Zinātnieki jau iepriekš brīdinājuši, ja gados jaunu pieaugušo vidū (zem 50 gadu vecuma), pieaug vēža gadījumu skaits. Taču jauns pētījums liecina, ka daži vēža veidi: krūts, trahejas, bronhu un plaušu, kuņģa un kolorektālais vēzis - ir izraisījuši visvairāk saslimšanu un nāves gadījumu jaunākajā vecuma grupā, vēsta CNN.
Saskaņā ar pētījumu, kas otrdien publicēts žurnālā “BMJ Oncology”, no 1990. līdz 2019. gadam pasaulē jaunu vēža gadījumu skaits gados jaunāku cilvēku vidū strauji palielinājies par aptuveni 79 %.
"Uzturs, alkohola un tabakas lietošana bija galvenie riska faktori, kas 2019. gadā izraisīja visbiežāk sastopamos vēža gadījumus jaunu cilvēku vidū," savā pētījumā rakstīja pētnieki no Zhejiang Universitātes Medicīnas skolas Ķīnā, Hārvarda universitātes ASV un Edinburgas Universitātes Apvienotajā Karalistē, kā arī citām iestādēm.
"Ir vērts izpētīt, vai agrīna vēža agrīnas attīstības skrīninga un profilakses programmas būtu jāpaplašina, iekļaujot tajās personas vecumā no 40 līdz 44 gadiem un no 45 līdz 49 gadiem, taču, lai pieņemtu galīgo lēmumu, ir nepieciešami turpmāki sistemātiski pētījumi,” uzsver pētnieki.
Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vadlīnijas attiecībā uz dažu vēža veidu skrīningu pēdējā laikā ir mainījušās. 2021. gadā ASV samazināja ieteicamo vecumu, no kura sākt skrīningu resnās un taisnās zarnas vēža gadījumā, no 50 uz 45 gadiem. Savukārt šogad maijā USPSTF ieteikuma projektā ierosināja visām sievietēm ar vidēju krūts vēža risku sākt skrīningu 40 gadu vecumā, nevis 50 gadu vecumā.
Jaunajā pētījumā tika iekļauti dati par vēža gadījumiem, kuri diagnosticēti cilvēkiem vecumā no 14 līdz 49 gadiem, par 29 dažādiem vēža veidiem 204 valstīs no 1990. līdz 2019. gadam. Dati tika iegūti no Veselības metriku un novērtēšanas institūta datubāzes "Global Burden of Disease".
Pētnieki atklāja, ka no 1990. līdz 2019. gadam jaunu vēža gadījumu skaits pasaulē vecumā no 14 līdz 49 gadiem palielinājās par 79,1 %, no 1,82 miljoniem vēža diagnožu šajā vecuma grupā 1990. gadā līdz 3,26 miljoniem 2019. gadā.
No šiem vēža gadījumiem vislielākais saslimstības gadījumu skaits bija agrīnam krūts vēzim, savukārt visstraujāk kopš 1990. gada pieauga saslimstība ar galvas un kakla vēža veidu, ko sauc par nazofaringeālo vēzi, un prostatas vēzi. Pētnieki konstatēja, ka šajā laikā visstraujākais samazinājums bija vērojams aknu vēža agrīnā stadijā.
Lūk, 10 simptomi, kuri, pēc pētnieku domām, var signalizēt par vēža briesmām:
1. Pastāvīgs klepus vai aizsmakums 2. Ilglaicīgi gremošanas un zarnu darbības traucējumi 3. Ilglaicīgi urīnsistēmas traucējumi 4. Pēkšņas neizskaidrojamas sāpes 5. Dzimumzīmes izskata pārmaiņas 6. Nedzīstošas brūces 7. Pēkšņa asiņošana 8. Novājēšana bez iemesla 9. Neizskaidrojami mezgliņi vai bumbuļi 10. Pēkšņas sāpes, rijot siekalas. Rīšanas grūtības 0 /10 1. Pastāvīgs klepus vai aizsmakums
