Avots: https://www.la.lv/vairak-pakalpojumu-par-valsts-naudu
Pacientiem pieejami vairāki jauni, valsts apmaksāti veselības pakalpojumi
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību paredz ar 1. aprīli valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļaut gan saudzējošas miomas operācijas sievietēm, gan medicīnisko papilduzturu jeb speciālo pārtiku, gan paplašināt jaundzimušo skrīningu un segt izmaksas par kohleāro dzirdes implantu ārējo daļu nomaiņu. Noteikts arī, ka ģimenes ārsts nav tiesīgs izslēgt bērnus no sava pacientu saraksta.
Operācija nav šķērslis grūtniecībai
Mioma ir labdabīgs dzemdes audzējs, kas attīstās 25–50% reproduktīva vecuma sieviešu, parasti pēc 30–40 gadiem. Mioma jeb dzemdes mezgli var veidoties gan muskuļu slānī, gan tieši dzemdes dobumā, augt uz iekšpusi vai ārpusi. Visbiežāk par audzēju liecina pastiprināta menstruālā asiņošana, kuras dēļ sievietei var rasties anēmija jeb mazasinība, krampjveida sāpes, spiediena sajūta vēdera lejasdaļā, muguras sāpes, neauglība, grūtības iznēsāt bērnu un citi simptomi. Taču dažreiz mioma nerada nekādas sūdzības un to atklāj nejauši – veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ.
Līdz šim Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem tika apmaksāta tikai radikāla ķirurģiska ārstēšana, piemēram, histerektomija jeb dzemdes izoperēšana. Laparoskopiskā miomektomija, kuru tagad apmaksā valsts, ir ķirurģiska ārstēšanas metode, kuras laikā mezgli tiek izņemti, saglabājot dzemdi un iespēju laist pasaulē bērniņu. Protams, arī šo operāciju nevar veikt visos gadījumos. Lai tas tehniski būtu iespējams, ļoti svarīgs ir miomas mezglu novietojums, izmērs, skaits un citi faktori, kurus izvērtē speciālists.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija jau sen vērsās pie valdības ar lūgumu iekļaut dzemdi saglabājošas operācijas jeb miomektomijas valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā.
Apmaksās medicīnisko pārtiku
Agrāk no valsts budžeta līdzekļiem tika apmaksāti tikai enterālie un parenterālie barības maisījumi, bet tagad tas attiecas arī uz medicīnisko papilduzturu.
Nepietiekams uzturs ir izplatīta problēma pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā vai ambulatori. Stacionāros šī pārtika tika nodrošināta, bet izrakstoties pēc ārstējošā ārsta rekomendācijām tā pacientam bija jāiegādājas par pilnu maksu, kas mēnesī svārstījās no pāris desmitiem līdz pat vairākiem simtiem eiro.
Kā liecina Norvēģijā veiktais pētījums, nepietiekama uztura risks slimnīcās bija gandrīz trešdaļai pacientu (29%). Visbiežāk nepietiekama uztura problēma bija intensīvās terapijas (74%), onkoloģijas nodaļas (49%) un pulmonoloģijas nodaļas pacientiem (43%). Onkoloģisku pacientu vidū nepietiekama uztura problēma ir sastopama ļoti bieži, arī tiem, kuri ilgstoši slimo vai atveseļojas pēc insulta, speciālā medicīniskā pārtika ļauj uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas. Paredzēts, ka medicīniskais papilduzturs jeb speciālā pārtika pieaugušajiem no valsts budžeta līdzekļiem tiks kompensēta Nacionālā veselības dienesta centralizētā iepirkumā, savukārt bērniem to nodrošinās Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
Plašāks jaundzimušo skrīnings
No 1. aprīļa līdz astoņām slimībām paplašināts jaundzimušo skrīnings (agrāk sešas slimības), iekļaujot tajā spinālo muskuļu atrofiju un smagu kombinētu imūndeficītu.
Pirmā no tām Latvijā tiek diagnosticēta apmēram diviem jaundzimušajiem gadā. Šobrīd ir izstrādāti un apstiprināti lietošanai efektīvi medikamenti, kas, uzsākot terapiju pirms simptomu parādīšanās, ļauj samazināt to attīstību vai novērst vispār. Savukārt smaga kombinēta imūndeficīta savlaicīga diagnostika un ārstēšana glābj bērnu no nāves (neārstējot slimību, bērns mirst, nesasniedzot viena gada vecumu). Smags kombinēts imūndeficīts iekļauts retu iedzimtu slimību grupā ar augstu letāla iznākuma risku, bet, savlaicīgi veicot cilmes šūnu transplantāciju, izdzīvošanas rādītājs palielinās līdz 92%.
