Otrdien, skatot Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu slimnīcu tīkla stiprināšanai, mediķi aicināja pievērst būtisku uzmanību ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai reģionos.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore un ginekoloģe Dace Rezeberga informēja, ka šobrīd divās iestādēs no 17 dzemdību palīdzība tiek sniegta pirmā līmeņa slimnīcās, taču tik liels iestāžu skaits esot par daudz. Kā piemēru ginekoloģe minēja Igauniju, kur tika pieņemts lēmums slēgt mazās dzemdniecības nodaļas. Viņas vērtējumā būtu nopietni jādomā par dzemdību pakalpojumu slēgšanu atsevišķās iestādēs, dzemdību palīdzības koncentrāciju reģionālajās slimnīcās..
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule vērsa klātesošo uzmanību reģioniem, norādot, ka jādomā par to, kā tajās vietās nodrošināt neatliekamo palīdzību. Šobrīd lielākā daļa VM izstrādātā plāna balstās uz dienesta spējām un kapacitāti nodrošināt pakalpojumus, taču jau tagad esot skaidrs, ka cilvēkresursu pieejamība reģionos izsīks.
Vienlaikus Cipule atzina, ka jau 2018.gadā veiktā slimnīcu līmeņošana parādīja, ka tas ietekmē NMPD reaģētspēju virknē vietu. Rezultātā NMPD izstrādāja jaunu brigāžu lokalizācijas tīkla plānu, kas paredzēja izvedot brigādes vietās, kur dienesta reaģētspēja bija kritusies.
"Jau toreiz saprotot, ka jaunu brigāžu izveide nav tikai finanšu jautājums, bet arī nepieejami cilvēkresursi, tika izstrādāts pilotprojekts divu personu brigāžu attīstībai. Šajā plānā nav minēts, ko dara dienests, bet tas šajā laikā ir izstrādājis priekšlikumus profesijas attīstībai, kā arī to, ka varētu organizēt brigādes divu personu sastāvā, papildināt brigāžu skaitu, tādējādi novēršot riskus, ka mēs varētu nenoreaģēt neatliekamajā situācijā," stāstīja Cipule.
Viņa uzsvēra, ka VM izstrādātajā plānā vairāk jārunā par steidzamās palīdzības nodrošināšanu reģionos, skaidrojot, ka ir pieejami arī primārās aprūpes pakalpojumi. "Dienestam ir svarīgi, lai nebūtu jāveic sekundārie izsaukumi, kas rodas tikai tāpēc, ka reģionos nav pieejama kvalitatīva primārā veselības aprūpe," atzīmēja Cipule, piebilstot, ka visiem minētajiem pasākumiem būs nepieciešams papildus finansējums.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents Artūrs Šilovs pauda bažas par vienotajiem kritērijiem, ko VM izvirzījusi. Viņš aicina rēķināties ar skarbo realitāti, proti, lai izdzīvotu, ārsti dodas strādāt vairākās vietās, kā rezultātā pārstrādājas. Tas savukārt rada apdraudējumu pacientam.
Šilovs pauž bažas, ka, lai izvairītos no situācijas, kāda bija Covid-19 laikā attiecībā uz darbinieku pārslodzi, šobrīd tam nav paredzēts nekāds finansējums.
Runājot slimnīcu vadītāju vārdā, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka slimnīcu vadītāji apzinās, kas kurā līmenī ir jādara, tomēr, lai to izdarītu, ir vajadzīgs finansējums. Vienlaikus viņš atkārtoti atgādināja, ka slimnīcas šobrīd uztrauc šī brīža esošā situācija, proti, to nespēja nodrošināt valsts pakalpojumus līdz gada beigām.
Tāpat viņš atgādināja, ka Covid-19 laikā, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija lūdzis palīdzību mediķiem, sakot, ka "draugi, nav labi" palīdzība tika sniegta. Taču šobrīd mediķi vēršas pie Ministru prezidenta ar šādu pašu lūgumu.
Kā ziņots, valdībā otrdien vērtēja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos priekšlikumus slimnīcu tīkla stiprināšanai, kas paredz izveidot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu un efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu.
