“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 10 % respondentu apstiprinājuši, ka gatavošanās jaunajam mācību gadam rada papildu trauksmi ģimenē. Vismazāk satraukuma pirms skolas ir ģimenēm Vidzemē, bet visvairāk – Latgalē un Pierīgā dzīvojošajām.
Visbiežāk gatavošanās jaunajam mācību gadam rada papildu trauksmi ģimenē, ja tajā aug četri bērni – 25%, ja divi bērni – 20%, ja trīs bērni – 19%, ja viens – 14%. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, respondentiem pirms jaunā mācību gada ir gandrīz vienlīdz liela papildu trauksme, secināts aptaujā, tomēr mazāka tā ir ģimenēs, kurās bērnam ir viens vecāks, kā arī ja respondentiem ir vidējā speciālā vai augstākā izglītība.
Aptaujā secināts: jo zemāks respondentu izglītības līmenis, jo lielāku trauksmi gatavošanās jaunajam mācību gadam rada ģimenē. Piemēram, starp respondentiem ar pamata izglītību šādas atbildes snieguši 19% no aptaujātajiem, ar vidējo vispārējo izglītību – 10%, bet ar vidējo speciālo un augstāko izglītību tikai 7%.
17% no aptaujātajām ģimenēm sacījušas, ka gatavošanās jaunajam mācību gadam tikai nedaudz rada papildu trauksmi, jo, viņuprāt, kopumā gatavošanās process ir pozitīvs. Par to pārliecinātākas ir sievietes. Tāpat aptaujas dati liecina, ka gados jaunākiem respondentiem gatavošanās mācību gadam ir vairāk pozitīvs, nekā satraucošs notikums.
18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbildējuši, ka jaunajam mācību gadam gatavojas savlaicīgi un satraukumam nav iemesla. Aptaujāto vidū šādu pārliecību vairāk pauda vīrieši, kā arī respondenti vecumā no 40-49 gadiem (26%) un Pierīgā dzīvojošie (20%).
Aptauja atklājusi arī to, ka ģimenēs, kur lēmumus pieņem vairāki pieaugušie, diskusijas un dažādi viedokļi var vēl vairāk pastiprināt šo spriedzi. Tas parāda, cik būtiski ir uzturēt mierīgu un atklātu komunikāciju ģimenē, lai šis saspringtais periods varētu kļūt par iespēju stiprināt ģimenes vienotību un kopējo izpratni par bērnu vajadzībām.