Nepieciešamo analīžu paņemšana tiek veikta dzemdību iestādē 48–72 stundas pēc dzimšanas, bet skrīningu izmeklējumi – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijā.
Statistikas dati par 2022. gadu liecina, ka pērn laboratorija saņēma 15 813 asins paraugus jaundzimušo skrīninga analīžu veikšanai. No tiem 13 tika apstiprināta kāda no skrīninga programmā iekļautajām slimībām. “Slimības ir retas, tāpēc iespējamība, ka bērniņam to atradīs, ir samērā neliela. Tomēr gadījumos, kad bērnam nepieciešams atkārtots skrīnings vai vizīte, ir svarīgi sadarboties, lai novērstu neatgriezeniskas sekas bērna veselībai,” bērnu slimnīcas speciālistu komandas vārdā norāda Reto slimību koordinācijas centra virsārste Madara Auzenbaha.
Dzirdes iekārtu nomaiņa bērniem
No 1. aprīļa bērniem ar būtiskiem dzirdes traucējumiem valsts apmaksās kaulā novietojamo dzirdes iekārtu (BAHA) nomaiņu, bet bērniem ar kohleārajiem implantiem – tā ārējās daļas nomaiņu. Kohleārais implants sastāv no divām daļām. Viena no tām operācijas laikā ķirurģiski tiek ievietota zem galvas ādas un sastāv no uztvērēja, stimulatora, kā arī elektroda, bet ārējā daļa – no mikrofona, skaņas procesora un raidītājspoles. Ja kāds ārējās daļas elements sabojājas, remonts var izmaksāt vairākus simtus eiro. Lai iekļautu to valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā, iedzīvotāji vāca balsis portālā “manabalss.lv”.
Kaulā novietojamo dzirdes iekārtu nomaiņai, tajā skaitā kaula vadīšanas skaņas procesora, regulēšanai, pielāgošanai un programmēšanai novirzīti ap 38 tūkstošiem eiro. Lai saņemtu šo pakalpojumu, jāvēršas veselības centra “Biķernieki” Latvijas Bērnu dzirdes centrā, kur tiks veikta dzirdes diagnostika, bet pašas dzirdes iekārtas nomaiņa – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Savukārt kohleāro implantu ārējās daļas rezerves daļu nomaiņas un regulēšanas apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem paredzēti gandrīz 70 tūkstoši eiro. Pakalpojuma saņemšanai ir jāvēršas veselības centra “Biķernieki” Latvijas Bērnu dzirdes centrā.
Programma pusaudžiem
Veicot iekšējo līdzekļu pārdali, Veselības ministrija novirzījusi 1,3 miljonus eiro garastāvokļa traucējumu programmas turpināšanai pusaudžiem Rīgā un reģionos, nodrošinot klīnisko un veselības psihologu, kognitīvi biheivioriālo un mākslas terapeitu, kā arī uztura speciālistu konsultācijas. Nepieciešamības gadījumā pusaudžiem pieejamas psihiatra konsultācijas. Turpmāk speciālisti, kuri pakalpojumus sniedz garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem, būs tiešās pieejamības speciālisti, tādēļ konsultācijai vairs nebūs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas un stiprinātu bērnu un jauniešu psihoemocionālo veselību, jau 2021. gadā tika paplašināts psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, atverot vairākas jaunas Pusaudžu resursu centra filiāles. Šonedēļ valdība pieņēma lēmumu turpmāk ik gadu palielināt paredzēto finansējuma apjomu sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem pusaudžiem, kam iestājušies psihiskās veselības traucējumi.
Plašāka palīdzība sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidā būs pieejama arī bērniem, kas cietuši no vardarbības. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, paredz, ka turpmāk savā dzīvesvietā viņi varēs saņemt līdz 20 speciālistu individuālajām konsultācijām (agrāk 10), kuras ilgst 45 minūtes. Bērni, tajā skaitā arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas viņus aprūpē, varēs saņemt trīs speciālista konsultācijas arī pēc pakalpojuma saņemšanas. Sociālās rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt, lai cietušais bērns atgūst fizisko un psihisko veselību. Konsultācijas nodrošina speciālisti, kas apguvuši īpašu apmācības programmu. Piemēram, 2021. gadā valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā saņēma 1049 bērni.
Bērniem, kuriem šis pakalpojums piešķirts līdz 31. martam un kuri to nav saņēmuši pilnā apjomā, pamatojoties uz sociālajā dienestā jau iesniegtajiem dokumentiem, tagad pienākas lielāks konsultāciju apjoms.
