Ārstniecības augu kolekcionārs Limbažu pusē dodas pensijā un uzdāvina savu mūža darbu cilvēkiem REplay.lv Province Dalīties: Šodien, 8:40 Cilvēkstāsti Autori: Dace Kokle (Slavinska) (LTV režisore) Jānis Ulmis no Limbažu puses smej, ka nodarboties ar ārstniecības augiem viņu piespiedusi pati dzīve jeb precīzāk neveselīgais dzīvesveids. Vēl jaunībā, kad klasiskā medicīna viņa sabeigtajam kuņģim jau māja ardievas, Jānis pats sevi sāka dakterēt ar ārstniecības augiem un pievērsās fitoterapijai. Šī joma tika apgūta tik ļoti, ka drīz vien Limbažu Jānis ar savām zināšanām varēja palīdzēt citiem, piemājas zemē auga lielākā ārstniecisko augu kolekcija visā Baltijā un viņš bija slavenība, autoritāte, ap kuru katros saulgriežos spietoja žurnālisti, iztaujājot par jāņuzāļu ārstniecisko iedarbību. Nu Jānis izdomājis pensionēties, un tā kā abus dēlus vairāk interesē tikai dzelži, savu augu kolekciju ir izdāļājis cilvēkiem.
Jāņa Ulmes veidotais dārzs. Foto: Juris Lasinskis
Zāļu Jāni jeb Jāni Ulmi, godīgi sakot, bijām noskatījuši jau sen, bet visu laiku plāni atlikās, jo ap saulgriežu laiku, kad tradicionāli pieaug interese par zāļu zinātājiem, mums nemitīgi gadījās kāds cits stāsts, ko iedzīvināt. Tā nu sanāca, ka Jāni satikām mirkli pēc... gan pēc tam, kad viņš nu jau pirms vairākiem gadiem bija atstājis daudzus gadus ieņemto Limbažu muzeja direktora amatu, gan pavisam neilgi pēc tam, kad viņš bija pieņēmis smago lēmumu atdot kāda līdzīgi domājoša cilvēka rokās savu lolojumu – gadu desmitiem veidoto Baltijā dārzu un lielāko ārstniecības augu kolekciju.
Bet vēl pirms dārza nodošanas jaunās rokās Jānis izpildīja diezgan netipisku žestu – uzaicināja vienu dienu ierasties jebkuru, kas vēlas iegūt īpašumā kādu viņa unikālās kolekcijas augu.
Brauciet, rociet, es jums došu ceļavārdus un vēl ar karstu zupu pabarošu, – tieši tik neparasti un negaidīti savu mūža darbu savā veidā laist tautās izlēma Jānis. Viņš mums laipni iedeva tai dienā filmētu drona video – dzīvi apliecinošu un mazliet skumīgu vienlaikus, jo mašīnu un pat autobusu rinda stiepjas uz visām pusēm kā pa lauku kāzām, omulīgi un aicinoši kūp zupas katls, interesenti bauda saimnieka vadītas ekskursijas pa apskatāmo dārzu, bet gandrīz katram nācējam līdzi ir lāpsta, tāpēc pēc laiciņa līdzi ņemšanai atvēlētais lauks arvien vairāk līdzinās rētu izvagotam vaigam.
Bet uz visu jāskatās no labās puses – Jāņa koptie un lolotie augi neiznīkst un nepazūd zemē, ir ļoti liela interese un daudzi no tiem atrod jaunas mājas. Un tieši tā viņu beidzot satika Ilze.
"Es jau pasen gribēju atbraukt un iepazīties ar Jāni, apskatīt viņa kolekciju, bet nekad lāgā nesanāca," atminas Ilze Ģērmane, "un tad kādā jaukā dienā soctīklos ieraugu, ka tiek piedāvāta kāda sen meklēta koka saknīte. Nodomāju, ka tā nu gan ir viena fantastiska izdevība, jābrauc tik pakaļ, un ja par brīvu vēl dod…" Ilze Ģērmane ir ģimenes ārste, homeopāte un noteikti ierindojama Jāņa Ulmes domubiedru pulkā, jo ir Latvijas droši vien zināmākā zāļu vīra Jāņa Tereško meita.
Šajā dienā Ilze ir ieradusies "Lādes Avotiņos", lai iepazītu Jāņa Ulmes kolekcijas veidošanas principus un apmainītos domām, viedokļiem un zināšanām jau kā jomas profesionāļi. Kā abi, staigājot pa dārzu, nosmej – katrs latvietis taču ir sācis ar omi kopā ejot lasīt ārstniecības augus, liekot pie brūces ceļmallapu, žāvējot tējas un vēlāk pie dažādām vainām tās paklausīgi arī dzerot. "Cik sevi atceros, es ar mazajiem pirkstiņiem gāju pļavā lasīt augus kopā ar savu tēti," stāstīja Ilze, vienlaikus atzīstot, ka tā ir apmācība mūža garumā, ko viņa tagad, atbraucot pie Jāņa, labprāt papildina.
