Meningīts ir galvas smadzeņu apvalku iekaisums, ko var izraisīt dažādi mikroorganismi: gan baktērijas, gan vīrusi vai pat sēnītes. Par to liecina galvassāpes - pārsvarā pieres un pakauša rajonā, drudzis, spranda stīvums, jutīgums pret gaismu, skaņu, slikta dūša, vemšana. Pret daļu neiroinfekciju rosinātāju iespējams vakcinēties, no citiem pasargā personīgās higiēnas ievērošana un stipra imunitāte.
Invazīvie meningokoki
Kādas tikai baktērijas var izraisīt centrālās nervus sistēmas iekaisumu: pneimokoki, meningokoki, Haemophilus influenzae, listērijas, stafilokoki, streptokoki, gonokoki un pat zarnu nūjiņa. Kā saslimst ar meningītu? Tas atkarīgs no slimības ierosinātāja izplatīšanās veida - pa gaisu, tiešu kontaktu ceļā ar inficētu personu vai ar ēdienu, kurā nokļuvušas, piemēram, zarnu nūjiņa un listērijas. Daļa cilvēku, paši to nezinot, var būt kādas infekcijas ierosinātāja nēsātāji, paši nesaslimst, bet var inficēt citus, īpaši mazus bērnus un cilvēkus ar vāju imunitāti.
Mēdz būt serozais un strutainais meningīts. Pirmajā gadījumā infekcija organismā iekļūst no ārienes, otrajā - slimības perēklis jau atrodas kādā orgānā, piemēram, bojātā zobā, deguna blakusdobumos, plaušās vai kur citur. Strutainais meningīts var attīstīties arī pēc galvas traumas, īpaši galvaskausa lūzuma.
Meningokoku infekcijas izraisītājs ir baktērija Neisseria meningitidis, kas dažkārt apdzīvo augšējo elpceļu gļotādu un izplatās gaisa pilienu veidā. Lēš, ka aptuveni 25% pusaudžu un 10% pieaugušo varētu būt asimptomātiski šīs baktērijas nēsātāji. Par laimi, meningokoki ārpus cilvēka organisma spēj izdzīvot ļoti īsu brīdi. Invazīva meningokoku infekcija attīstās, kad baktērijas nokļūst sterilā, no mikroorganismiem brīvā vidē - asinīs un smadzeņu šķidrumā likvorā, izraisot meningītu vai sepsi. Visbiežāk tas notiek, ja ir nomākta imūnsistēma, piemēram, pēc orgānu transplantācijas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pērn Latvijā bijuši 8 invazīvas meningokoku infekcijas gadījumi.
Pneimokoki izvēlas vājākos
Meningīta cēlonis var būt arī pneimokoku (Streptococcuspneumoniae) infekcija. Šīs baktērijas organismā iekļūst caur elpceļiem un var izraisīt arī vidus-auss iekaisumu un pneimoniju. Tās izplatās gan ar gļotādu sekrētiem, gan gaisa pilienu ceļā - pneimokoki bieži atrodas arī veselu cilvēku augšējos elpceļos. Visaugstākais risks saslimt ir bērniem līdz divu gadu vecumam un pieaugušajiem virs 65 gadiem.
Uzņēmību pret pneimokoku infekciju palielina smēķēšana, plaušu un citas hroniskas slimības, izoperēta liesa, imūndeficīts.
Meningīts ir viena no nopietnākajām pneimokoku izraisītām infekcijām. Lai arī slimību var ārstēt ar , mirstība ar to ir augsta, bet trešdaļai pārslimojušo bērnu saglabājas neiroloģiskas sekas, piemēram, dzirdes zudums vai grūtības mācīties. Visefektīvākā aizsardzība pret pneimokoku infekciju ir vakcinācija, tāpēc tā iekļauta bērnu imunizācijas kalendārā un tiek rekomendēta pēc 65 gadu vecuma.
Baktērijas Haemophilus influenzae b serotips izraisa ne tikai elpceļu un acu infekcijas, bet arī sepsi un meningītu. Valstīs, kur nav ieviestas vakcinācijas programmas, tā ir biežākais bakteriālā meningīta izraisītājs bērniem vecumā no diviem mēnešiem līdz pieciem gadiem, nereti izraisot smagas komplikācijas, to skaitā cerebrālo paralīzi, epilepsiju, redzes vai dzirdes zudumu. Lielākā daļa Eiropas valstu, arī Latvija ir iekļāvušas aizsardzību pret to bērnu imunizācijas programmās. Statistika liecina, ka 2023. gadā Latvijā bijuši seši, bet 2022. gadā 13 inva-zīvas Haemophilus influenzae slimības gadījumu.
