Foto: Latvijas parasportiste Diāna Krūmiņa Dubaijā, paravieglatlētikas “Grand Prix” sacensībās.
Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālā Asambleja, kurā skatīs jautājumus par Eiropas valstu rīcību saistībā ar Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) pieņemto lēmumu, kas pieļauj Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzē notiekošajās Vasaras Paralimpiskajās spēlēs, norisināsies Rīgā 8.martā.
Ārkārtas Ģenerālā Asambleja notiks pirmo reizi, un tā Rīgā pulcēs 60 pārstāvjus no 35 Eiropas Paralimpiskās komitejas dalībvalstīm. Sanāksme notiek pēc Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) iniciatīvas meklēt kopīgus risinājumus amorālajai situācijai, kad caur sportu tiek attaisnoti kara noziegumi. Jāuzsver, ka LPK bija viena no pirmajām parasporta organizācijām pasaulē, kuras pārstāvji pauda sašutumu un nosodījumu par SPK lēmumu atļaut agresorvalstīm piedalīties Paralimpiskajās spēlēs Parīzē 2024.gada augustā.
"Šāda pasākuma organizēšana Latvijā ir vērtīgs signāls visai sporta sabiedrībai gan mūsu valstī, gan starptautiskā līmenī, tāpēc esam pagodināti, ka šīs ārkārtas Ģenerālās Asamblejas organizēšana uzticēta tieši Latvijas Paralimpiskajai komitejai. Mūsu nostāja ir skaidra - Eiropas paralimpiskajām komitejām jāstrādā pie tā, lai Krievijas un Baltkrievijas sportistiem dalība Paralimpiskajās spēlēs Parīzē tiktu liegta. No dalībvalstīm esam saņēmuši arī virkni priekšlikumu, kā Eiropas paralimpiskās komitejas varētu rīkoties dažādos scenārijos. Viens no aktuālākajiem jautājumiem noteikti būs par to, ko īsti nozīmē neitrāla sportista statuss un kas ir kritēriji, kas sportistu par tādu padara. Jautājumu un raižu no dalībvalstīm ir daudz - to visu arī apspriedīsim asamblejas laikā," pauž Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
Ārkārtas Ģenerālajā Asamblejā piedalīsies arī Eiropas Paralimpiskās komitejas prezidents Reimons Blondels (Raymon Blondel) un Ukrainas Paralimpiskās komitejas prezidents Valērijs Suškevičs (Valeriy Sushkevych). Paredzēts, ka uzrunu dalībniekiem teiks arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols un Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Pēc SPK lēmuma pielaist Krievijas un Baltkrievijas sportistus Parīzes Paralimpiskajām spēlēm kā neitrālos sportistus, Latvija kā pirmā vērsās pie Eiropas Paralimpiskās komitejas ar aicinājumu rīkot ārkārtas Ģenerālo Asambleju, lai vienotos par tālāko Eiropas valstu rīcību un nostāju šajā jautājumā.
Latvijas Paralimpiskā komiteja un Latvijas Ratiņkērlinga izlase bija arī pirmās, kas 2022.gadā Pekinā notiekošajās Ziemas Paralimpiskajās spēlēs paziņoja, ka nespēlēs pret Krievijas izlases sportistiem. Īsi pēc Latvijas paziņojuma lēmumam pievienojās citu valstu sportisti, taču nepilnas 24 stundas pirms Pekinas Paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, SPK lēma par aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt Ziemas Paralimpiskajās spēlēs.
Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālo Asambleju rīko Latvijas Paralimpiskā komiteja sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, uzņēmumiem "" un "Toyota".
