Avots: https://osteomed.lv/osteodensitometrija-jeb-kaulu-blivuma-parbaude/
Osteoporoze ir kaulu slimība, kas nemanāmi attīstās vairāku gadu laikā. Tās rezultātā kauli kļūst poraini un dobumaini, ievērojami samazinās kaulu masa, tie kļūst trausli un viegli lūst. Osteoporoze ir nemanāma slimība – tai nav jūtamu simptomu. Lai diagnosticētu osteoporozi, nepieciešams īpašs mērījums kaulu blīvuma noteikšanai – osteodensitometrija (DXA).
Osteoporozi izraisa galvenokārt dzimumhormonu trūkums organismā. Šī slimība var apdraudēt visus cilvēkus, taču lielākā riska grupa ir sievietes pēc menopauzes iestāšanās. Osteoporozes biežākās sekas ir lūzumi pēc vieglām traumām, pacienta atkarība no citu cilvēku palīdzības, grūtības staigāt, stipras sāpes, invaliditāte.
Cilvēkam ar osteoporozi pat neliels kritiens var radīt nepatīkamus un kropļojošus mugurkaula skriemeļu, gūžas un citus lūzumus. Par osteoporozi jau nopietnā saslimšanas stadijā var liecināt šādas pazīmes:
Diagnosticējot osteoporozi agrīnā stadijā, var efektīvi palēnināt osteoporozes attīstības procesu un saglabāt aktīvu dzīvesveidu. DXA izmeklējums ir obligāts nosacījums valsts kompensēto medikamentu saņemšanai osteoporozes ārstēšanai. Izmeklējumu nozīmē ārsts.
Kaulu blīvuma pārbaudi ir svarīgi veikt visām sievietēm pēc 65 un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma, kā arī tad, ja cilvēkam ir kāds no kaulu lūzuma riska faktoriem:
Tāpat osteoporozi var izraisīt ilgstoša atsevišķu medikamentu lietošana. Īpaši augsts osteoporozes risks pastāv ilgstošai (vairāk nekā 3 mēneši) glikokortikoīdu lietošanai kā arī lietojot metotreksātu, ciklofosfamīdu un imūnsupresīvos medikamentus. Pastāv arī nezināmas izcelsmes osteoporoze, kad slimības cēloni noskaidrot neizdodas.
Osteoporozes risks ir augstāks arī cilvēkiem ar hroniskām reimatiskajām slimībām un stāvokļiem, kad slikti uzsūcas vai pastiprināti zūd kalcijs un D vitamīns.
Osteodensitometrija ir visbiežāk izmantotā standarta metode osteoporozes diagnosticēšanai. Tas ir vienkāršs, ātrs, neinvazīvs un nesāpīgs izmeklējums, kurā kaulu minerālais blīvums tiek noteikts ar ļoti vāju rentgena starojumu. Iekārta caur kauliem sūta plānu, mazas devas rentgena staru kūli ar diviem atšķirīgiem enerģijas pīķiem. Vienu maksimumu absorbē galvenokārt mīkstie audi, bet otru – kauli. Mīksto audu daudzumu atņemot no kopējā, tiek aprēķināts pacienta kaulu minerālais blīvums. Osteodensitometrijasiekārtām ir īpaša programmatūra, kas aprēķina un parāda kaulu blīvuma mērījumus ārstam-speciālistam.
Speciālists izmeklējuma laikā pievērš īpašu uzmanību tam, lai izmantotu mazāko iespējamo starojuma devu, vienlaikus iegūstot augstākās kvalitātes izmeklējuma rezultātus. Mūsdienu rentgenstaru sistēmas samazina izkliedēto starojumu, izmantojot kontrolētus rentgena starus un devas kontroles metodes. Tas nodrošina, ka ķermeņa zonas, kurām nav paredzēts veikt izmeklējumu, saņem minimālu starojuma iedarbību.