Ērču, vēdera un citi vīrusi
“Vidējais ērču encefalīta inkubācijas periods ilgst astoņas dienas. Slimības pirmajai stadijai ar virēmiju - vīrusu vairošanos asinīs un nespecifiskiem, gripai līdzīgiem simptomiem (drudzis, galvassāpes, nespēks, slikta dūša, artralģija - sāpes locītavās vai mialģija - muskuļu sāpes) seko asimptomātisks periods. Daļai pacientu arī otrā slimības stadija ir ar neiroloģiskām izpausmēm, no kurām visbiežākā ir meningīts. Turklāt ērču encefalīta vīrusa izraisītam meningītam nav specifisku simptomu, kas atšķirtu to no baktēriju vai citu vīrusu ierosināta galvas smadzeņu apvalka iekaisuma,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis.
Latvijas dati rāda, ka visbiežāk slimības otrais vilnis izpaužas ar meningītu (87%) vai meningoencefalītu (12%). Par laimi, to piedzīvo tikai daļa - ap 30% ērču encefalīta slimnieku. Lai arī lielākā daļa pacientu pēc otrā slimības viļņa atveseļojas, 11-60% saglabājas īslaicīgas vai ilgstošas sekas, piemēram, kognitīvie traucējumi, atmiņas, koncentrēšanās un miega traucējumi, garastāvokļa svārstības, galvassāpes, pastiprināta nogurdināmība, dzirdes, redzes, līdzsvara un koordinācijas traucējumi, norāda profesors.
Arī enterovīrusi, piemēram, Koksaki vīruss, herpesvīruss, kā arī epidēmisko parotītu jeb cūciņu izraisoši vīrusi var būt meningīta cēlonis. Lielākajai daļai ar enterovīrusiem inficētu cilvēku nav slimības pazīmju vai tie ir nespecifiski, visbiežāk viegli, gripai līdzīgi simptomi: drudzis, muskuļu sāpes, iespējams, izsitumi un gremošanas sistēmas traucējumi, taču retos gadījumos - 1 no 1000 -attīstās meningīts. Vīrusi izplatās gan tieša kontakta ceļā, gan ar piesārņotu dzeramo ūdeni vai pārtikas produktiem. Tādā gadījumā var izcelties slimības uzliesmojums ar lielu saslimušo skaitu.
Ar herpesvīrusu (Herpes simplex) visbiežāk inficējas bērnībā, bet pieaugušo vecumā jau ap 90% cilvēku ir šā vīrusa nēsātāji. Vienreiz inficējoties ar kādu herpesvīrusu, tas organismā saglabājas visu mūžu, aktivizējoties, kad organisms ir novājināts. Šiem vīrusiem ir tieksme bojāt arī dziļākas organisma struktūras. Smagākos gadījumos cilvēkiem ar novājinātu imunitāti tie var rosināt smadzeņu apvalka iekaisumu jeb meningītu.
Par laimi, pret daudziem centrālās nervu sistēmas iekaisuma ierosinātājiem iespējams vakcinēties, nesaslimstot vispār vai infekciju pārslimojot viegla formā — bez meningīta.
PRET MENINGĪTU - AR VAKCĪNĀM
■ Latvijā vakcinācija iespējama pret vairākiem bakteriālā meningīta un meningoencefalīta ierosinātājiem (Neisseria meningitidis, Haemophilus influenzae b, Streptococcus pneumoniae).
■ Saskaņā ar imunizācijas kalendāru 2, 4 un 6 mēnešu vecumā bērnus vakcinē ar kombinēto vakcīnu pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, Haemophilus influenzae b infekciju un vīrushepatītu B, kā arī šajā vecumā (2 un 4 mēneši) bērnus vakcinē pret pneimokoku infekciju.
■ Vakcinācija pret meningokoku infekciju Latvijā ir pieejama, taču nav iekļauta vakcinācijas kalendārā. To rekomendē visu vecumu cilvēkiem ar paaugstinātu invazīvas infekcijas risku vai plānojot ceļojumu uz valstīm ar augstu saslimstību.
■ Saskaņā ar vakcinācijas kalendāru aizsardzību pret pneimokoku infekciju sniedz 3 piegājienos: 2, 4 un 12-15 mēnešu vecumā.
■ Mūsdienās pieejama droša un efektīva vakcīna pret Haemophilus influenzae. Ieteicams vakcinēt visus bērnus pirms 6 mēnešu sasniegšanas un atkārtoti ap viena gada vecumu.
■ Bērnu imunizāciju (1., 2., 3. potes un balstvakcinācijas) pret ērču encefalītu veic augsti endēmiskajās teritorijās, bet bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus - visā Latvijas teritorijā.
■ Vakcinācija pret ērču encefalītu bērniem līdz 24 mēnešu vecumam tiek apmaksāta 50% apmērā, grūtniecēm un sievietēm līdz 70. pēcdzemdību perioda dienai - 25% apmērā.
■ Imunizācijas kalendārā iekļauta arī vakcinācija pret epidēmisko parotītu un vējbakām.
STARP CITU
8-10% Laimas slimības pacientu konstatē neiroboreliozi, kad nervu sistēmas simptomi, to skaitā limfocitārais meningīts parādās 4-6 nedēļas pēc ērces piesūkšanās.
Baktērijas, vīrusi un sēnītes var izraisīt meningītu.
