Foto: Publicitātes foto
Lielāka sabiedrības un mediju uzmanība psihiskās veselības jautājumiem tiek pievērsta tad, kad notiek kāds traģisks gadījums – kā pazīstama(u) sportista(u) aiziešana vai jaunas sievietes un bērna pazušana. Bet līdzīgas situācijas mums visapkārt ir ik dienu, un labi ir tas, kā tā vairs nav "tabu" tēma, bet par to tiek runāts arvien vairāk.
Tēma aktuāla gan medijos, gan sociālajos tīklos, gan draugu sarunās, gan ārstu ikdienā. Arvien vairāk cilvēku un arī sabiedrībā zināmu personību dalās savā pieredzē cīņā ar psihiskās veselības problēmām; tiek organizētas kampaņas īpaši ievainojamām grupām – vardarbībā cietušajiem, vīriešiem.
Kāda tad ir situācija? Par ko liecina skaitļi un fakti, kam varam uzticēties informācijas pārpilnībā, kā rīkoties, ja sastopamies ar šo tēmu savā vai tuvinieku, paziņu dzīvē?
Cilvēki joprojām labprātāk saka "mentālā/ garīgā" veselība (burtiskais tulkojums no angļu valodas mental health) nevis "psihiskā" veselība. Tas norāda, ka joprojām saglabājas dziļi sakņojušies aizspriedumi pret visu, kas sākas ar "psih"… Un tas daudzos gadījumos attur cilvēku atzīt, ka viņam varētu būt kādi psihiskās veselības traucējumi un vērsties pēc palīdzības.
Psihiskajos traucējumos/ slimībās ietilpst viss - sākot no tādām nopietnām slimībām kā šizofrēnija un demence, līdz emocionālām reakcijām krīzes situācijās, visa veida trauksmēm un depresijai. Slimības noliegšana vai smaguma neapzināšanās bieži noved pie tā, ka cilvēki nevēršas pēc palīdzības, un tas var novest arī līdz traģiskām sekām.
Pašnāvību nežēlīgā statistika
Aisberga viena no redzamākajām daļām ir (t.s. pabeigtās) pašnāvības. Lai arī pēdējo divu dekāžu laikā kopējais pašnāvību līmenis Latvijā ir noslīdējis gan zem padomju laika stagnācijas līmeņa, gan pirmās brīvvalsts perioda skaitļiem (1), taču mēs joprojām ierindojamies Eiropas pirmajā pieciniekā šajā bēdīgajā statistikā. 2023.g. Latvijā no dzīves ir aizgājuši 264 cilvēki (2). It īpaši uzkrītoši ir tas, ka statistikā uz vienu sievieti tie ir bijuši 5,4 vīrieši, sevišķi izceļas vecuma grupa 40- 55 gadi. Tas norāda, ka šobrīd notiekošā kampaņa vīriešu psihiskās veselības atbalstam ir patiešām aktuāla.
Pēdējos trijos gados Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) vidēji 2400 reizes ir devies uz izsaukumiem, kuru iemesls ir bijis pašnāvību mēģinājums (3). Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras pētnieki vairākos pētījumos ir konstatējuši, ka cilvēku skaits, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši pašnāvības mēģinājumus, ir gandrīz divas reizes lielāks par NMPD zināmajiem (4-5).
60-70% cilvēku pašnāvības izdarīšanas laikā ir bijuši depresīvā stāvoklī. Tāpat citas, iepriekš neatpazītas psihiskās saslimšanas, alkohola un narkotisko vielu pārmērīga lietošana veicina cilvēkus spert šo traģisko soli. Vismaz 7% Latvijas iedzīvotāju katru gadu slimo ar depresiju un apmēram 10% ar dažāda veida trauksmēm, kurām būtu nepieciešama ārstēšana.
Pašdiagnostika un pašārstēšanās - sociālo mediju loma
Būtiska loma depresijas un citu psihisko traucējumu izgaismošanā ir sociālajiem medijiem – kur ar savu pieredzi var dalīties un dalās gan cilvēki, kuriem ir vai ir bijusi kāda diagnoze (depresija, uzmanības deficīts /hiperaktivitāte, autisms, u.c.); cilvēki no Latvijas un no ārzemēm. Tas viss ir plaši pieejams, turklāt, ja cilvēks meklē, sāk skatīties konkrētās tēmas informāciju, sociālo tīklu algoritmi tādu "piespēlēs" arvien vairāk. Tam ir kā pozitīva, tā arī negatīva loma.
Diemžēl vienlaicīgi ar pieredzes stāstiem sociālajos tīklos parādās un ļoti ātri izplatās daudzi padomi, kā atpazīt un ārstēt virkni psihisko saslimšanu, taču šie padomi bieži nav precīzi un zinātniski pamatoti. Tam nesen tika veltīts pat īpašs LTV analītiskais raidījums "Aizliegtais paņēmiens. Dakteris TikTok".
Lai arī izārstēt psihiskos traucējumus, tāpat kā vairumu citu slimību tikai ar "interneta padomiem" visdrīzāk nesanāks, tomēr sākotnējos soļus iespējams spert tieši šeit, bet ar uzticamu un pārbaudītu rīku palīdzību.
Ticamu skrīninga instrumentu nozīme
RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra pirms vairākiem gadiem speciāli Latvijas apstākļiem zinātniski pielāgoja un ievietoja mājaslapā www.depresija.lv depresijas simptomu ekspress novērtēšanas testu PHQ-9 (latviešu un krievu valodā). Šis ir vienīgais instruments Latvijā, kurš precīzi nosaka depresijas simptomu smagumu un sniedz rekomendācijas, kad būtu jāvēršas pēc palīdzības. Šo testu katru dienu aizpilda vairāki simti cilvēku.
Tagad pieejams arī Trauksmes simptomu tests - 2025.g. sākumā mēs papildinājām internetā pieejamo ekspress testu klāstu arī ar Latvijas apstākļiem pielāgotu, specializētu trauksmes simptomu pašnovērtēšanas skalu GAD-7 (abās valodās). Tas palīdzēs turpmāk precīzi novērtēt arī trauksmes simptomu esamību, kas spēlē būtisku lomu dažādu psihisko slimību atpazīšanā.
Pēc testu aizpildīšanas, ja tas uzrāda depresijas vai trauksmes pazīmes, jāvēršas pēc konsultācijas pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihoterapeita, lai precīzāk novērtētu stāvokli un turpmākās palīdzības veidu.
Turpinās pētniecība pēcdzemdību depresijas jomā
Viena no psihiskās veselības jomām, kurai sabiedrība pēdējo pāris gadu laikā pievērsa pastiprinātu uzmanību dažādu traģisku notikumu dēļ, ir pēcdzemdību depresija. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras pētnieki, sadarbībā ar Rīgas dzemdību namu (RDzN), jau no 2024.g. jūnija veic plašu pētījumu par pēcdzemdību depresijas izplatību, atpazīšanu, riska faktoru novērtēšanu un aprūpes uzlabošanu. Tiek aptaujātas visas sievietes, kuras RDzN ambulatori apmeklē ginekologu 4.-6. nedēļā pēc dzemdībām. Vienlaicīgi ar plašu sociāli demogrāfisko, veselības faktoru izvērtēšanu, psihiatri rūpīgi novērtē visa veida psihiskos simptomus, sieviešu informētību un pieredzi ar psihiskās veselības palīdzību. Pirmā pusgada dati rāda, ka pēcdzemdību depresijas un trauksmes simptomu izplatība Latvijā ir Eiropas vidējā līmenī (vairāk kā 10% jauno māmiņu ir pēcdzemdību depresija vai trauksme). Pētnieki atklājuši virkni faktoru, kuri varētu būt saistīti ar paaugstinātu depresijas vai trauksmes rašanās riskiem. Diemžēl vienlaicīgi tiek novērots, ka sievietes ar pietiekami izteiktiem simptomiem turpmāk nevēršas pēc profesionālas palīdzības. Pētījums vēl turpinās, un pirmā pusgada rezultāti tiks detalizēti prezentēti un diskutēti starptautiskās zinātniskās konferences RSU Research week (https://rw2025.rsu.lv/) ietvaros marta beigās.
Skaitļi, fakti un pieredze rāda, ka psihiskā veselība ir un būs viena no neatņemamām cilvēka labsajūtas sastāvdaļām. Par to ir atklāti jārunā un jāstrādā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku laicīgi saņemto nepieciešamo atbalstu un palīdzību, kā no līdzcilvēkiem, tā no ārstiem un valsts.
Atsauces:
E. Rancans. Suicidal behaviours in Latvia 1980-2000: self-destructive tendencies in a society in transition. Doctoral thesis, Umeå University, Umeå 2001, Sweden.
CSB. Mirstība pēc nāves cēloņa, dzimuma un vecuma grupas 2010 – 2023. https://ej.uz/pasnavibas2010_2023 :Apmeklēts 20.02.25
NMPD. Statistiskā informācija par cietušajiem un negadījumu raksturu. https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/negad_raksturs_info :Apmeklēts 20.02.25
Mieze K, Kivite-Urtane A, Grinberga D, Velika B, Pudule I, Rancans E. Self-reported suicidal behaviours and associated factors in the general population of Latvia (2010–2018). International Journal of Social Psychiatry. 2023;0(0). doi:10.1177/00207640231174365
Vinogradova VV, Ķīvīte-Urtāne A, Vrubļevska J, Rancāns E. Point prevalence and sex-specific associated factors of depression in Latvian general population. Frontiers in Psychiatry. 2023 Mar 28;14:1065404. doi: 10.3389/fpsyt.2023.1065404
