cālis.lv::

Drīzumā mamma varēs pati izņemt bērniņu! Ģimenei draudzīgas iespējas ķeizargriezienā

No video varētu arī saprast, ka arī bērniņam piedzimšana operācijā ir smags process – viņš tiek pastiepts uz vienu pusi, pavilkts uz otru pusi pa diezgan šauru atveri, kas nemaz nav tik saudzīgi bēbītim, kā dažkārt māmiņas to iztēlojas – ka mazo vienkārši "izceļ". Tā var ieraudzīt, kāpēc mazulim pēc dzemdībām varbūt ir vairāk, ko "stāstīt", un mēs būtu iejūtīgāki viņa klausītāji," skaidro ārste.

Viņa ierosina – nākamais, ko var darīt, – dienu iepriekš nosvinēt gaidāmo dzimšanas dienu ar dzīvesbiedru vai citu tuvu cilvēku kafejnīcā vai pastaigā dabā: "Droši var stāstīt skaļi mazulim, sev un savam partnerim, ka rīt pienāks tas brīdis, kad viņš ieraudzīs savus vecākus šajā pasaulē. Ir svarīgi, ka mamma pati noskaņojas līdz galam situāciju pieņemt – lietu nosaukšana vārdā atvieglo situācijas pieņemšanu arī visai ģimenei. Tas palīdzētu no katra notikuma, ko dzīve piespēlē, paņemt labāko."

Paņemt savu mikrobiomu bērna mikrobioma izveidei

Daudzviet pasaulē runā par mikrobiomu, ko dzimstošs mazulis, nākot cauri dzemdību ceļiem, saņem. Un ir veids, kā to palīdzēt nodot arī ķeizargrieziena laikā.

"Dzimstot bērns iet caur māmiņas dzemdību ceļiem un saņem mammas maksts pienskābās baktērijas, zarnu floras baktērijas, tās pirmās kolonizē mazuļa nāsis, muti un zarnu traktu un nosaka mazuļa imunitāti pēc dzemdībām. Tāpēc dabiski dzimstošs bērniņš var vieglāk pārstrādāt mātes pienu, jo viņa zarnās agrīni kolonizējas pienskābās baktērijas no mammas zarnu trakta. Tādā veidā tiek samazināta bērniņa zarnu trakta alerģiska reakcija uz pārtikas produktiem. Tieši to, ka bērns nesaskaras ar mammas maksts un zarnu mikrofloru, zinātnieki min kā vienu no trūkumiem ķeizargriezienā, jo operācijā bērniņš nāk caur sterilu brūci un ar pienskābajām baktērijām saskaras daudz mazāk. Ko varētu darīt?

Tad šo marlīti var ielikt "zip" maisiņā un paņemt uz stacionāru. Tas jādara pirms operācijas, jo pirms ķeizargrieziena, iespējams, ārsts gribēs izmeklēt sievieti vagināli, bet operācijas laikā jau sāks izdalīties pēcdzemdību asiņainie izdalījumi, un tad sievietes intīmā mikroflora būs gan izmainīta, gan aizskalota. No rīta paņemtā mikroflora nav jāglabā ledusskapī, jo baktērijām patīk ķermeņa siltums – istabas temperatūrā tās labi saglabājas. Kad bērniņš jau ir piedzimis un ir atpakaļ pie mammas, var ar šo salvetīti apslaucīt viņam vaidziņus, pierīti, zodiņu. Nav nekas jāliek mutē – pieskaroties vaidziņiem, mikrobi paši "atradīs" savas dabiskās mītnes vietnes elpošanas un gremošanas traktā," skaidro Ceple.

