas globālo piesārņošanu un siltumnīcas efekta radīšanu uzskata par normu, kas sīkas šodienas peļņas vārdā grasās mūsu bērniem un mazbērniem atstāt neapdzīvojamu planētu.
Šī raksta mērķis ir atsauce uz vēsturisku Eiropas Cilvēktiesību tiesas šā gada aprīļa lēmumu, kurā klimata aizsardzība tika atzīta par cilvēktiesībām. Lietā, ko ierosināja vecāka gadagājuma Šveices sievietes, tika apgalvots, ka viņu valdība ir pārkāpusi šo sieviešu tiesības uz ģimenes un privātās dzīves neaizskaramību. Tiesas Lielā palāta (septiņpadsmit tiesnešu kolēģija) lietā "Verein KlimaSeniorinnen Schweiz un citi pret Šveici" (pieteikums Nr. 53600/20) konstatēja, ka Šveices iestādes nav pietiekami sīki izklāstījušas, kā tās samazinās valsts siltumnīcu efekta gāzu emisijas, kā arī nav izpildījušas iepriekš noteiktos emisiju mērķus. Secinājumos tika atzīts, ka Šveice pārkāpj vecāka gadagājuma sieviešu cilvēktiesības, jo valsts neveic nepieciešamos pasākumus globālās sasilšanas apkarošanai. Konkrēti, tiesa konstatēja 8. panta (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) un 6. panta (tiesības uz tiesu) pārkāpumu.Tiesa arī konstatēja, ka prasībai, ko iesniegusi 2500 sieviešu asociācija (vecumā no 64 gadiem), ir arī "cietušās personas statuss". Tā konstatēja, ka Šveice nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Konvenciju par klimata pārmaiņām un tagad tai ir jākoriģē tās pašreizējie klimata mērķi, pamatojoties uz zinātnes atziņām.
Šis lēmums būs saistošs tālu aiz Šveices robežām, un tāda pati kritika tikts izteikta daudzu valstu valdībām (esmu pārliecināts - arī Latvijas valdībai). Spriedums veicinās daudz jaunu lietu pret 47 valdībām, kam ir saistoša ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija (Eiropas Savienības valstis, Norvēģija, Turcija, Apvienotā Karaliste u.c.).
Sprieduma rezultātā Šveicei ir jāizvēlas pasākumi, kas jāpieņem valsts iekšienē, lai izpildītu savas saistības klimata kontroles jomā. Šīs lietas panākumi būs atkarīgi no reāliem klimata pārmaiņu mazināšanas rezultātiem Šveicē un ārpus tās, taču šķiet, ka gadījumos, kad valdības nespēj panākt progresu klimata jomā, cilvēktiesības būs mehānisms, kā valdības piespiest rīkoties godīgi un ekoloģiski pamatoti.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmums ir nozīmīgs klimata tiesvedībā visā pasaulē. Visas Eiropas Padomes valstis tagad tiks no saviem pilsoņiem aicinātas pārskatīt un, ja nepieciešams, pastiprināt savu klimata politiku, pamatojoties uz tiesvedībā atzītajiem cilvēktiesību aizsardzības principiem. KlimaSeniorinnen prasība un tiesas spriedums tagad ir iekļauts arī Starptautiskās Tiesas darba kārtībā, kur nākamā gada sākumā sāksies uzklausīšana par visu valdību pienākumiem klimata tiesiskuma jomā.Nepieciešamība rīkoties bija iemesls šim garajam ceļam uz cilvēktiesību argumentāciju klimata problēmu risināšanā. Sākums šai rīcībai meklējams vismaz četrdesmit gadu atpakaļ, kopš sabiedrības kvorums apzinājās vajadzību ierobežot siltumnīcu gāzes, kopš pasaules tautas apvienojās, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas un attīstību, lai izvairītos no katastrofas. Tomēr nebija mehānisma - kā šī nepieciešamība varētu tikt atzīta un leģitimizēta. Jebkura rīcība klimata katastrofas mazināšanā tika apstrīdēta. Tādi strukturāli faktori, kā varas un bagātības koncentrācija, tirgus nepilnības, padarīja senas un labi zināmas problēmas neticami noturīgas. Varēja taču domāt, ka pietiek ar pierādījumiem par pieaugošu risku un nepārtrauktu kaitējumu, lai rīkotos siltumnīcas gāzu emisijas ierobežošanā, tomēr praksē vairums individuālu vai institucionālu pasākumu bija saistīti ar sociālpolitisko kontekstu, kas noteica vai vismaz būtiski ierobežoja pieejamo iespēju klāstu. Rezultātā visai viegli valstu valdības varēja vienoties par tādu augstu mērķi, kā Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņu ierobežošanu, bet pēc tam nespēja noteikt prioritātes un īstenot pārmaiņas, kas nepieciešamas Parīzes līguma mērķu sasniegšanai. Ja vēlamies panākt strauju progresu planētas veselības atjaunošanai, tad pierādījumi ir ātri un efektīvi jāpārveido ietekmīgās sociālpolitiskās un ekonomiskās svirās, kas rada tiešu nepieciešamību pēc pārmaiņām. Vēl būtiskāk ir, ka ir vajadzīgs mehānisms, kas nepieļautu kavēšanos un bezdarbību. Tieši šī mehānisma neesamība tika pārbaudīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur 2024. gada aprīlī tika pieņemts ar klimata pārmaiņām saistītais nolēmums. Mums parādījās šī svira.