Kaulu blīvuma izmeklējums parasti aizņem 10 līdz 30 minūtes, un tajā tiek mērīts abu gūžu un mugurkaula kaulu blīvums. To veicot, pacients guļ uz izmeklējuma galda. Zem pacienta atrodas rentgena ģenerators un virspusē – attēla veidošanas ierīce. Veicot mugurkaula mērījumu, pacienta kājas tiek atbalstītas uz polsterētas kastes, lai iegurnis un mugurkaula jostas daļa ciešāk piegultu iekārtai. Lai veiktu gurnu mērījumu, pacienta pēda tiek ievietota lencē, kas iegriež gurnu uz iekšu. Abos gadījumos detektors lēnām tiek virzīts pāri zonai, ģenerējot attēlus datora monitorā.
Rentgena uzņemšanas brīdī ir jāguļ nekustīgi un var būt nepieciešams aizturēt elpu dažas sekundes, lai samazinātu attēla izplūšanas iespējamību. Tajā laikā speciālists aizies aiz sienas vai uz blakus telpu, lai aktivizētu rentgena iekārtu.
Kaulu blīvuma pārbaude ir ātra, vienkārša un nesāpīga, tai nav nepieciešama īpaša sagatavošanās. Izmeklējuma dienā atļauts ieturēt maltītes kā ierasts, taču vismaz 24 stundas pirms izmeklējuma veikšanas nedrīkst lietot kalciju saturošus uztura bagātinātājus. Pie speciālista uz izmeklējumu vēlams ģērbties ērtā, brīvā apģērbā. Nepieciešams izvairīties no apģērba, kam ir rāvējslēdzēji, jostas vai pogas no metāla. Jānoņem rotaslietas, brilles un visi metāla priekšmeti vai apģērbs, kas varētu traucēt uzņemt kvalitatīvus attēlus.
Jāņem vērā, ka osteodensitometriju neveic grūtniecēm. Ja tomēr ir akūti nepieciešams veikt izmeklējumu, speciālists veiks piesardzības pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu starojuma iedarbību.
Ja ir veikta rengenizmeklēšana ar kontrastvielu vai radioizotopu, jānogaida 10-14 dienas pirms tiek veikta osteodensitometrija. Tā var ietekmēt veiktā izmeklējuma kvalitāti.
Izmeklējuma rezultātus izvērtē speciālists – radiologs un sniedz savu slēdzienu. Šīs slēdziens aptuveni 3 dienu laikā tiek izsniegts izmeklētajai personai vai tiek iesniegts ārstam, kurš bija veicis pacienta nosūtījumu uz šo izmeklējumu. Atsevišķos gadījumos osteoporozes speciālists var veikt pacienta papildus konsultāciju, taču jāņem vērā, ka šādu papildu konsultāciju neapmaksā Nacionālais veselības dienests.
Izmeklējuma rezultāti iekļauj divus mērījumus:
T rādītājs parāda kaulu blīvumu salīdzinājumā ar tā paša dzimuma jaunu pieaugušo ar maksimālo kaulu masu. T rādītāju izmanto, lai novērtētu kaulu lūzuma risku, kā arī lai noteiktu, vai nepieciešama ārstēšana.
Z rādītājs parāda kaulu blīvumu, salīdzinot ar vidējo rādītāju tā paša dzimuma un auguma cilvēkiem. Z rādītāju neizmanto osteoporozes diagnosticēšanai, taču tas var tas var norādīt uz nepieciešamību veikt papildu medicīniskās pārbaudes.
Ja izmeklējumu veic pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, ir jāveic tikai pacienta līdzmaksājums – EUR 2,85. No pacienta līdzmaksājuma atbrīvotajām grupām, ko nosaka Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība, līdzmaksājums nav jāveic. Bez ārsta norīkojuma izmeklējuma maksa ir EUR 35,00. Izmeklējumu sedz arī veselības apdrošināšanas polises, taču vispirms nepieciešams pārliecināties, vai kompensācija ir paredzēta konkrētajā apdrošināšanas plānā.
Šobrīd ir iespēja veikt osteodensitometriju, izvēloties sev ērtu izmeklējuma laiku kādā no klīnikām Rīgā, Jūrmalā vai Jēkabpilī:
