Pārvērtē savas prasmes, nav kontaktā ar patiesajām emocijām, iemācās ģimenē
Nav vienas atbildes, kamdēļ mums ir tāda īpatnība – skriet ātrāk par atļauto braukšanas ātrumu un savā veidā to pieņemt kā vienu no nerakstītajiem likumiem. Iespējams, tā ir cilvēku pārliecība par to, ka neatkarīgi no izvēlētā ātruma viņi tiks ar to galā un spēs novaldīt mašīnu. Tāda visvarena pārliecība "ar mani jau nekas nenotiks", ņemot vērā tikai cilvēka paša faktorus, nevis ārējo apstākļu ietekmi. Gribētos teikt, ka šāda pārliecība piemīt daudziem cilvēkiem, sevišķi to var vērot sastrēgumstundās – daļai autovadītāju ir sajūta, ka viņiem pieder ceļš. Līdz ar to, ja reiz pieder, tad kurš gan var diktēt noteikumus, kā uzvesties pie mašīnas stūres: cik ātri braukt un kādus manevrus veikt.
Ja palūkojamies no psiholoģijas viedokļa, agresīva braukšana un ātrums var saistīties ar cilvēka personību un tā brīža emocionālo stāvokli. Tas ir veids, kas kādam kalpo kā dusmu un neapmierinātības izlāde. Starp šiem cilvēkiem noteikti ir arī tie, kas uzskata, ka ātra braukšana nav tik bīstama kā, piemēram, braukšana alkohola reibumā. Mūsu prāts ļoti bieži var atrast veidus, kā paskaidrot mūsu emocionālo stāvokli, uzvedību vai kādu izvēli, lai mūs pašus it kā attaisnotu. To reizēm sauc par "mental gymnastics". Piemēram, "es kavēju darbu, jo ģimenes locekļi tūļājās, tādēļ tagad nākas braukt ātrāk". Tādā veidā tiek noņemta atbildība no sevis un pārsviesta uz kāda cita pleciem, mainot tēmu no agresīvas braukšanas un fokusējoties pavisam uz citu aspektu, proti, citu neizdarību un iespējamo kavēšanos. Nepamanot prāta spēles, cilvēki mēdz domāt par sevi, savām vajadzībām, tādēļ bieži vien katra indivīda vajadzības pārtrumpo sabiedrības kopējo labumu.
Jau ģimenē bērns no vecākiem iemācās uzvedības modeļus un reakciju, kā vadīt emocijas dažādās dzīves situācijās. Ja bērns augot ir pieredzējis emociju izlādi automašīnā – kā agresīvu braukšanu, citu vainošanu un lamāšanu –, pieaudzis viņš var uzvesties tāpat un nesaskatīt savā uzvedībā neko destruktīvu, jo tā ir neapzināti pārkopēta no vecākiem. Šādi cilvēki var turpināt ierasto rutīnu līdz brīdim, kad kāds par to tiešā veidā aizrādīs vai, sliktākajā gadījumā, kad būs nodarīts kaitējums pašam vai citiem.
Protams, papildu faktors iepriekš minētajam varētu būt tas, ka cilvēki dienu no dienas brauc pa vienu maršrutu – pārzina visus līkumus, ceļu segumus, luksoforus, gājēju pārejas utt. Tādēļ viss šķiet paredzams un riskus autovadītāji nesaskata.
Slēpjamies metāla kastē – ilūzija par drošību
Lai gan neesam vienīgā valsts, kas izceļas ar pārdrošu braukšanas stilu, Latvija ierindojas to valstu sarakstā, kuru rādītāji par bojā gājušajiem ceļu satiksmes negadījumos ir skaudri. Dažādos reģionos pastāv kultūras īpatnības. Piemēram, latviešiem savā ziņā raksturīga īpašība ir emociju apspiešana ikdienā – ar tuviniekiem, darbā ar kolēģiem, tādēļ veidojas kādas noteiktas rīcības, kā no tās atbrīvoties citur, piemēram, ātra un agresīva braukšana.
Tāpat automašīnu zināmā mērā var pielīdzināt virtuālajai videi, piemēram, videospēlēm. Abos gadījumos cilvēks jūtas norobežots no apkārtējās vides, līdz ar to var parādīties vēlme izpausties un uzvesties krietni atšķirīgāk nekā tad, ja esi tiešā veidā starp citiem cilvēkiem. Aizslēpies aiz mašīnas metāla karkasa, cilvēks zināmā mērā var justies pasargāts. Tādēļ parādās vēlme braukt ātrāk, veikt riskantākus manevrus, "paskrieties" ar citiem autovadītājiem, apdzīt vairākas mašīnas vienlaicīgi.