Sava mūzika dzimšanas dienas laikā

Lai arī mediķu komandai ķeizargrieziena operācijas ir ikdiena, mammai un tētim tā ir vienīgā tieši šī bērniņa dzimšanas diena un gribas to piedzīvot skaisti. "Noteikti, tāpat kā dabiskām dzemdībām, arī ķeizargrieziena operācijai var sagatavot savu mūzikas listi. Lai arī joprojām ne visās slimnīcās visai vēlīgi izturas pret mūzikas skanēšanu operācijas telpā, tomēr, ja mamma ir sagatavojusi savu mūzikas listi, ir daudz vienkāršāk palūgt to uzlikt un atskaņot operācijas laikā," novērojusi ginekoloģe.

Uzlikt uz krūtīm mazo arī ķeizargrieziena laikā

2019. gadā rakstīju par pieredzi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kad divos gadījumos bērniņš, kas dzima ar ķeizargrieziena palīdzību, tika uzlikts mammai uz krūtīm un zīda jau operācijas laikā. Vai tas šobrīd kļuvis par ierastu praksi vai drīzāk ir izņēmums, jautāju Stradiņa slimnīcas galvenajai vecmātei Signei Iršai. Viņa stāsta: "Uz kailām krūtīm mazuli uzliekam pēc minūtēm desmit, ja vien ļauj medicīniskā situācija, bet šobrīd ne simt procentos. Uzreiz pēc operācijas (vidēji 25 minūtes pēc dzimšanas) bērnu liek "āda-āda" kontaktā (kailu mazuli un kailas mammas) uz divām stundām, un šajā laikā uzsāk zīdīšanu."

Siguldas slimnīcā Ceple cenšas nodrošināt iespēju, ka mazais pirmajos mirkļos ir uz kailas mammas āda-āda kontaktā. Šim mērķim pat radīti speciāli dzemdību krekli, kuri ir ne tikai ar V veida izgriezumu, bet pilnībā atsienami: "Ja ir V veida krekla izgriezums, tad, lai mazuli varētu uzlikt ādas kontaktā, šāds krekls būtu jāceļ līdz kaklam augšā vai bērns jāliek daļēji uz šī krekla. Abi varianti nav optimāli. Ar V veida izgriezumu un iespēju kreklu atsiet bērniņu var uzlikt uz plikas mammas miesas un vēl pārlikt pārsienamo daļu pa virsu mazulim – siltumam. Ārsts var apskatīt viņu, un nedaudz vēlāk mazais var pabūt ar mammu."

Pa šo laiku ir jābūt kādam, kurš mammai mazo palīdz pieturēt, jo abas mammas rokas ir piesaistītas operācijas galdam. Uz vienas mēra asinsspiedienu ik pēc piecām minūtēm, bet otrā injicē medikamentus. "Pie plānveida ķeizargriezieniem to gan būtu iespējams nedaudz pamainīt," norāda ginekoloģe, "ir iespējams veidot venozo pieeju tā, lai elkoņa locītavu varētu saliekt, piemēram, izmantojot plaukstas locītavu "sistēmas" pielikšanai virspusē. Protams, vienalga galvgalī ir nepieciešams cilvēks, kurš palīdz bērniņu pieturēt. Tā varētu būt vecmāte, kas arī piedalās ķeizargriezienā, tas varētu būt bērniņa tētis vai dūla.

Tālāk, kamēr aizšuj mammas vēdera dobumu, mazuli tādu pašu kailu, sedziņā ietītu, var nest tētim. Tā mēs darām Siguldā – lūdzam tēti novilkt kreklu un uzliekam mazo, silto mazuli tētim uz kailas miesas, un pārsedzam ar sedziņu. Šādi, pirmkārt, mazais iepazīstas ar tēta ādas mikrobiomu, un, otrkārt, bērniņam tā ir siltāk un patīkamāk, nekā, tikko dzimušam, vientulībā gulēt uz apsildāmā galdiņa. Te viņu silda tēta ķermeņa siltums. Un ir izpētīts – tēti, kuriem ir iespēja agrīni veidot kontaktu ar bērniņu, jūtas atbildīgāki pret atvasīti un vēlāk daudz vairāk piedalās jaundzimušā aprūpē."

