Līga Meņģelsone: To “deķīti” ļoti, ļoti plānā kārtā izstiepj, cik vien var, katrai veselības iestādei
Beidzamajā laikā arvien biežāk tiek dzirdēts, ka visa veselības aprūpes nozare tiek dzīta maksas sektorā. Šo apgalvojumu skaidro veselības ministre Līga Meņģelsone TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Tarifs veido apmaksu, apmaksa veido pakalpojumu skaitu vai to, par kādu apkalpojumu var noaalgot konkrēto speciālistu, viņa norāda. Rinda pati no sevis nepaliek mazāka vai garāka, tikai tādā veidā tā var virzīties uz priekšu, L.Meņģelsone skaidro.
Viņa turpina skaidrojumu, norādot, ka Nacionālais veselības dienests no tam pieejamā finansējuma apjoma un pieprasījuma piešķir no tā, cik ir, tad to “deķīti” ļoti, ļoti plānā kārtā izstiepj, cik vien var, katrai veselības iestādei un programmai piešķir gada summu, sadala to pa ceturkšņiem un mēnešiem.
Tā kā pieprasījums ir ļoti liels, mēneša kvotu izsmeļ ātrāk, tāpēc viņi ir spiesti pateikt, ka šomēnes par valsts finansējumu pacientus nevar pieņemt.
140 miljoni ir nepieciešami, lai pietiktu, viņa norāda, paskaidrojot, ka
summā iekļauts gan ambulatorais sektors, gan slimnīcu tarifi (kuros iekļautas arī ēdināšanas izmaksas, kas pašlaik ir 3 eiro uz visu dienu), gan kompensējamās zāles.
Tas ir nepiedodami, ka mēs bērniem nevaram piešķirt normālu kvotu, lai bērns laikus varētu tikt pie zobārsta, L.Meņģelsone pauž sašutumu.
Tā veidojas šī matemātika, viņa skaidro, piebilstot, ka aiz šīs matemātikas ir konkrētā rinda un konkrētais cilvēks. Runājot par rindām, viņa iesaka interneta vietnē visasrindas.lv apskatīt, vai kādā citā iestādē, kas, iespējams, nav tik tuvu mājām, nav kādas brīvas kvotas.
Veselības ministre norāda uz vēl kādu būtisku problēmu veselības nozarē – neierašanās uz izmeklējumiem ir ļoti izplatīta. Tie ir vismaz 10%. Slimnīcas un ambulatorais sektors ar to cīnās, jo ārstam tas nozīmē dīkstāvi un kāds cits cilvēks nav ticis uz šo vietu. Būtu jāmeklē risinājumi, viņa uzsver. Ir pat gadījumi, kad cilvēks neatnāk uz plānotām operācijām. Ir vairāki attaisnojuši iemesli, bet mēdz būt arī tāds attaisnojums kā “aizmirsu”.