Iemesli, kādēļ visai pasaulei un arī Latvijai ir nozīmīga klimata pārmaiņu novēršana un dabas daudzveidības saglabāšanaMēģināšu atkārtot vispārzināmas lietas savā versijā. Klimata izmaiņu novēršana ir svarīga katra cilvēka interesēm, pirmkārt no cilvēka veselības viedokļa. Klimata izmaiņas var radīt dažādas veselības problēmas, tostarp palielināt gaisa piesārņojumu, radīt ekstremālus laikapstākļus un samazināt pārtikas nekaitīgumu. Novēršot klimata izmaiņas, mēs varam samazināt šos veselības riskus un uzlabot sabiedrības veselību. Veselības saglabāšanas aspekts ir iemesls, kāpēc Pasaules Ārstu organizācija (WMA) ir reālais globālais līderis klimata kontroles jomā.
Otrais aspekts, kāpēc klimata izmaiņu novēršana ir būtiska, ir dzīves kvalitātes uzlabošana. Stabila un prognozējama klimata saglabāšana palīdz saglabāt dabas resursus, nodrošināt stabilu pārtikas piegādi un aizsargāt cilvēku mājokļus no dabas katastrofām, kas visi ietekmē dzīves kvalitāti un drošību. Klimata izmaiņu novēršana nozīmē arī ekonomisko labklājību, jo klimata izmaiņu rezultātā globāli tiek radīti infrastruktūras bojājumi, ražošanas traucējumi un tiek palielinātas izmaksas ekstremālo laikapstākļu radītos plūdos vai sausumā. Ar ilgtspējīgu klimata politiku un pielāgošanos klimata pārmaiņām pasaule var mazināt ekonomiskos riskus un veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Klimata izmaiņas bieži skar visneaizsargātākās sabiedrības grupas, īpaši nabadzīgākos cilvēkus, mazāk attīstītās valstis, kā arī iedzīvotājus, kuriem ir mazāka piekļuve resursiem un dabas aizsardzībai. Novēršot klimata izmaiņas, mēs varam veicināt sociālo taisnīgumu un mazināt netaisnības un nevienlīdzības līmeni.
Un tomēr manā uztverē galvenais iemesls klimata pārmaiņu ierobežošanai ir nākošo paaudžu aizsardzība. Klimata izmaiņas rada ilgtermiņa draudus nākamajām paaudzēm, tostarp palielinātu dabas katastrofu biežumu un intensitāti, resursu trūkumu un migrācijas plūsmas. Veicot pasākumus tagad, mēs varam nodrošināt ilgtspējīgu un drošu nākotni mūsu bērniem un mazbērniem. Tādēļ klimata izmaiņu novēršana ir svarīga katram cilvēkam, jo tā ietekmē visus mūs un mūsu dzīvesveidu, veselību, ekonomisko labklājību un sabiedrības taisnīgumu.
Šo rindu autoram dabas daudzveidības saglabāšana un aizsardzība šķiet ne mazāk svarīga (ja ne svarīgāka) par klimata izmaiņu ierobežošanuu. Lasam - Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums par klimata kontroles trūkumiem Šveicē, saprotam - Latvijas Satversmes tiesas lēmums nepieļaut Latvijas mežu izciršanu un Latvijas pārvēršanu izcirtumos (pat, ja izcirtumos tiks iestādīta jaunaudze, tā nav dabas daudzveidība).
