KAS IR DEPRESIJA?

Avots: https://www.depresija.lv/depresija/kas-ir-depresija-2/

Depresija ir nopietna un plaši izplatīta saslimšana, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Ikviens kādā dzīves posmā var justies nelaimīgs vai bēdīgs, tomēr ir svarīgi saprast atšķirību starp bēdāšanos vai ciešanu no kāda depresijas veida.

Pat tad, ja ārsts Jums ir diagnosticējis depresiju, neuztraucieties – pateicoties mūsdienu medicīnas attīstībai, tā ir kļuvusi par ārstējamu slimību. Svarīgi ir laikus apzināties depresijas simptomus un doties pie ārsta, lai saņemtu palīdzību.

Depresijas iemesli

Depresija var rasties pēkšņi, bez brīdinājuma, tāpat to var izraisīt psiholoģiska trauma, stress un problēmas sadzīvē. Lai arī lielāks depresijas risks ir cilvēkiem gados, tomēr šī slimība ir izplatīta arī jauniem cilvēkiem, turklāt depresija var būt ģenētiski mantota no kāda ģimenes locekļa. Vairāk depresijai ir pakļautas sievietes, tāpat slimību var izraisīt arī kāda fiziska saslimšana.

Diagnozes noteikšana

Lai saprastu, vai Jums ir depresija un cik ļoti ciešat no šīs slimības, ārsts veic izmeklējumus un nosaka slimības diagnozi. Izmeklēšanas laikā ārsts nosaka arī Jūsu depresijas veidu un attiecīgi piemēro labāko ārstēšanās metodi, kas var būt gan psihoterapija, gan medikamentoza ārstēšana u. tml.

Klīniskā depresija

Viena no smagākajām depresijas diagnozēm ir klīniskā depresija – tā ir nopietna slimība ar ilgstošu nomāktības sajūtu, kas padara neiespējamu normālu ikdienas dzīvi. Šī slimība atstāj iespaidu uz Jūsu jūtām, domām, uzvedību un fiziskajām funkcijām.

Jūs ilgstoši jūtaties nomākts – dažkārt par vairākus mēnešus pēc kārtas. Neārstējoties depresija sāk negatīvi ietekmēt Jūsu fizisko, psihisko un sociālo stāvokli. Turklāt depresija tās smagākajā izpausmē var apdraudēt Jūsu dzīvību, jo slimības dēļ var zust apetīte un slāpju sajūta, kā arī būtiski pasliktināsies ķermeņa fiziskā funkcionēšana. Diemžēl nereti klīniskā depresija var novest pie pašnāvības, tāpēc pret pirmajiem depresijas simptomiem jāizturas ļoti nopietni un laikus jāvēršas pie speciālista pēc palīdzības.

Citi depresijas tipi

Dažiem depresijas tipiem ir īpaši simptomi vai to novēro īpašās situācijās un vecuma grupās.

• Melanholija – depresijas forma ar izteiktiem fiziskiem simptomiem: sliktu miegu, enerģijas trūkumu, samazinātu interesi par seksu.
• Atipiska depresija – ja veicat pretējas darbības ierastajām, piemēram, aizmigšanas grūtību vietā guļat vairāk nekā parasti, apetītes zuduma vietā Jūs pārēdaties, arī garastāvokļa svārstības var būt pretējas ierastajām – no rītiem Jums ir labāk, bet vakarā kļūst sliktāk.
• Ažitēta depresija – Jūs esat depresīvs, bet tajā pašā laikā arī trauksmains un nemierīgs, Jūs staigājat apkārt nemierīgs, lauzīdams rokas, bet nespējat definēt savu problēmu.
• Maskēta depresija – var izpausties kā nogurums, galvassāpes, muskuļu sāpes, kuņģa sāpes u. c.
• Sezonāli afektīvi traucējumi – var parādīties rudenī un ziemā, traucējumi vairāk raksturīgi pacientiem valstīs, kur šajā laikā ir maz dienas gaismas.
• Pēcdzemdību depresija – veidojas sievietēm pēcdzemdību periodā, apgrūtinot rūpēšanos par bērnu un ikdienas sadzīvi.
• Depresija gados vecākiem pacientiem – bieži rodas kombinācijā ar kādu fizisko saslimšanu, to var veicināt arī sociālie apstākļi, kādos cilvēks dzīvo.
• Dubultā depresija – ja Jums jau ir kāda no depresijas formām, kas parādās epizodiski, taču pēkšņi notiek nopietna Jūsu stāvokļa pasliktināšanās.
• Sekundārā depresija – atsevišķas nopietnas un ieilgušas slimības (artrīts, insults, AIDS u. c.) var veicināt depresijas attīstību, tādējādi radot sekundāru saslimšanu.