Patīkami pārsteidz RDN, kur pavisam tuvā nākotnē ir iecere dot iespēju mammām, kuras to vēlētos, ķeizargrieziena operācijas laikā bērniņu, sākot no pleciņiem, izcelt pašām. "Noskatījāmies, ka tāda prakse ir Amerikā: sieviete uzvelk sterilus uzročus un mazo izceļ. Mēs apstājāmies pie tā, ka šos uzročus tik viegli nav dabūt, bet – tas ir procesā, un drīzumā šāda iespēja būs," atklāj RDN valdes priekšsēdētāja Santa Markova, "to sauc par asistēto ķeizargriezienu.

Tiesa, ne vienmēr to varēs īstenot – ja bērns ir liels vai tādā guļā, ka jāpalīdz ārstam."

Pēc 20 minūtēm – jau ar mammu

"Saudzīga ķeizargrieziena tālākajā procesā svarīgi ir pēc iespējas ātrāk nogādāt mammu atpakaļ pie bēbīša," uzsver Ceple

Vienalga, vai tā būtu pēcoperācijas palāta vai intensīvās terapijas palāta, jo arguments, ka mammai vēl nekustas kājas, nav īsti pamatojums, kāpēc mamma nevarētu būt kopā ar bērniņu, – viņš var būt pie krūtīm vai uz tām, vai citur līdzās. Protams, tas prasa papildu uzraudzību – tāpēc mazulim draudzīgās slimnīcās mammai līdzās ir tētis vai dūla, palīdzot mammai gan pagriezties, gan pieturēt bērniņu, sakārtot abus ērtākai gulēšanai un zīdīšanai. Ir izpētīts – ja mamma atkalapvienojas ar bērniņu aptuveni 15 līdz 20 minūšu laikā pēc ķeizargrieziena operācijas, piena refleksa aizkavei ir maznozīmīga diference salīdzinājumā ar dabiskām dzemdībām. Ja parasti runā par to, ka pēc dabiskām dzemdībām īstais piens atnāk trešajā dienā, bet pēc ķeizargrieziena pat piektajā dienā, tad – jo īsāks ir mammas un bērniņa atšķirtības laiks, jo līdzīgāk atnāk piena upes – abām mammām trešajā dienā. Tā darām Siguldā – pēc ķeizargrieziena operācijas, ja māmiņai un mazulim viss ir labi, aptuveni pēc 20 minūtēm, kad mammas vēders ir aizšūts, uzliekam māmiņu uz ratiņiem un aizvedam uz palātu, kur viņa var būt kopā ar mazo, uzsākt zīdīšanu. Tikai retos gadījumos, kad ir bijis sarežģīts akūts ķeizargrieziens vai liels asins zudums mammai, ir nepieciešams nepārtrauktais māmiņas monitorings."

Ja tomēr kādu apstākļu dēļ mamma ir prom no bērna divas vai pat četras stundas, cilvēks, kurš aprūpē mazuli dzemdību palātā, var pa brītiņam pafilmēt, kā mazais knosās, čāpstinās, čuč: "Šādi video palīdzēs mammai restaurēt, kas noticis ar bērniņu, kamēr abi nebija kopā."

Lai mamma redz bērniņa piedzimšanu

Iezīmējot nākotnes vīziju, kurp virzīties saudzīga ķeizargrieziena īstenošanā, Ceple iezīmē šādu ainu: "Šur tur jau to dara – nav pārāk sarežģīti uz brīdi, kad bērniņu ņem ārā no mammas vēdera, nolaist priekškaru, kas aizsedz operācijas lauku mammas acīm, un parādīt viņai brīdi, kā bērniņš tiek izņemts no mammas vēdera. Par to ir maz pētījumu, un pasaulē ir maz šādas pieredzes, jo parasti aizbildinās ar iespējamiem antiseptiskajiem apstākļiem – mammas pusē ir nesterili apstākļi, nolaižot operācijas lauka aizslietni, ir jānodrošinās, ka mikroorganismi nenonāk līdz operācijas laukam. Bet tas ir tehniski atrisināms ar jaunu pārklājumu. Esmu redzējusi ārzemēs, ka aizslietnī izgriež eju, pa kuru uzreiz padod bērniņu tālāk mammai un nemaz neņem atpakaļ, tādā veidā nodrošinot, ka mamma pēc iespējas redz, kā bērniņš piedzimst, un drīzāk viņu saņem ādas kontaktā."