Dabas daudzveidības saglabāšana un aizsardzība katram planētas iedzīvotājam ir ļoti būtiska, jo tieši dabas daudzveidība nodrošina ekosistēmu stabilitāti, jo dažādi bioloģiskie organismi un to mijiedarbības veido sarežģītas un elastīgas ekosistēmas. Šīs ekosistēmas ir spējīgas pielāgoties dažādām izmaiņām un nodrošināt resursus, kas nepieciešami dzīvībai uz planētas. Dabas daudzveidība ir pamats pārtikas ķēdes stabilitātei un drošībai, nodrošinot pieaugošo dažādību pārtikas avotos un saglabājot augu un dzīvnieku šķirnes, kas nepieciešamas cilvēku uzturēšanai un labklājībai. Dabas daudzveidība sniedz ekonomiskus un sociālus labumus, tostarp, tūrisma, farmācijas rūpniecības, kultūras un citu nozaru attīstību. Dažādi ekosistēmu pakalpojumi, piemēram, ūdens un gaisa attīrīšana, klimata regulēšana un pārtikas aprites loģistika un uzturēšana, ir būtiski cilvēku labklājībai un ekonomikai. Dabas daudzveidība nodrošina plašu ģenētisko un bioloģisko resursu klāstu, kas ir svarīgs zinātniskajā pētniecībā un medicīnā. Dažādu organismu un bioloģisko vielu izpēte var veicināt jaunu zāļu attīstību, nepieciešamās medicīniskās un veselību saglabājošās procedūras, kā arī ārstniecības metožu uzlabošanu.
Dabas daudzveidība veido cilvēku kultūras identitāti un ir svarīgs estētiskais resurss. Dabas skaistums, sugu dažādība un dabas ainavas dod cilvēkiem emocionālu un garīgu iedvesmu, veidojot kultūras vērtības un saikni ar dabu. Tādēļ dabas daudzveidības aizsardzība ir būtiska ne tikai ekoloģiskā un bioloģiskā kontekstā, bet arī sociālā, ekonomiskā, zinātniskā un kultūras aspektā. Tas ir kopējs mērķis un atbildība visiem planētas iedzīvotājiem, jo mēs visi esam atkarīgi no dabas un atkarīgi no tās labklājības un ilgtspējīgas izmantošanas. Dabas daudzveidības saglabāšana neattiecas tikai uz Brazīlijas mūža mežiem, kas tiek izdedzināti un izcirsti, tā neattiecas tikai uz Krievijas taigu, kas pērn dega milzīgā platībā, tā neattiecas tikai uz augošo Sahāras tuksnesi; dabas daudzveidība attiecas arī uz Latviju, kur būtiski ir saglabāt kūdras purvus, mikroliegumus un putnu ligzdošanas vietas.
Kāpēc dabas aizsardzība un klimata izmaiņu ierobežošana ir cilvēktiesības?Cilvēktiesības ir pamats, uz kā balstās 21. gadsimta izpratne par labu un ļaunu, proti tiesiskumu. Patiesībā es cerēju, ka kādreiz kāds Latvijas tieslietu ministrs rakstīs šo skaidrojumu, bet izskatās, ka Tieslietu ministrijai Latvijā ir citas prioritātes. Es saprotu cilvēktiesības kā ikviena cilvēka vienlīdzību un tiesības bez izšķirības -tiesības dzīvot bez diskriminācijas, bez patvaļīgas aizturēšanas un bez spīdzināšanas. Vēl vairāk es cilvēktiesības saprotu kā tiesības uz veselības aprūpi, uz izglītību, pienācīgu un veselīgu pārtiku, tiesībām nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ikdienā, mūža sociālo aizsardzību un mājokli. Ne mazāk svarīga no cilvēktiesību viedokļa ir vārda un viedokļa brīvība, kā arī tiesības uz privātumu, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība, reliģijas un ticības brīvība, tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlīdzīgu likuma aizsardzību, tiesības brīvi un jēgpilni piedalīties sabiedrisko lietu risināšanā.
No valsts viedokļa cilvēktiesības nozīmē Latvijas iedzīvotāju tiesības uz aizsardzību no neprognozējamu kaimiņvalstu vadītāju militārām iecerēm, kiberuzbrukumiem un ekoloģisku piesārņojumu Daugavā. Ko nosaka pēdējo gadu dažādu tiesu nolēmumi par cilvēktiesībām dabas aizsardzībā un klimata izmaiņu ierbežošanā? Katram cilvēkam ir tiesības uz tīru gaisu un tīru ūdeni. Te jāpiebilst, ka katram cilvēkam ir cilvēktiesības uz tīru gaisu pat tad, ja rūpnieks grib dedzināt akmeņogles vai kaimiņš smēķēt kāpņu telpā un dūmus pūst virsū.
1993. gadā Vīnes Pasaules cilvēktiesību konferencē parādījās atziņa, ka toksisku un bīstamu vielu un atkritumu nelikumīga izgāšana potenciāli rada nopietnus draudus ikviena cilvēka tiesībām uz dzīvību un veselību, un agresīva darbība pret pasaules gaisu, vidi un okeānu tika atzīta par cilvēktiesību pārkāpumu.
