Laikā, kad ārvalstu investori un arī kreditētāji uz Latviju skatās ar lielu piesardzību1, starptautiskā tirdzniecība ar bažām gaida "tarifu karus", Eiropas līderu paziņojumi un ģeopolitiskā situācija kļūst aizvien neskaidrāka, arvien vairāk mums būs jāspēj pieņemt drosmīgus lēmumus pašiem, necerot uz "laimes lāci", kas mūsu vietā izdarīs, aizsargās, izveidos vai investēs. Diemžēl līdz šim arī uzņēmējdarbībā daudz esam cerējuši un lūkojušies uz starptautisko kompāniju un investoru pusi, piemirstot, ka arī Latvijas kapitāls, mūsu pašu investori un uzņēmēji ir vērtīgs resurss, kuram jāpalīdz augt un attīstīties. Jā, līdzšinējā pasaules kārtība varbūt ir sabrukusi, bet tā ir arī iespēja mums veidot un sakārtot situāciju mājās, lai vienīgā cerība uz drošību, labklājību un pārticību nebūtu jāmeklē pie lielvaru vārtiem.1 https://www.ficil.lv/2024/04/17/arvalstu-investori-latvijas-investiciju-piesaisti-noverte-ar-lidz-sim-zemako-atzimi/
Latvija nav liela ekonomika, un globālajā tirgū mums ir jāspēj konkurēt, domājot stratēģiski. Mana pieredze rāda, ka ārvalstu investīcijas nāk un aiziet atkarībā no ekonomiskās situācijas un, palielinoties jebkādam risku līmenim, šīm investīcijām ir tendence apsīkt. Ikviens, kurš īpaši kopš 2022. gada februāra mēģinājis savam biznesam piesaistīt ārvalstu investorus, apliecinās, ka tagad to izdarīt ir daudz grūtāk un sarežģītāk nekā pirms pāris gadiem. Ģeopolitiskie riski, banku attieksme, tirgus lielums, valsts regulējums, politiskā stabilitāte arī ir faktori, ko līdztekus paša uzņēmuma rezultātiem vērtē ikviens investors.
Arī "Latvijas aptiekas" iegādes procesā pārliecinājos, cik kritiski svarīgi Latvijā ir veidot vidi, kas atbalsta Latvijas iedzīvotāju uzņēmējdarbības garu, vietējo kapitālu un vietējos uzņēmumus, – tie ir mūsu ekonomiskās stabilitātes garants. Piedzīvojot neskaitāmos sarunu un dokumentu apmaiņas raundus ar ārvalstu investoriem, sapratu, ka man ir jārīkojas pašam un jāizrāda arī sava iniciatīva īstenot "management buyout" jeb vadības izpirkumu. Es zinu konkrēto uzņēmumu detaļās, zinu Latvijas ekonomiku, tirgu, un man ir arī mana pilsoniskā atbildība un ticība Latvijai. Es gribu ilgtermiņā Latviju redzēt kā attīstītu, labklājīgu valsti un esmu gatavs tajā ieguldīt. Es, protams, varēju turpināt gaidīt nākamo "laimes lāci" ārvalstu investora izskatā, bet nolēmu rīkoties pats un no citu algota darbinieka kļūt par uzņēmuma īpašnieku. Protams, ir pāragri spriest, cik mans lēmums un uzdrīkstēšanās ilgtermiņā būs bijusi veiksmīga man pašam, bet vismaz tagad varu droši teikt, ka daru pats, nevis gaidu tikai uz citiem.
