Avots: https://www.tvnet.lv/8040145/esam-cela-uz-merktiecigu-sirds-un-asinsvadu-slimibu-mazinasanu
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) Latvijā ik gadu paņem aptuveni 15 000 cilvēku dzīvības, kas ir milzīgs zaudējums sabiedrībai un slogs veselības aprūpei. Lai mazinātu SAS augsto izplatību, mirstību un riskus, uzlabotu šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un aprūpes pēctecību, Veselības ministrijas vadībā līdz gada beigām plānots izstrādāt un nodot apstiprināšanai Ministru kabinetā Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plānu 2025.–2027. gadam. Skaidras prioritātes, rīcības plāns un atbilstošs valsts finansējums – tie ir galvenie pīlāri, uz kuriem balstīt Latvijas iedzīvotāju sirds veselības nākotni, stāsta Artjoms Uršuļskis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Saņemti vairāki simti priekšlikumu
Kopš pagājušā gada rudens, kad Veselības ministrija (VM) izveidoja darba grupu Sirds veselības plāna izstrādei, saņemti vairāki simti priekšlikumu SAS jomas pilnveidošanai. Plāna izstrāde notiek ļoti aktīvi, iesaistoties galvenajām Veselības ministrijas pakļautības iestādēm, vadošajiem kardiologiem, ārstu profesionālajām organizācijām, pacientu biedrībām, veselības nozares partneriem, kā zāļu ražotājiem u.c.
Gribētos uzsvērt, ka SAS plāns noteikti nav ierēdņu, bet gan ekspertu ieteikumos balstīts un kopīgā darbā gatavots dokuments.
Atšķirībā no Onkoloģijas plāna, Sirds veselības plāna izstrādei netiek veidotas domnīcas – priekšlikumi tiek vērtēti darba grupā, paļaujoties uz ekspertu pieredzi un ieteikumiem. Par ekspertu kompetenci šaubu nav – tie ir nozares līderi, kas lieliski pārzina SAS jomu, ārvalstu praksi un starptautiskās ārstēšanas vadlīnijas. Lai gan pasaulē SAS plānu izstrādē un īstenošanā ir daudzi veiksmīgi piemēri, piemēram, Kanādā, Somijā u.c., nokopēt vai pārņemt citas valsts pieredzi nav iespējams – katrai valstij ir sava unikāla situācija, un jārod savi risinājumi, iespēju robežās izmantojot praksē veiksmīgās idejas.
SAS plāna nodošana sabiedrības apspriešanai plānota rudenī, darāmā vēl daudz un lielākās diskusijas raisa prioritāšu noteikšana, taču jau tagad ir skaidrs, ka galvenais akcents SAS mazināšanai plānā tiks likts uz agrīnu slimību novēršanu, primāro profilaksi un sabiedrības izglītošanu. Tieši prioritāšu noteikšana ir plāna izstrādes smagākā daļa un karstākais diskusiju objekts, apzinot arī finansiālās iespējas. Īpaša uzmanība topošajā SAS plānā tiks veltīta arī sekundārajai profilaksei, sekmējot pacientu līdzestību SAS riska faktoru kontrolē (tostarp attīstot digitālos risinājumus riska faktoru pārvaldībai), nodrošinot mūsdienīgu medikamentu pieejamību u.c.
Jāstiprina kapacitāte
Kādi ir lielākie izaicinājumi plāna izstrādē un kā tos risinām? Labā ziņa, ka SAS plāna izstrādei ir politisks atbalsts, nevienam no valdības partneriem nav šaubu par šāda dokumenta nepieciešamību. Tā ir sakritis, ka Veselības ministrijā paralēli SAS plānam šobrīd top arī vairāki citi ambiciozi, pacientiem ļoti nozīmīgi valsts veselības politikas dokumenti – onkoloģijas jomā, mātes un bērna veselības jomā. Tikko apstiprināts Informatīvais ziņojums par primārās veselības aprūpes stiprināšanu, kas paredz lielāku atbalstu ģimenes ārstu praksēm un kas ir ļoti būtisks aspekts arī SAS mazināšanā.