Protams, māmiņas ir dažādas, kāda to gribēs redzēt, kāda ne. "Noteikti vajag akceptēt cilvēka individuālās sajūtas attiecībā pret viņa ķermeni. Praksē lielākoties mammas gribētu redzēt, kā bērniņš piedzimst, taču pašreiz tas tehniski nav nodrošināms. Tas, ko viņas negribētu redzēt, – operācijas sākumu un beigas. Kad bērniņu ceļ ārā, brūce vēl ir ļoti tīra, turklāt lielā vēdera dēļ mamma guļus pozā to nemaz neredz – viņa redz tikai bēbīti, kurš tiek celts ārā," skaidro dzemdību speciāliste.

Markova atklāj, ka pāris reižu uzreiz pēc dzimšanas ķeizargriezienā bērns ir likts uz mammas krūtīm: "Pie tā strādājam un dažreiz īstenojam. Tur vajag nedaudz citādi sagatavot operācijas lauku un jālieto citāds apģērbs – vienreizlietojamais krekls, kuru var atvērt no priekšpuses. Ja mammai un bērnam viss ir labi, tas ir īstenojams. Ja sieviete šādu pieredzi vēlētos, tas jāsaka pirms ķeizargrieziena, jo tad neliek aizslietni. Ir mammas, kas tieši neko negrib redzēt: tikai neko man nerādiet! Bez aizslietņa mazo uzreiz var likt uz krūtīm."

Pati esmu redzējusi ārzemju video, kur mammu operācijas laikā dzemdību speciālists iedrošina pašai bērniņu pastumt. "Jā, sievietes diafragma operācijas laikā strādā – viņa var to palīdzēt izdarīt," piekrīt ginekoloģe.

Vēl ir dzirdētas versijas, ka arī operācijas laikā var sagaidīt, kamēr izpulsē nabassaite. "Attiecībā uz to ķeizargriezienā ir dažādi drošības līmeņi. Piemēram, ja ir akūts ķeizargrieziens, parasti nabassaitei pilnībā izpulsēt neļauj, jo, visticamāk, bērniņam ir nepieciešama kāda palīdzība, kāpēc ķeizargrieziens veikts steidzami. Plānveida ķeizargriezienā gan cenšamies ļauj nabassaitei izpulsēt vismaz divas minūtes, tas palīdz mazulim mazliet papildināt asins tilpumu, arī hemoglobīna rezerves, saņemt vairāk šķidruma no mammas. Šādi bērns labāk sāk aklimatizēties, elpot. Protams, jāskatās arī mammas puse – ja, teiksim, dzemdes brūcei asiņo kāds liels asinsvads, tad nevaram gaidīt, dzemde jāšuj ciet ātrāk."

Vaicāta, kuras ir tās valstis, no kurām mēs varētu mācīties saudzīgu aprūpi ķeizargriezienā, Ceple atbild, ka diemžēl tās pat nav valstis, bet atsevišķas slimnīcas pasaulē: "Šobrīd vēl mazulim un ģimenei draudzīgs ķeizargrieziens pasaulē ir retums. Jaunie kolēģi mācās no vecajiem, un prakse, kā ķeizargrieziens veicams, kur bērns liekams un kur rokas turamas, tiek nodota no amata pratēja amata apguvējam. Izmaiņas, domājot ne tikai par medicīnisko iznākumu, bet arī cilvēkcentrēti – par ģimenes emocionālo pieredzi –, tiek ieviestas ļoti lēni. Tā notiek dažos Nīderlandes hospitāļos, šur tur Vācijā, un viennozīmīgi varam mācīties no somiem – viņi ļoti domā par ģimenes pieredzi – rāda bērniņu tūlīt pēc ķeizargrieziena, ļauj mammai tūlīt pēc bērniņa piedzimšanas būt nedalīti kopā, arī intensīvajā terapijā."

