img

Bērnu psihiatre skaidro, kā atpazīt pašnāvības riskus savam bērnam un kā palīdzēt?

Avots: https://www.la.lv/bernu-psihiatre-skaidro-ka-atpazit-pasnavibas-riskus-savam-bernam-un-ka-palidzet

Bērnu psihiatre skaidro, kā atpazīt pašnāvības riskus savam bērnam un kā palīdzēt? 

Traģēdija Rēzeknē, kur kravas vilciena priekšā nogūlās un zaudēja dzīvību vien 15 gadus vecā Ksenija Ivanova (raksts portālā LA.LV lasāms ŠEIT), radījis diskusiju sabiedrībā – kas notiek ar pusaudžiem? Vai vecāki var pamanīt sava bērna suicidālās tieksmes? Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā katru nedēļu pēc palīdzības vēršas vairāki bērni, kuri veikuši kādas paškaitējošas darbības, tai skaitā – pašnāvības mēģinājumus.

Bērnu slimnīcas bērnu psihiatre Karīna Beinerte portālam “LA.LV” ieskicē situācijas nopietnību: “Dati liecina, ka bērnu un pusaudžu skaits, kas vēršas pēc palīdzības Bērnu slimnīcā šādos brīžos, ir trīskāršojies, salīdzinot ar 2019. gadu. Taču daudz vairāk ir pusaudžu, kuri neko sev fiziski nav nodarījuši, taču domā par pašnāvību. Katrs šāds gadījums ir satraucošs. Svarīgi, lai viņi kādam to pastāsta, nonāk pie speciālista, tā dodot iespēju izvērtēt situācijas nopietnību un sniegt palīdzību. Tāpēc esam izstrādājuši ieteikumus ģimenes ārstiem, kā novērtēt pusaudžus, lai pamanītu paškaitējuma, tai skaitā suicidālos riskus. Un, protams, te svarīga loma ir vecāku vērīgumam, ieinteresētībai un spējai sarunāties ar saviem bērniem.”

Apvienotajā Karalistē veiktie pētījumi parāda, ka gandrīz puse no tiem, kas veikuši pašnāvību, iepriekš ir vērsušies pie ģimenes ārsta vai kāda speciālista, tādēļ svarīgi ir mēģināt atpazīt psihiskās veselības grūtības un nosūtīt pie speciālista.

“Līdzīga situācija varētu būt arī pie mums, kad aptuveni puse pusaudžu, kuri sastopas ar grūtībām, nevienā veselības aprūpes iestādē nav vērsušies. Tiem, kurus ģimenes ārsts pie mums nosūta vai ierodas paši akūtā situācijā, tiem mēs sniedzam palīdzību mazinot pašnāvības risku. Vispirms katra bērna situāciju individuāli izvērtējam. Iemesli, kādēļ pusaudži aizdomājas par pašnāvību katram ir citi, bet lielākoties tie saistīti ar attiecībām ģimenē vai sociālajā vidē – skolā, interešu izglītības iestādē,” skaidro ārste Beinerte.

Palīdzību Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikā sniedz gan ambulatori, gan stacionārā, gan Dienas stacionārā, kur katram ir individuāli sastādīta vizīšu un nodarbību programma. Diemžēl tā ir tikai neliela daļa pusaudžu, kuriem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība, daudzi paliek ārpus mūsu redzesloka, norāda psihiatre.

Sabiedrības veselības un profilakses centra mājas lapā pieejamā informācija var būt noderīga ikkatram vecākam, pusaudža draugam, kā atpazīt pašnāvības risku bērnam un pusaudžiem:

• Satraucošs dzīves notikums, kas pieaugušajam sākotnēji var likties nenozīmīgs, piemēram, problēmas skolā vai attiecībās, konflikts ar draugiem vai tuviniekiem, sociāla izstumšana;• psihiska saslimšana (piemēram, depresija) vai nopietna fiziska saslimšana (piemēram, diabēts vai seksuāli transmisīva slimība) pašam vai tuviniekiem;• bijusi fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības pieredze, ieskaitot ņirgāšanos (bullingu) skolā un vardarbību ģimenē;• alkohola un narkotiku lietošana (pašam pusaudzim un ģimenē);• iestājusies neplānota grūtniecība;• neskaidrība par savu seksuālo orientāciju;• uzsākta ārstēšana ar antidepresantiem dažos gadījumos jauniešiem var palielināt pašnāvības risku. Taču, arī nelietojot medikamentus, depresijas izraisītais pašnāvības risks ir augsts. Jauniešiem, kuri lieto antidepresantus, biežāk jākonsultējas ar speciālistu, kā arī tuviniekiem un draugiem uzmanīgāk jāizvērtē pašnāvības riska pazīmes.

Ja kāds no šiem riskiem ir pamanāms pusaudža vai bērna uzvedībā, speciālisti aicina – sarunāties. SPKC mājas lapā tiek sniegts padoms, ka saruna var būt pirmais solis, lai novērstu pašnāvību. Šādā emocionālā krīzes brīdī nedrīkst cilvēku atstāt vienu. Tiek aicināts zvanīt uz diennakts Krīzes centra tālruni 67222922 (Lattelecom), 27722292 (Bite), Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai (113) vai arī noorganizēt vizīti pie psihiatra vai ģimenes ārsta.