Avots: https://pacients.lv/zalu-reforma-regionu-aptiekas-birokratijas-slogs-un-lielaks-zalu-deficits/
Zāļu reforma, par ko līdz šim no pacientiem saņemts daudz kritikas, radījusi jaunu administratīvo slogu lauku aptiekāriem, kā arī palielinājies zāļu deficīts – to portāls Pacients.lv noskaidroja, apzinot lauku aptiekārus dažādos attālos Latvijas novados. Jaunie mehānismi bija iecerēti (vai vismaz izziņoti) kā solis pretī zāļu pieejamībai, tomēr realitātē tās ieviešana aptiekāram nozīmē gan praktiskas, gan finansiālas problēmas.
Lauku aptiekas ir nozīmīgs atbalsta un informācijas punkts, īpaši teritorijās, kur nokļūt pie ārsta ne vienmēr var rindu un attāluma dēļ. Viņi nereti vienlaikus ir gan farmaceits, gan apkopējs un padomdevējs, kam tagad vēl nākas arī cīnīties ar administratīvām vējdzirnavām un meklēt iespējas, kā lauku apvidus iedzīvotājs var tikt pie zālēm.
Tehniskas problēmas un deficīts
“Neapmierina situācija! Uz nākotni raugos slikti. Daudzi cilvēki neapmierināti. Nav pieejami medikamenti. Uzreiz, kad ieviesa jauno likumu, bija problēmas ar medikamentiem. Varbūt man nevajag šobrīd medikamentu, bet man jātaisa krājumi aptiekā, jo nezinu, kad būs atkal pieejami,” sūdzas lauku aptiekāre no Ziemeļkurzemes. Runājot par pakalpojuma atmaksu no valsts, viņa stāsta: “Ir nesakritības ciparos. Nekonsultē telefoniski, bet grib, lai raksta. Par risināšanu atbild, bet tas prasa laiku, raksti atkal.” Apmaksu par februāri aptieka saņēmusi, bet martā maksājums pienācis vēlu.
Vairāki lauku aptieku pārstāvji norādīja, ka ir palielinājusies birokrātija ar recepšu apstrādi, un mēdzot “uzkārties nauda” – dažmēnes tie ir 80 eiro par recepšu maksas nesakritību, bet dažas aptiekas pat minēja summu 1000 eiro, kas atmaksāta vien pēc laika. Valsts starpību atmaksā, bet ar kavēšanos, un nākas sazināties ar “Rīgu” (Veselības Ministrijas pakļautības iestāde tālāk sazinoties ar ne līdz galam sakārtotās programmatūras izstrādātājiem) – piezvanīt īsti nevarot, ir jāsarakstās, kas prasa laiku.
Cilvēkos esot neizpratne, kāpēc ir dārgāk, ja bija lētāk. Pacientam jau kopumā ir vienalga, kurš par ko maksā, bet aptiekāram, lai zāles nodrošinātu, nākas būt vidutājam starp valsti un cilvēku.
“Vajadzēja kaut kā citādāk to sistēmu!” secina Trikātas aptiekas pārstāve, piebilstot, ka pacientiem beigās pirkums iznāk dārgāk. ”Sistēma šad tad iet, šad tad pamelo. Recepšu maksas dažreiz nepareizas. Pilsētas aptiekā tāpat esot, viņi ziņojuši,” stāsta aptiekāre, piebilstot, ka sevišķi summas nesakrita janvārī.
“Man ar apmaksu dažas kļūdiņas bija, ap 1000 eiro trūkst, bet uzrakstīju NVD,” stāsta cits aptiekas pārstāvis no Kurzemes, kurš kopumā uz nākotni raugās ar optimismu. Viņš pamanījis, ka noliktavas zāles neiepērk vairs tik lielos kvantumos, un var redzēt, ka trūkstot zāles.
Arī vairākas Latgales lauku aptiekas pārstāves sūkstas, ka nākas gaidīt, lai atgūtu naudu no valsts. “Pagaidām rēķinus samaksāt varam, bet kā tas būs ar laiku, nezinām. Aprīlī cilvēku plūsma samazinājusies uz pusi. Šobrīd vēl normāli. Kad vasarā būs jāmaksā visi rēķini par ziemas iepirkumiem, tad varētu būt grūtāk. Mums jau viss ir pēcapmaksa. Ja jūnijā cilvēki nāks maz, bet būs jāmaksā februāra, marta rēķini par lielām summām, tad saskarsimies ar problēmām,” stāsta Latgales aptiekas pārstāve.
Viļakas aptiekas pārstāve norāda, ka cilvēkiem jāskaidro, ka sistēma nav aptiekas uzlikta, bet valsts noteikta. Viņa arī norāda uz zāļu trūkumu, piemēram, antibiotikām un atsevišķām zālēm bērniem. Aptiekāre secina: “Darbība nav mainījusies, bet pirms reformas bija labāk.”
Līdzīgi domā Bilskas aptiekas pārstāve: “Diezgan agri teikt, ka ir sliktāk, bet labāk gan nav. Arī vakar gadījās sistēmas kļūda, ceru, ka apmaksās.” Viņa stāsta, ka viss ir samazināts tā, ka “nav vairs, ko samazināt”.
Atbildīgo nebūs?
Gada sākumā, kad stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norādīja, ka reformas rezultātā ražotāju cenas virknei zāļu ir augušas, īpaši lētāko recepšu zāļu segmentā, bet pacienti prasa ministra solīto samazinājumu, un farmaceitiem ir jāuzklausa papildus negācijas. Viņa pauda, ka ministrija ir pieņēmusi sasteigtus lēmumus – nav ieklausījusies nedz profesionālo organizāciju, nedz arī uzņēmumus pārstāvošo sabiedrisko organizāciju viedoklī. “Par lēmumu sekām, visticamāk, atbildīgo valsts pusē nebūs, bet no tā cietīs arī pacienti,” prognozēja A.Ritene.
Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska paudusi, ka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un arī pacientu paustā trauksme par situācijas pasliktināšanos Latvijā ar medikamentu pieejamību, īpaši bērniem un hroniskiem pacientiem, ir “nopietns signāls mūsu veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmai un politikas veidotājiem. Nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles nav tikai veselības un dzīvības jautājums, tā ir arī valsts drošības prioritāte. Šī situācija prasa tūlītējus risinājumus, nevis gaidīšanu līdz nākamajam mēnesim vai vēlēšanām, solot, ka situācija uzlabosies un tiek kontrolēta.”
Prezidents: ir nopietni izaicinājumi
Situācijai veselības aprūpes jomā pievērsis arī valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Martā tiekoties ar veselības ministru un reformas galveno virzītājspēku Hosamu Abu Meri, viņš uzsvēra: “Latvijas veselības aprūpes sistēma šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem – augošs pacientu skaits, pieaugošas ārstēšanas izmaksas un nepietiekams finansējums. Ir skaidrs, ka šie jautājumi nav atrisināmi vienā dienā, bet mēs to mēģinām risināt jau gadiem. Aicinu Veselības ministriju strādāt pie veselības aprūpes sistēmas stiprināšanas.” Prezidents norādīja, ka nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā pacienti netiek ārstēti laikus vai medicīnas personālam tiek uzlikta nesamērīga slodze finansējuma nepietiekamības dēļ.
“Visi ir starā!” ar zināmu ironijas devu nosaka Kurzemes lauku aptiekārs un domā, kur pacientam dabūt izrakstītās zāles, kuru pašlaik nav.
Foto: Freepik