VM vērtējumā, izveidojot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu, efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu, sabiedrībai būs iespēja veselības aprūpes sistēmā iegūt īsāku un koordinētu ārstniecības ceļu, pieejamākus pakalpojumus, augstāku pacientu drošību, labākus klīniskos rezultātus, labāku pacientu un darbinieku pieredzi un efektīvu resursu izlietojumu.
Attiecībā uz slimnīcu tīkla izmaiņām, VM paredzēja noteikt obligāti nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumu profilus slimnīcām līdz 2023.gada 30.decembrim, lai stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti atbilstošajā vietā un laikā.
Paredzēts, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcās anesteziologs, reanimatologs tiek nodrošināts slimnīcā 24/7 režīmā, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināts uzņemšanas nodaļā. VM ieskatā finanšu aprēķins par uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem šobrīd nav lietderīgs, jo slimnīcām būs iespēja izvērtēt savas iespējas nodrošināt nepieciešamos speciālistus atbilstoši izvirzītajiem rādītājiem un tikai pēc to ieviešanas praksē varēs veikt novērtējumu par pasākumu finansiālo ietekmi.
Piemēram, piektā līmeņa slimnīcas jeb klīniskās universitātes slimnīcas specializētos visos pakalpojumu profilos, piemēram, kardioloģijā, apdegumos, neiroķiruģijā, onkoloģijā, neiroloģijā, rehabilitācijā, traumatoloģijā, pediatrijā, dzemdniecībā, ķirurģijā un citos, kamēr ceturtā līmeņa slimnīcās netiks sniegti kardioloģijas, neroķirurģiskie pakalpojumi, kā arī ar apdegumiem saistītie pakalpojumi.
Trešā līmeņa slimnīcas specializēsies pediatrijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā, ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, otrā līmeņa - ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, bet pirmā līmeņa - tikai terapijā un akūtajā rehabilitācijā.
Tāpat VM plāno noteikt vienotas prasības cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes kritērijus slimnīcu pakalpojumu pamatprofiliem (terapijas, ķirurģijas, dzemdniecības, ginekoloģijas un pediatrijas) līdz 2023.gada 1.jūnijam. Tas atttiecas, piemēram, ārstu un māsu posteņu skaitu stacionāra nodaļā atbilstoši plānotajam gultu skaitam, gultu skaitu uz vienu ārstu speciālistu, prasības izmeklējumiem uzņemšanas nodaļā, kā arī kvalitātes rādītājus - 30 dienu mirstība pēc lielām ķirurģiskām operācijām, atkārtota hospitalizācija 72 stundu laikā un citus.
Lai nodrošinātu kvalitātes rādītājus (indikatorus) un prasību ieviešanu, būs nepieciešams papildu finansējums, norāda VM.
Slimnīcām arī būšot iespēja attīstīt papildu profilus, saskaņojot ar VM, ja ir atbilstošas kompetences cilvēkresursi, materiāltehniskais nodrošinājums, iespējas sniegt neatliekamo palīdzību attiecīgajā profilā.
Vēl VM plāno meklēt risinājumus hronisko pacientu aprūpes un aprūpes uzlabošanas iespējām īpaši Rīgas plānošanas teritorijā, attīstīt starpinstitucionālo primārās un sekundārās aprūpes sadarbību slimnīcu tīkla ietvarā. Būtiski ir arī pilnveidot slimnīcu sadarbību, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas plānošanu un sniegšanu, veidojot sadarbību ar metodiskās vadības institūcijām ārstniecības personāla un infrastruktūras plānošanā un izmantošanā, kā rezultātā tiks uzlabota pamata pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, kā arī veidojot vienotu pacientu plūsmu un ārstēšanu starp ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim.
Plānots, ka VM iniciēs darba grupu, kurā būs pārstāvji no slimnīcām, Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta un citām iesaistītām institūcijām, kas noteiks līdz 2024.gada decembrim slimnīcu atbildības teritorijas, sadarbības iespējas un tiesības slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros un sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.
