Neirodeģeneratīvās slimības izraisa nervu šūnu bojāeja
Demence ir viens no neirokognitīvo traucējumu veidiem, kas ietekmē cilvēka atmiņu, runu, domāšanu, dažādas prasmes, orientēšanos telpā, veicinot personības un uzvedības izmaiņas un samazinot spējas veikt ikdienas aktivitātes. Demence nav normāla novecošanas procesa sastāvdaļa, taču, jo vecāks cilvēks, jo lielāka iespēja, ka tā attīstīsies.
Alcheimers zog atmiņu
Alcheimera demence (50–70% no visām demencēm) parasti tiek diagnosticēta pacientiem pēc 65 gadu vecuma, taču mēdz būt arī agrīnas slimības formas. Saslimušajiem noteiktos galvas smadzeņu rajonos iet bojā nervu šūnas, pakāpeniski izraisot atmiņas un citu kognitīvo spēju zudumu.
Pirmā cieš īstermiņa atmiņa, tādēļ jaunības un bērnības ainas kļūst aizvien spilgtākas, kamēr nesenie notikumi – lietošana, gāzes plīts izslēgšana, ārdurvju aizslēgšana – ātri piemirstas. Pakāpeniski zūd profesionālās iemaņas, grūti tikt galā ar komunālo maksājumu rēķiniem, regulāri pazūd brilles, atslēgas un citas lietas, parādās grūtības izteikties, jo vajadzīgie vārdi pēkšņi kaut kur pazuduši, pilnvērtīgi noformulēt savu domu. Tā ir demences sākuma stadija. Ar laiku sāk zust uzvedības kultūra, rodas problēmas ar personisko higiēnu, pasliktinās orientēšanās spējas; tādēļ pacienti bieži nevar atrast mājas, apmaldās, var pievienoties uzmācīgas domas un idejas, piemēram, ka viņu kāds vajā, apzog. Ja slimība sākas vēlīni – pēc 65 gadu vecuma, atmiņas un citi traucējumi attīstās pakāpeniski un līdz spēju pilnīgam sabrukumam parasti paiet desmit divdesmit gadi.
"Atmiņa nodrošina informācijas saglabāšanu un atcerēšanos. Galvenie atmiņas procesi ir iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana. Taču atmiņa nav nemainīgs lielums, jo šo kognitīvo funkciju var ietekmēt daudzi un dažādi faktori. Atmiņu var pasliktināt, piemēram, pārslodze, stress, gatavošanās kādam svarīgam pasākumam, slikts miegs. Taču, ja aizmāršība sāk ietekmēt ikdienas aktivitātes, traucēt darbā, tad gan nepieciešama konsultācija pie speciālista," norāda neiroloģe Dace Bērziņa.
Ir dažādas atmiņas izmeklēšanas metodes, viena no tām ir Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas skala jeb MoCA, ar kuras palīdzību var izvērtēt dažādas kognitīvās jomas – uzmanību un koncentrēšanos, vadības funkciju, atmiņu, valodu, konceptuālo domāšanu, rēķināšanu un orientēšanos telpā – un noteikt pacienta kognitīvo traucējumu pakāpi.
Ja kādam radušās šaubas par savu spēju atcerēties, iespējams aizpildīt šo atmiņas novērtēšanas testu internetā. Maksimālais punktu skaits – 30 – liecina par teicamu atmiņu, bet, ja tas ir zem 26, vēlama neirologa konsultācija.
"Liela nozīme ir pacienta izvērtēšanai, blakus slimību noskaidrošanai, sarunai, kura arī var norādīt uz iespējamiem kognitīviem traucējumiem un to, kura galvas smadzeņu struktūra, iespējams, par tiem ir atbildīga. Arī izmeklēšana ar medicīnisko āmuriņu ārstam palīdz orientēties smadzeņu strukturālajos bojājumos, bet pacienta aizpildītie kognitīvo funkciju izvērtēšanas testi vai uzdevumi palīdz noteikt centrālās nervu sistēmas bojājuma izvietojumu. Nav tādu diagnostisko izmeklējumu, kuri būtu obligāti jāveic demences gadījumā. Ir starptautiskas rekomendācijas, un Latvijas neirologi tās izmanto," uzsver ārste. "Atklājumi neiroloģijā norāda, ka nervu audi spēj atjaunoties un veidot savā starpā jaunus savienojumus jeb sinapses. Šo procesu sauc par neiroplasticitāti. Šobrīd tiek pētīta gan neiroplasticitāte, gan neiroreģenerācijas process, meklēti aizvien jauni , kas varētu to ietekmēt. Atklājot jaunus veidus, kā uzlabot atmiņu, arī demences izplatība sabiedrībā varētu mazināties."
Reiboņi un halucinācijas
No visiem pacientiem ar demenci apmēram piektajai daļai tā ir vaskulāra jeb asinsrites traucējumu izraisīta. Vaskulārā demence var sākties pēc pārciesta insulta vai daudziem mikroinfarktiem, kā arī pakāpeniski sašaurinoties kādam no galvas smadzeņu asinsvadiem, kam seko smadzeņu audu bojājums.
Riska faktori tās attīstībai ir insults, perifēro vai koronāro artēriju slimības, mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija, arteriāla hipertensija, hroniska nieru slimība, metabolais sindroms un cukura diabēts, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, neveselīgs dzīvesveids – mazkustīgums, smēķēšana, liekais svars.
Par vaskulāro demenci var liecināt atmiņas pasliktināšanās, personības pārmaiņas, emocionālā labilitāte, galvassāpes, reiboņi, ģīboņi.
Redzes halucinācijas, parkinsonisms (muskuļu stīvums, kustību ierobežojums un palēnināšanās, trīce), uzmanības un telpiskās izjūtas, kā arī mainīga rakstura apziņas traucējumi – tā izpaužas Levi ķermenīšu demence. Levi ķermenīši ir patoloģiski olbaltumvielu sabiezējumi, kuri veidojas nervu šūnās, izraisot to bojāeju, dopamīna un acetilholīna līmeņa samazināšanos. Slimības sākuma stadijās vairāk raksturīgs uzmanības deficīts un izpildfunkciju traucējumi, bet vēlāk parādās arī atmiņas pasliktināšanās.
Izņemot vecumu – ap 75 gadiem – un piederību vīriešu dzimumam, citi riska faktori Levi ķermenīšu demences attīstībai nav zināmi. Tā kā Parkinsona slimības mehānismi ir līdzīgi, ar laiku pacientiem attīstās arī Levi ķermenīšu demence.
Tādēļ, ja ģimenē kāds slimojis ar Alcheimera demenci vai Parkinsona slimību, pirmās pakāpes radiniekiem vajadzētu īpaši uzmanīgi sekot līdzi savai veselībai, jo attiecīgi 3–5% un 5–10% gadījumu tās tiek pārmantotas.
Atmiņas pētījums
l 2024. gada janvārī "" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica aptauju visā Latvijā, izvaicājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
l Atklājās, ka pēdējā pusgada laikā 10% bieži bijuši atmiņas traucējumi, 3% – visu laiku, 32% – dažreiz, 35% – reti, bet 20% atmiņas traucējumu nav vispār.
l Bieži ir atmiņas traucējumi ir 13% sieviešu un 8% vīriešu.
l Atmiņas traucējumi dažreiz ir 35% sieviešu un 29% vīriešu, visretāk vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
l 16% sieviešu un 25% vīriešu atzina, ka ar atmiņu viss ir kārtībā.