Jānis Ulme iepazīstina Ilzi Ģērmani ar savu dārzu. Foto: Juris Lasinskis
"Tā, dārzā ir pāris noteikumi, kas ir jāievēro," stingrā balsī, kurā tomēr nolasās viegla smaida atblāzma, Ilzi un arī mūs savā augu pasaulē aicina ienirt Jānis. Esot divas lietas, ko dārzā darīt ir aizliegts – nedrīkst neko plēst un bāzt mutē, jo visi augi uz pasaules esot indīgi un robeža starp toksisko un dziedniecisko var būt ļoti trausla. Jānis izsniedz dārza ceļvedi un iepazīstina mūs ar tā darbības principiem – katram augam piestiprinātajā šiltītē bez latviskā un latīniskā nosaukuma ir rodama cipariņu virkne, kas atbilst viņa paša gadu gaitā izstrādātajai ārstnieciskās iedarbības klasifikatoram.
"Skat, te ir tīruma kosa," savu sistēmu uzskatāmi demonstrē dārza saimnieks, "cipari 2, 3 un 10. Tas nozīmē, lūk, ko – 2 ir nierakmeņu šķidrināšanai, 3 ir organisma attīrīšana un 10 – prostatas problēmām." Jānis mums skaidro, ka visi augi uz pasaules esot ārstnieciski, tikai dažu iedarbība vēl nav izpētīta:
"Es kā neārsts vienmēr saku, ka tie ir veselības augi, bet jūs kā ārsti tos saucat par ārstniecības augiem. Tā arī ir tā atšķirība starp mums."
Jānis Ulme iepazīstina Ilzi Ģērmani ar savu dārzu. Foto: Juris Lasinskis
Pie augu iedarbības pētīšanas un izmantošanas fitomedicīnā Jānis nonācis laikam jau liktenīgas sakritības dēļ. Pirmkārt, kā vēsturnieks un Limbažu muzeja direktors viņš par vienu no pētniecības tēmām līdzās Brīvības cīņām izvēlējies fitoterapijas vēsturi un mūsdienu pieredzi, neparedzot, ka tēmas vilinājums ievilks pavisam negaidītos ūdeņos – augu kolekcijas veidošanā, pētniecībā un uzņēmējdarbībā. Bet, otrkārt, taisnības labad jāatzīst, ka interese par augu ārstniecisko ietekmi veidojās arī mazliet piespiedu kārtā, jo Jānis bijis spiests atrisināt savas veselības problēmas, kas ar dabas līdzekļiem veiksmīgi izdevies. Tad palīdzējis vienam, otram, un, kā jau nelielā pilsētiņā, Limbažos diezgan ātri izplatījusies ziņa, ka ir tāds zāļu vīrs, kas teju katrai kaitei var atrast augu maisījumu, kas palīdz. Tad nu savas dzīves atvieglošanai Jānis izstrādājis savu zaļo kokteiļu un fitopulveru sistēmu, ar ko viņš kļuvis zināms visā Latvijā.
Jānis pats atzīst, ka idejiskais pamats viņa interesei par fitoterapiju bijusi taisnīguma reabilitācija, cenšoties atjaunot to cieņu un uzmanību pret augu pasaules produktu ārstnieciskajām spējām, ko tai vēsturiski, viņaprāt, ir atņēmusi farmācijas industrija. Jānis ir pārliecinājies par ārstniecības augu iedarbības četriem svarīgākajiem aspektiem: tie strādā perfekti un iedarbojas ļoti ātri, augi ir jānovāc, stingri ievērojot mēness fāzes, robeža starp dzīvo un mirušo ir 45 grādi, un produkts jālieto pēc iespējas sasmalcinātā konsistencē, lai nenoslogotu kuņģi.
Jānis Ulme intervijā Provincei. Foto: Juris Lasinskis
Ilze Ģērmane atzīst, ka viņu kā homeopāti fascinē Jāņa piegājiens lietām, kas neesot nekāda tantiņu padarīšana, bet patiesi īsta fitofarmakoloģija: "Jānis iet pa savu dārzu un ar katru augu sasveicinās, katru apčubina. Tā ir pilnīgi cita enerģija, ko var saņemt no auga, jo ir ļoti svarīgi drusciņ ar augu sazināties."
Cilvēki joprojām braucot Jāņa dārzu lūkoties, viņš to labprāt arī izrāda un dalās savā bagātajā pieredzē un zināšanās, tomēr tam visam esot pārskatāms un terminēts raksturs, stingri nosaka Jānis: "Es būšu uz šīs skatuves vēl kādus mēnešus četrus, bet tad gan mani sagatavotie augu krājumi beigsies, telefons klusēs un es darīšu kaut ko citu. Iespējams, beidzot iemācīšos spiningot un braukšu makšķerēt. Un beidzot varēšu netraucēti fotografēt lieliskos Latvijas saulrietus."
Limbažu pusē viesojās režisore Dace Kokle, žurnālists Harijs Beķeris, operators Armands Rudzītis, gaismotājs Juris Lasinskis.
