Avots: https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/izmeklejumi-zarnu-veselibai-kas-jazina.19448
Endoskopija ir neaizstājama gremošanas sistēmas izmeklēšanas metode
Endoskopija ir visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu un audzēju diagnostikai un ārstēšanai. Ar augšējās endoskopijas jeb gastroskopijas palīdzību iespējams izmeklēt pacienta barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu, bet apakšējā – kolonoskopija – ļauj detalizēti caurskatīt resno zarnu.
Kā gatavoties gastroskopijai
"Augšējā kuņģa un zarnu trakta izmeklēšana tiek veikta, ja pacientam ir rīšanas traucējumi, dzelzs deficīta anēmija, neizskaidrojams svara zudums, sāpes vēdera augšdaļā, dedzināšana aiz krūšu kaula, kuru ar kuņģa skābi mazinošiem neizdodas novērst, aizdomīgas atradnes citos izmeklējumos un virkne citu iemeslu," norāda gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Oļesja Basina. Profilakses nolūkos šo izmeklējumu rekomendē cilvēkiem, kuru pirmās pakāpes radiniekiem – vecākiem, brāļiem vai māsām – diagnosticēts kuņģa vēzis.
Arī pacienti, kas vecāki par 50 gadiem un kuriem parādījušies simptomi, kas varētu liecināt par ļaundabīgām izmaiņām – apetītes zudums, novājēšana, vemšana, grūtības norīt ēdienu –, tiek nosūtīti uz gastroskopiju.
Izmeklēšanas laikā gremošanas traktā tiek ievadīts tievs, lokans optiskais instruments – endoskops.
Pirms tam pacients saņem lokālu anestēziju, kas padara nejutīgu kakla zonu, bet, ja vēlas, var atrasties arī īslaicīgā narkozē. Ja pacientam nav rīšanas traucējumu vai izteikta vemšanas refleksa, gastroskopiju var veikt arī bez narkozes. Izmeklējumam nav speciāli jāgatavojas, taču saziņā ar ārstējošo ārstu pirms tam jāpārtrauc lietot , kuri novērš trombu veidošanos. No rīta gastroskopiju veic tukšā dūšā, bet, ja izmeklējums notiek pēcpusdienā, pacients drīkst ieturēt vieglas brokastis (nedrīkst ēst 6–8 stundas pirms gastroskopijas). Pacientam arī jāaizpilda veidlapa "Pacientu aptauja pirms endoskopijas un informētā piekrišana endoskopijai", kurā jānorāda slimības, ar kurām viņš slimo vai ir slimojis, veiktās operācijas, ikdienā lietotie un cita nepieciešamā informācija.
Augšējās endoskopijas laikā iespējams izmeklēt barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādu, atklāt čūlas, erozijas brūces, iekaisīgus procesus, labdabīgus un ļaundabīgus veidojumus, ķīmiskus apdegumus, barības vada sašaurinājumus un citas izmaiņas. Nepieciešamības gadījumā iespējams veikt arī dažādas manipulācijas, piemēram, polipektomiju – polipu jeb gļotādas izaugumu noņemšanu, svešķermeņu izvilkšanu, varikozu vēnu slēgšanu, mērķtiecīgu biopsiju. Pēc gastroskopijas pacients kādu laiku uzkavējas ārstniecības iestādē, bet pēc tam var doties mājās. Sēsties pie automašīnas stūres gan tajā dienā nav ieteicams, jo pēc procedūras var būt samazināta reakcija.
Resnajai zarnai – kolonoskopija
Apakšējā endoskopija jeb kolonoskopija ir visprecīzākā diagnostikas un ārstēšanas metode, ar kuras palīdzību var izmeklēt resnās zarnas gļotādu, kā arī diagnosticēt un ārstēt slimības un audzējus. Tās laikā tiek izmeklēti visi aptuveni divus metrus garās resnās zarnas posmi, iespējams vizuāli izvērtēt arī tievās zarnas apakšējo daļu. "Šo izmeklējumu veic, ja pacientam ir mainīga vēdera izeja, tas ir, caureja mijas ar aizcietējumiem, taustāmi veidojumi vēdera dobumā, iekaisīgas zarnu slimības, asiņu piejaukums fēcēs. Piemēram, pacientiem, kuri piedalās valsts organizētajā kolorektālā vēža skrīningā, veikuši slēpto asiņu testu, pozitīva rezultāta gadījumā šo izmeklējumu nodrošina mēneša laikā," stāsta gastroenteroloģe.