Farmācijas nozare ir labs piemērs tam, kā vietējā kapitāla uzņēmumi var veidot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu industriju, kas nav atkarīga no ārvalstu lēmumiem. Neskatoties uz starptautisko konkurenci, Latvijas farmācijas uzņēmumi spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, produktus, vienlaikus radot darbvietas un attīstot ekonomiku arī reģionos. Piemērs tam ir arī "Latvijas aptieka". Uzņēmums vairākus gadus pēc kārtas ir viens no augstāk novērtētajiem darba devējiem valstī1, kā arī viens no cilvēcīgākajiem2, mīlētākajiem zīmoliem farmaceitiskās aprūpes jomā. Tas, no vienas puses, ir pagodinājums, bet, no otras, arī ļoti liela atbildība pret darbiniekiem un klientiem, jo īpaši reģionos dzīvojošajiem, kuriem aptieka nereti ir teju vienīgā vieta, kur tuvu mājām saņemt medicīnisko palīdzību un konsultācijas. Nenoliedzami, medikamentu cenu reforma, kas stājās spēkā šā gada sākumā, arī mūsu aptieku tīklam bija un arī turpmāk būs izaicinājums, jo mums ir svarīgi saglabāt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un medikamentu pieejamību arī reģionos.
Diemžēl nepārdomātā reforma nav mūsu vienīgais izaicinājums. Līdzīgi kā citās nozarēs, arvien aktuālāka kļūst kvalificēta darbaspēka pieejamība. Latvijas sabiedrība noveco, mūsu kļūst mazāk arī skaitliski, un konkurence par katru darbinieku pieaug. Farmaceitisko aprūpi vismaz pagaidām nevar aizvietot mākslīgais intelekts – cilvēkam, kurš saskaras ar veselības grūtībām, jābūt pieejamam profesionālam un cilvēciskam atbalstam. Daudz ko varam atrast internetā, paprasīt mākslīgajam intelektam, bet dienas beigās tāpat visvērtīgākais un profesionālākais padoms būs tas, ko sniegs konkrēts ārsts vai farmaceits aptiekā.
Taču farmaceiti nestrādā tikai aptiekās – viņi ir pieprasīti speciālisti arī daudzos citos nozares uzņēmumos. Farmaceita un farmaceita asistenta kompetences ir jānovērtē ne tikai viņu darba devējiem, bet arī pacientiem, ārstiem, arī politikas veidotājiem. Farmaceits visbiežāk būs pirmais atbalsts, un neviens labāk par farmaceitu nevarēs palīdzēt jautājumos par zāļu lietošanu. Ja gribam, lai aptiekās mūs arī turpmāk konsultē zinoši speciālisti, viņu darbs ir attiecīgi jānovērtē, un nevar būt ne runas, ka pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņas skurbumā tiktu veiktas nepārdomātas un nozarei nepieņemamas likumdošanas izmaiņas. Jā, nozarei kopumā jāpalīdz skaidrot farmaceitiskās aprūpes vērtību un nozīmi, taču valsts un politiķi nedrīkst no savas puses turpināt graut vienu no veselības aprūpes pamata balstiem.
Pašmāju uzņēmumi nodrošina lielāku noturību krīzes apstākļos. Pēdējos gados esam redzējuši situācijas, kurās globālās korporācijas, saskaroties ar nestabilitāti, pieņem lēmumus pārcelt savas ražotnes un pakalpojumus uz citām valstīm. Arī tagad to pašu vērojam Latvijā, kur pēdējo mēnešu laikā viena no Latvijas stratēģiskajām investorvalstīm sparīgi cenšas realizēt savus aktīvus Latvijā. Pretstatā tam vietējie uzņēmēji, kas ir arī vērtībās saistīti ar Latvijas tirgu un sabiedrību, turpina strādāt un pielāgoties, saglabājot darbvietas un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Šobrīd ir īstais brīdis pārskatīt valsts attieksmi pret vietējā kapitāla uzņēmumiem – vai mēs esam tikai tirgus lielajām starptautiskajām korporācijām, vai arī veidojam vidi, kurā pašu uzņēmēji var augt un attīstīties. Latvijā ir pietiekami daudz uzņēmīgu cilvēku ar zināšanām un resursiem, lai attīstītu vietējos biznesus, bet bieži vien birokrātiskie šķēršļi, nevienlīdzīga konkurence un nepietiekams atbalsts liedz pilnvērtīgi izmantot šo potenciālu. Lai uzņēmējdarbība attīstītos, mums ir nepieciešama skaidra un atbalstoša ekonomikas politika, kas ne tikai piesaista ārvalstu kapitālu, bet arī stiprina vietējo uzņēmumu pozīcijas.
1 https://www.topdarbadevejs.lv/gads/2023/