1993. gada Vīnes konference paģērēja, lai cilvēktiesību veicināšana kļūtu par ANO sistēmas prioritāru mērķi. Tā aicināja izveidot īpašu biroju - Augstā cilvēktiesību komisāra biroju. Šodien Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Volkers Turks ir reālais līderis klimata pārmaiņu un dabas piesārņošanas, dabas daudzveidības iznīcināšanas identificēšanā ar cilvēktiesībām.
Šodien klimata pārmaiņu, piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās katastrofālā ietekme rada ciešanas un haosu visos reģionos. Neviena valsts nav pasargāta.
Valstis un uzņēmumi nav veikuši atbilstošus pasākumus, lai apturētu klimata pārmaiņas, novērstu piesārņojumu un aizsargātu dabu.Katru gadu ar klimatu un laikapstākļiem saistītu katastrofu dēļ tiek pārvietoti desmitiem miljonu cilvēku. Aptuveni pusei no mūsdienās dzīvojošajiem cilvēkiem vismaz daļu gada trūkst tīra dzeramā ūdens pietiekamā apjomā. Klimata pārmaiņas ir ievērojami samazinājušas nodrošinātību ar pārtiku. Pieaug ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits, karstums un piesārņojums katru gadu ir bijis būtisks papildu iemesls 1 no 6 nāves gadījumiem uz zemeslodes. Temperatūras paaugstināšanās un apkārtējās vides toksiskums palielina arī sugu izmiršanas un ekosistēmu sabrukuma risku. Šī dzīvās dabas daudzveidības un skaita samazināšanās apdraud sarežģīto un trauslo dzīvības tīklu, no kura mēs visi esam atkarīgi, lai pastāvētu.
Volters Turks saka, ka "planētas krīze vissmagāk skar cilvēkus, kas jau ir nonākuši neaizsargātā situācijā, taču neviens netiks pasargāts. Mums nav planētas B. Tā ir cilvēktiesību krīze".Nesen pieņemtas ANO Cilvēktiesību padomes un Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, kurās atzītas mūsu vispārējās tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi.
Ikvienam un visur ir tiesības elpot tīru gaisu, dzert tīru ūdeni un ēst veselīgu pārtiku drošā un stabilā klimatā, netoksiskā vidē un veselīgā bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmās. Ikvienam un visur ir tiesības piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, nodrošinot pilnīgu piekļuvi informācijai un tiesai.Lai īstenotu cilvēktiesības uz dzīvību un veselību šodien un nākotnē ir nepieciešama visu valstu rīcība - starptautiska sadarbība un taisnīga rīcība. Tam ir nepieciešama mūsu vērtību, prioritāšu un uzvedības fundamentāla maiņa, lai panāktu ilgtspējīgāku un taisnīgāku nākotni.Politikas pieejas, kas balstītas uz cilvēktiesībām, nodrošina ilgtspējīgākus un efektīvākus rezultātus. Lai gan cilvēku līdzdalība, piekļuve informācijai un tiesiskums ir juridiski pienākumi, tie ir arī būtiski, lai efektīvi apturētu klimata pārmaiņas.
Latvija pēdējos piecos gados (neminēšu personālijas, kuru vadībā šajos piecos gados tika pieņemti lēmumi postīt dabu un censties maksimāli sagrābt sīknaudu, izcērtot Latviju un iznīcinot mikroliegumus) no Eiropas zaļākās valsts ir kļuvusi par valsti, kam Eiropas savienība regulāri norāda uz bezdarbību vai liktu pārvaldību dabas daudzveidības saglabāšanā un klimata kontrolē. Latvijas politiķi Eiropas savienībā nevis iestājas par planētas saglabāšanu un cilvēktiesībām, bet cenšas attaisnot Baltijas jūras iznīcināšanu, pesticīdu pārlieku lietošanu un neveiksmīgu atkritumu saimniecības politiku. Šobrīd Eiropas savienības likumdevēji un tiesu vara parādījusi, ka tie ir cilvēktiesību pārkāpumi. Un mums ir tiesības prasīt - kāpēc iepriekšējā valdība 13. Saeimā rīkojās pret mūsu cilvēktiesībām; un - ko pašreizējā valdība spēcīgi, ātri un godīgi veiks lai istenotu Latvijas pilsoņu cilvēktiesības dzīvot veselīgi.
Autors: Pēteris Apinis, ārsts, Veselības ministrijas galvenais speciālists sabiedrības veselībā