Atgādināsim, ka zarnu vēža skrīnings ir profilaktiska pārbaude, kuras laikā tiek meklētas pirmsvēža slimības vai audzējs cilvēkiem, kuriem nav nekādu slimības simptomu vai sūdzību. Valsts apmaksā skrīninga testa veikšanu reizi gadā iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Testa komplektu izsniedz ģimenes ārsts, to aizpilda mājas apstākļos.
Lai nodrošinātu precīzu diagnostiku, pirms kolonoskopijas nepieciešama speciāla sagatavošanās, lietojot zarnu attīrīšanai paredzētus . Tikai tad iespējama kvalitatīva zarnas gļotādas apskate. "Kolonoskopijai iepriekš vajag gatavoties pēc noteiktas shēmas, kura atkarīga no ģimenes ārsta izrakstītā preparāta. Pacientam jādzer pietiekami daudz šķidruma, jāievēro daži uztura ierobežojumi. Tā kā izmeklējums notiek vispārējā narkozē, tajā dienā nedrīkst ne ēst, ne dzert," uzsver Oļesja Basina. Salīdzinājumā ar gastroskopiju kolonoskopija ir sarežģītāks izmeklējums, kurš prasa ilgāku laiku. Kolonoskopijas laikā endoskopijas speciālists ar speciālu augstas izšķirtspējas videokameru izmeklē resno zarnu no iekšpuses un nepieciešamības gadījumā paņem audu paraugu no aizdomīgām gļotādas vietām, kas tālāk tiek izmeklēts laboratorijā. Kolonoskopijas laikā var veikt arī dažādas ārstnieciskas manipulācijas, piemēram, noņemt polipus.
Pēc izmeklējuma pacientam kādu brīdi jāuzturas ārstniecības iestādē novērošanai. Lai nokļūtu mājās, vēlama pavadoņa palīdzība, jo pēc narkozes var būt miegainība, samazinātas koncentrēšanās spējas, tādēļ 12 stundas nedrīkst vadīt automašīnu.
Ja nepieciešams iegūt visa gremošanas trakta attēlu, tiek izmantota videokapsulas endoskopija, kuru izmanto tievo zarnu slimību diagnostikā. Pieejama arī magnētiskās rezonanses enterogrāfija – zarnu sieniņu un tām apkārtesošo audu izvērtēšanai visā zarnu trakta garumā, kas nepieciešams pacientiem ar aizdomām par iekaisīgām zarnu slimībām, piemēram, nespecifisku čūlaino kolītu, Krona slimību.
Uzmanību - slikta pašsajūta
Ja nu kolorektālais vēzis
• Sarkanā karoga simptomi: asiņošana no taisnās zarnas, anēmija, vēdera izejas traucējumi (aizcietējumi vai caureja, apgrūtināta defekācija), palpējama masa vēdera dobumā.
• Nespecifiski simptomi – nogurums, svara zudums, sāpes vēderā, meteorisms u. c.
• Papildu riska faktori: slēptās asinis fēcēs, resnās zarnas polipi, iekaisīgās zarnu slimības, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, vecums, aptaukošanās, smēķēšana, alkohola lietošana, kolorektāla vēža gadījumi ģimenē.
Ja nu kuņģa vēzis
• Sarkanā karoga simptomi: smaguma, pilnuma sajūta pakrūtē, labsajūtas mazināšanās ēdienreizēs, nepatīkama garša mutē (ēdiens šķiet ar kādu piegaršu), šķebināšana, vemšana, vēdersāpes.
• Ja audzējs atrodas kuņģa augšgalā, var būt regulāras, nepatīkamas atraugas, siekalošanās un sāpes aiz krūšu kaula, ja vidusdaļā – var simulēt stenokardiju.
• Nespecifiski simptomi – straujš svara zudums, nogurums, darbspēju samazināšanās, nepatika pret gaļas ēdieniem.
• Papildu riska faktori: citas kuņģa saslimšanas (kuņģa čūla, gastrīts), Helicobacter pylori infekcija, neveselīgs uzturs (pārsālītu un pārmēru treknu gaļas produktu lietošana), smēķēšana, alkohola lietošana, kuņģa vēža gadījumi ģimenē pat vairākās paaudzēs.
Visbiežāk zarnu vēzi atklāj pēc piecdesmit gadu vecuma.