Lai kaut kas notiktu citādi, nekā ierasts ķeizargriezienā, tam jāpiekrīt visai operācijas komandai.

"Vai arī izjūt apgrūtinājumu veikt savu darbu, kad vēl kāds blakus tur bērnu māmiņai uz krūtīm. Pārmaiņas dzemdniecībā ir ilgstošs darbs, jo katrs mazais solītis nozīmē mainīt vismaz sešiem klātesošajiem cilvēkiem savu domāšanas veidu par to, kā strādāts gadiem. Turklāt komandas katru reizi mainās – operācijas laikā katru reizi ir cits anesteziologs, operāciju māsa, anestēzijas māsa, un jaunajai operācijas komandai jābūt atvērtai strādāt pa jaunam."

Līdzīgi kā dabiskās dzemdībās, arī plānotam ķeizargriezienam mamma, kurai ir svarīgi, kas būs pirmās rokas, kas saņems mazo, un kāda aprūpe un attieksme būs dzemdībās, var slēgt līgumu ar savu izraudzīto ārstu.

Ja ķeizargrieziens ir neplānots

Ar ķeizargrieziena palīdzību Latvijā pasaulē nāk aptuveni katrs piektais mazulis, no tiem aptuveni puse – neplānotā operācijā. Tādēļ – ja sieviete vēlas un apsver dažādus iespējamos scenārijus, viņa, sākoties dzemdībām, var savākt mikrobiomu, ko vajadzības gadījumā izmantot.

Akūts ķeizargrieziens parasti notiek tad, kad jau ir kādi sarežģījumi, bieži vien stresa situācijā. Tomēr arī tur varam tiekties būt saudzīgi. "Mamma var stāstīt mazajam – mēs tagad brauksim uz operāciju zāli, ir bailīgi, bet mēs tūlīt satiksimies. Operācijā, kur arī akūtos gadījumos parasti cenšas izmantot spinālo anestēziju, ārsts var pastāstīt māmiņai, kā bērniņš dzimst. Bieži vien operācijā kļūst skaidrs, kāpēc bijis nepieciešams ķeizargrieziens, tad var māmiņai pastāstīt, ka, piemēram, mazulis iegriezies dzemdību ceļos nepareizi. Un es vienmēr cenšos parādīt mammai tikko dzimušo mazuli, lai kāds viņš arī izskatītos. Tas mammai dod reālistisku priekšstatu par notikušo. Ja arī mazulis ir bāls vai neelpojošs, uz mirklīti viņu mammai parāda un tad aiznes atventilēt un atreanimēt, jo tad viņa arī redz, kāpēc mazulis ir aiznests no viņas," skaidro ārste.

Viņa iedrošina: "Katra mamma, kas par to aizdomājas un meklē savu veidu, kā pēc iespējas harmoniskāk un ģimenei draudzīgāk sagaidīt bērniņu arī ķeizargriezienā, jau ir milzīgs spēks, lai sabiedrībai nodotu ziņu, ka tas vispār ir svarīgi. Var veidot arī domubiedru grupas. Ja šobrīd runājam par nevardarbīgu dzemdību pieredzi, tikpat labi varam runāt par cilvēkcentrēta ķeizargrieziena pieredzi. Un viena no pazīmēm, kas liecina, ka tā ir uz pacientu vērsta aprūpe, – pacienta vēlmes tiek iespēju robežās respektētas. Ja kaut kas no tām netiek īstenots, tad tiek paskaidrots, kāpēc šajā gadījumā to nevarēja izdarīt."