Ne mazāk būtisks ir arī topošais kompensējamo zāļu mehānisma pilnveides un zāļu cenu samazināšanas plāns, kas ļaus būtiski mazināt izdevumus par zālēm arī SAS pacientiem.
Visu šo lielo reformu plānošana, vadība, politikas dokumentu sagatavošana prasa Veselības ministrijas darbinieku resursus, kas ir ierobežoti, taču kavēties ar dokumentu izstrādi nedrīkst. Līdz ar to SAS plāna apstiprināšanas laiks Ministru kabinetā var pamainīties, jo svarīgākais – lai dokuments ir izstrādāts kvalitatīvi, atbilstoši attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanas prasībām.
Jādala atbildība
Vienlaikus būtiski SAS plāna izstrādē ir iesaistīt arī citas ministrijas, jo SAS nedrīkst būt tikai Veselības ministrijas atbildība. Arī citu valstu pieredze rāda, ka sirds veselība ir starpnozaru joma, un politikas risinājumi jāmeklē kopīgi visai sabiedrībai – pilnveidojot vides infrastruktūru, pārskatot nodokļu politiku, uzlabojot fizisko aktivitāšu un ārstēšanas pakalpojumu pieejamību u.c. Piemēram, VM jau šobrīd ir aktīvā saziņā ar Izglītības un zinātnes ministriju par veselības mācīšanas uzlabošanu skolā. Ar Vides ministriju notiek aktīva sadarbība par telemedicīnas ieviešanu, kas ļautu reģionu iedzīvotājiem saņemt ārsta konsultācijas attālināti, uzlabojot ārsta pieejamību.
Mērķis - vērtībā balstīta aprūpe
Būtisks jaunums ir SAS plānā paredzētā virzība uz pacientu orientētu un vērtībā balstītu veselības aprūpi, kas paredz pacienta vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, to pieejamību un skaidru virzības ceļu ārstniecības procesā. SAS plānā tas izpaudīsies kā pēctecības nodrošināšana, kas ir ne tikai profilakse, bet arī savlaicīgas ārstēšanas sākšana pēc problēmas diagnosticēšanas, kā arī sadarbība starp speciālistiem, tostarp koordinēta multidisciplināra speciālistu pieejamība smagākos gadījumos. Labs piemērs, ko pārņemt SAS plāna kontekstā no onkoloģijas jomas, ir šogad ieviestais mentoringa pakalpojums, kas onkoloģijas pacientiem ļauj vieglāk orientēties aprūpes procesā. Tas uzlabo pacienta līdzestību, ārstēšanas rezultātus u.c.
Trūkst pētījumu par ieguldīto resursu atdevi
Šobrīd aprēķinu par SAS plāna budžetu vēl nav, tie būs zināmi rudenī, kad plānu nodos sabiedrības apspriešanai, bet jau tagad skaidrs, ka summa būs liela. VM un SAS plāna izstrādes darba grupas uzdevums ir maksimāli pamatot sagaidāmo ieguvumu sabiedrības veselībai – tas ir spēcīgākais arguments cīņā par finansējumu, lai panāktu mērķtiecīgu finansējumu atbilstoši plāna prioritātēm.
Gan SAS, gan citu veselības politikas dokumentu izstrāde būtu efektīvāka, ja Latvijā būtu pieejami starpnozaru pētījumi, kas pamatotu veselības aprūpē ieguldīto resursu atdevi no tautsaimniecības un ekonomikas viedokļa.
Piemēram, kā ieguldītie līdzekļi viena infarkta izraisītas nāves novēršanā atspoguļojas valsts ekonomikas procesos.
Kādi ir ieguvumi no cilvēka darbaspēju saglabāšanas, invaliditātes samazināšanās, pāragru nāvju novēršanas, alkohola un tabakas patēriņa mazināšanas, kas Latvijā raisa lielas bažas u.c. Protams, ir pieejami starptautiski dati, taču būtu svarīgi aprēķini tieši Latvijas ekonomisko procesu kontekstā. Par šādu pētījumu izstrādi, iespējams, piesaistot veselības ekonomikas ekspertus, jādomā nākotnē.