Krasas galveno autovadītāju grupu – ātruma pārkāpēji un apzinīgie braucēji – atšķirības
Esot ceļu satiksmes dalībniekam vai vērojot to no malas, iezīmējas acīmredzama aina: autovadītāji Latvijā pārsvarā iedalāmi divās grupās, proti, ātruma pārkāpēji un apzinīgie autovadītāji, kas cenšas pieturēties pie noteikumiem. Abām grupām satiekoties ceļu satiksmē, veidojas milzīga disonanse, jo ātruma ievērotāji ir krietnā mazākumā. Tādējādi autovadītāji, kuri ir pieraduši pie ātruma virs atļautās normas, šos braucējus uztver kā šķēršļus, satiksmes kavētājus un pie tuvākās izdevības uzsāk apdzīšanu. Lai gan realitātē ātruma pārkāpēji ir tie, kas rada riskantas situācijas. Un nereti šī iemesla dēļ tas noved pie sadursmes.
Trūkst autoritātes izjūtas iepretim likumiem un soda sistēmai
Daudziem valsts iedzīvotājiem teju nepastāv respekts un cieņpilna attieksme pret likumīgām autoritātēm, proti, pret ceļu satiksmes noteikumiem, ceļu remontdarbu veicējiem un ceļu uzturētājiem, kā arī tas tikpat labi attiecas uz medicīnas sistēmu, valdību, policiju. Protams, ir situācijas, kad sabiedrības bažas, iebildumi un pilsoniskā līdzdalība ir pamatota. Taču konkrētus izņēmumus nevajadzētu vispārināt un attiecināt uz valsts sistēmu kopumā. Tomēr Latvijā realitāte ir citāda – sodu sistēma neiedveš ticību, tautai nav pārliecības un uzticības, ka tā darbojas un likumi ir jāievēro visiem neatkarīgi no statusa un ieņemamā amata. Diemžēl tiesiskais nihilisms ir pārņēmis lielu sabiedrības daļu, kas uzskata, ka noteikumu pārkāpšana ir pieņemama.
Kāpēc pret ātruma pārkāpējiem izrādām iecietību, bet dzērājšoferus strikti nosodām
Kā liecina šī gada veiktās ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptaujas ESRA31 rezultāti, 2% Latvijas autovadītāju šķiet pieņemami vadīt auto, ja ir pārsniegts atļautais alkohola daudzums, savukārt 10% Latvijas autovadītāju ir vadījuši automašīnu pēc alkohola lietošanas. Savukārt ātrāk par atļauto ātrumu ārpus apdzīvotām teritorijām ir braukuši 78% autovadītāju.
Procentuāli lielā atšķirība starp šiem diviem pārkāpumu veidiem varētu tikt skaidrota ar to, ka ir dzirdēts vairāk stāstu par alkohola reibumā izraisītajām sekām nekā tikai par atļautā ātruma pārsniegšanu, piemēram, "autovadītājs alkohola reibumā iebrauca pretējā joslā un nogalināja visu ģimeni". Cilvēki skaidri redz, pie kā var novest alkohola promiļu apvienošana ar automašīnas vadīšanu. Šos potenciālos apdraudējumus var novērtēt jebkurš, par to runā ziņās, arī vairums cilvēku paši ir izjutuši alkohola ietekmi uz savu prātu un ķermeni, kad zūd skaidras spriešanas spējas un uzmanības fokuss. Tādēļ automātiski kopumā sabiedrības nosodījums pret dzērājšoferiem ir lielāks nekā pret ātruma pārkāpējiem. Lai gan patiesībā apdraudējumu rada abas grupas.
Ātruma pārkāpēju daudz – kā likt aizdomāties par riskiem
Primāri cilvēkiem vajadzētu censties tikt galā ar savu iekšējo pasauli – izprast savas emocijas, apzināties, kad stress ir kļuvis pārmēru liels, un tas būtu apzināti un prasmīgi jāmazina, lai potenciāli nekaitētu apkārtējai sabiedrībai. Ja nepieciešams, savā dzīvē var iekļaut kādas adrenalīnu veicinošas un stresu mazinošas aktivitātes, kas neapdraud citu cilvēku veselību un dzīvību. Galvenais, lai tam būtu droši un piemēroti apstākļi.
