Krustpunktā: Zāļu pieejamība "x" stundā Latvijā
Zāļu pieejamība "x" stundā; vai Latvijā pastāv darboties spējīga sistēma medikamentu nodrošināšanai krīzes situācijās?
Lasīt vairāk
NMPD direktores Lienes Cipules stāstījums Pēterim Apinim par pieredzi un vērojumiem ievainoto evakuācijā Ukrainas frontē
Neatliekamās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule ir Atzinības krusta lielvirsniece. NMPD Liene Cipule vada kopš 2018. gada, bet īpaši izcelti viņas nopelni Covid–19 pandēmijas laikā. Covid-19 pandēmija mediķiem nozīmēja glābt un ārstēt īpaši izaicinošos un līdz tam nepiedzīvotos apstākļos.
Lasīt vairāk
Gripas sezona martā vēl saglabāsies – bērniem aktuālas suspensijas tās ārstēšanai un profilaksei
03.03.2025. Pašlaik pacientiem aktuāli ir dažādi sīrupi, suspensijas gan gripas, gan klepus un citu saaukstēšanās simptomu ārstēšanai, kā arī imunitātei, liecina “Mēness aptiekas” farmaceitu vērojumi. Suspensiju forma sniedz ātrāku efektu, un, kad nav pieejamas rūpnieciski gatavotās zāļu formas, daudzas no tām tiek arī aptiekā pagatavotas.
Lasīt vairāk
VM valsts sekretāre: Reģionālā līmeņa slimnīcās jābūt valsts līdzdalībai
Reģionālā līmeņa slimnīcām vajadzētu būt ar valsts līdzdalību, kas ļautu domāt valstiski, vienlaikus jāstiprina un normatīvajos aktos jāparedz pašvaldību slimnīcu sadarbība ar lielajām klīniskajām universitātes slimnīcām, intervijā aģentūrai LETA sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Lasīt vairāk
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress – notiks no 11. līdz 14. jūnijam
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress – norisināsies 2025. gada 11.–14. jūnijā ATTA CENTRE, Krasta ielā 60, Rīgā. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), desmitgades vienojošais temats šogad būs inovācijas, sadarbība un rezultāts.
Lasīt vairāk
Globālie farmācijas giganti izvairās no nodokļiem Latvijā
Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 […]
Lasīt vairāk
Proteīna kults ar pulveru un batoniņu dieviem. Maldi un patiesības par olbaltumvielām
Līdz ko sper kāju sporta zālē, bez proteīna pulveriem un batoniņiem neiztikt? Uztura speciāliste atklāj, kas ir tie maldīgie priekšstati, kuriem svēti ticam.
Lasīt vairāk
Kristīne Jučkoviča: Zāles vajadzīgas gan ikdienā, gan krīzē:kā rīkoties katram iedzīvotājam, kā – valstij
Krīze, panika – šajās dienās daudz dzirdēti un locīti vārdi. Krīze zāļu pieejamībā Eiropas valstīs vērojama jau vairāku gadu garumā.
Lasīt vairāk
Cilvēktiesības krīzes laikā. Pārdomas Ukrainas kara trešajā gadumijā • IR.lv
Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus. Cilvēktiesību jēdziens krīzes apstākļos lielākoties gan asociējas ar teicienu – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Bet, kā zināms, šajā tēmā atslēgas vārds ir tieši indivīda tiesības tikt pasargātam no valsts puses. Cik tālu vai tuvu esam šim teicienam saistībā ar iespējām saņemt valsts atbalstu kritiskos brīžos? Par kādām situācijām un krīzēm ir runa? Cilvēktiesību aizsardzība kara un bruņotu konfliktu laikā Bruņoti konflikti ir viens no lielākajiem draudiem cilvēktiesībām un humanitāro tiesību pārkāpumiem, jo tie nereti saistās ar kara noziegumiem un bēgļu krīzēm. Starptautiskās humanitārās tiesības, arī Ženēvas konvencija, nosaka, ka civiliedzīvotājiem un kara gūstekņiem jātiek aizsargātiem. Tomēr daudzas valstis un bruņotas grupas ignorē šos principus, izraisot masveida cilvēktiesību pārkāpumus. Diemžēl tas notiek arī 21. gadsimtā un tepat Eiropā, mums blakus. Ir ziņas gan par civiliedzīvotāju tīšu nogalināšanu, palīdzības nesniegšanu ievainotajiem un slimajiem, pirmās palīdzības medikamentu trūkumu vai neesamību un citiem pārkāpumiem, kas tiek īstenoti pret iedzīvotājiem. Dabas katastrofas un pandēmijas Dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces, plūdi un viesuļvētras, var izraisīt cilvēku piespiedu pārvietošanos, veselības aprūpes sistēmu sabrukumu un pārtikas trūkumu. Cilvēktiesības šādos gadījumos ietver piekļuvi pamatvajadzībām, kā arī valsts pienākumu nodrošināt informāciju un efektīvu rīcību.
Lasīt vairāk
Rēvalds: Medicīna "iet laukā" no slimnīcām
"Ir jāzina, kā rīkoties stundā X. Taču pagaidām ir apzināts resurss, bet nav skaidrs – kas un kā koordinēs tā izmantošanu."
Lasīt vairāk