Tāpat kā nesēžamies pie stūres alkohola reibumā, nevajadzētu vadīt automašīnu lielā stresā, uztraukumā, dusmās. Tā vietā ieteicams nogaidīt, līdz emocijas ir norimušas, piemēram, veicot dziļās elpošanas vingrinājumus, dodoties pastaigā vai darot ko citu, kas rada mieru un palīdz cīnīties ar negatīvajām emocijām, vai vienkārši izvairīties šajā dienā sēsties pie auto stūres. Tas pats attiecas arī uz situācijām, jau piedaloties ceļu satiksmē, kad pēkšņi notiek kas pavisam negaidīts, piemēram, kāds cits ir teju izraisījis avārijas situāciju vai sācis nepamatoti signalizēt. Ja ir iespējams savas emocijas viegli kontrolēt – labi, taču, ja tās nerimstas, labāk apstāties malā, nomierināties un tikai tad atsākt ceļu. Galvenais ir pašam apzināties, kādā mērā tas var apdraudēt mašīnā esošos pasažierus vai citus ceļu satiksmes dalībniekus.
Publiskajā komunikācijā esam mēģinājuši ātruma pārkāpējus iebiedēt ar sekām un ironizēt par viņu neapdomīgo rīcību. Taču ļoti svarīgs jautājums ir tieši cēloņi, kādēļ cilvēki tā rīkojas, kas ir pirmavots agresijas izpausmēm. Kas notiek cilvēka iekšienē, kas provocē noteiktas rīcības? Šajā kontekstā varētu būt vērtīgi veidot vizuālizācijas par dažādiem braucēju tipiem, kurus redzam uz ceļiem, sasaistot ar centieniem saprast un risināt problēmas, kas var radīt agresīvu uzvedību. Šāds pieejas veids var palīdzēt izraisīt sarunas un padziļināt sapratni par cilvēkiem un to, kā viņi izpauž savas emocijas un problēmas, un varētu būt sākums risinājumiem, kas sniedz labumu gan ceļu satiksmes drošībai, gan cilvēku emocionālajam labklājībai. Iespējams, noteiktu uzvedību atpazīs paši autovadītāji, vai arī to ievēros un līdzības saskatīs kāda cita tuva persona, kas par to norādīs, tādējādi liekot aizdomāties un vairāk pievērst uzmanību savai rīcībai, sēžoties pie auto stūres.
1 Ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptauja ESRA (E-SurveyofRoadUsers' Attitudes) ir ceļu satiksmes drošības institūtu, pētniecības centru, sabiedrisko dienestu un privāto sponsoru kopīga iniciatīva no visas pasaules. Mērķis ir apkopot un analizēt salīdzināmus datus par ceļu satiksmes drošības rādītājiem un ceļu satiksmes drošības kultūru. ESRA dati sniedz zinātniskus pierādījumus politikas veidošanai valsts un starptautiskā līmenī.
Pētījuma pamatā ir kopīgi izstrādāta anketas aptauja, kas tiek tulkota katras valsts valodā. Aptaujas ietvaros tiek apskatītas dažādas ceļu satiksmes drošības tēmas, piemēram, braukšana alkohola, narkotiku un medikamentu reibumā, ātruma pārsniegšana, uzmanības novēršana. Pētījuma mērķauditorija ir automašīnu pasažieri, motociklisti un mopēdisti, velosipēdisti, elektrisko skrejriteņu braucēji un gājēji.
ESRA3 aptauja tika veikta 2023. gadā 39 valstīs. Kopumā šajā tiešsaistes aptaujā tika apkopoti dati no vairāk nekā 42 000 satiksmes dalībnieku, Latvijā – 1004 vecumā no 18 līdz 74 gadiem. ESRA3 aptaujas tekstu tulkošanu Latvijā veica Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), aptauja finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem. Iniciatīvas pārskats un citi rezultāti ir pieejami www.esranet.eu.
Lai mainītu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību un vērstu uzmanību uz ātruma neievērošanas bīstamību, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) oktobrī īsteno sociālo kampaņu "Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu". Jaunajā kampaņā pret atļautā ātruma pārsniegšanu ar ironiju un pārspīlējumu tiek uzrunāti autovadītāji un sabiedrība kopumā, paužot vēstījumu, ka ātruma pārsniegšana izpaužas kā ceļu loterija, kuras lozes ir ar dažāda smaguma sekām vai nepatikšanām – naudas sods, transportlīdzekļu bojājums un autovadītāja vai tā pasažieru, kā arī citu negadījumā iesaistīto cilvēku nāve, sakropļojums vai veselības stāvoklim paliekošas sekas un galu galā nonākšana cietumā.
Sociālā kampaņa tiek realizēta saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.–2027. gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ar mērķi sasniegt izvirzīto politikas plānošanas mērķi – 2030. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaita samazinājums 50% apmērā pret 2020. gadu.
Sociālo kampaņu pret atļautā ātruma pārsniegšanu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un partneriem – "Circle K", "CityBee", ERGO un "Mapon". Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (LTAB) kontā.
