Jo gatavāki mēs būsim jebkurai situācijai, jo rīcība būs profesionālāka, tā otrdien, tiekoties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm no visas Latvijas, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Dažādas mācības, kā rīkoties militāra vai citāda apdraudējuma gadījumā, dienestā rīko regulāri. Taču tikpat būtiski kā zināšanas ir tas, lai kritiskā brīdī netrūktu zāles un medicīnas materiāli.
Daugavpils, Ilūkste, Krāslava - Daugavpils atbalsta centrā ir 23 brigādes, kas sedz plašu teritoriju, tostarp pierobežu. Savukārt notiekošais Ukrainā brigādes vadītājai liek gan just līdzi kolēģiem, gan mācīties.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē NMPD mediķus.Foto: Aija Kinca / Latvijas Televīzija
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē NMPD mediķus.Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē NMPD mediķus.Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē NMPD mediķus.Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē NMPD mediķus.Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē NMPD mediķus.Foto: Aija Kinca / Latvijas Televīzija
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē NMPD mediķus.Foto: Aija Kinca / Latvijas Televīzija
"Mums sāp sirds, asaras nāk, mēs pārdzīvojam. Tas ir ļoti sāpīgi. Tas māca mūs. Mēs esam gatavi, jā, tas ir mūsu moto – gatavība, rīcība, dzīvība, mums ir daudz apmācību. Mācāmies. Slīpējam," stāstīja NMPD brigāžu atbalsta centra "Daugavpils" vadītāja Ieva Zvirbule.
NMPD darbinieki uzsvēra, ka katra diena ir kā izaicinājums un gatavība X stundai, jo nekad nevar zināt, kāda tā izvērtīsies.
Dienestu sadarbība un spēja rīkoties jebkāda apdraudējuma gadījumā bija galvenā sarunu tēma, prezidentam un NMPD vadītājai tiekoties bez mediju klātbūtnes.
"Ir jābūt gataviem jebkurai situācijai , jo gatavāki mēs būsim, jo lielāka cerība, ka reakcija būs profesionālāka. Bet jāstrādā pie algoritmiem, gan par mācībām NATO ietvaros, kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un iekšlietu sistēmu. Ir jāstrādā ar gaisa transportēšanas sistēmas izveidi. Bet tas ir kā ar jebkuru sistēmu. Nekad nebūs 100 procentu gatavība. Lietas attīstās un mainās," sacīja prezidents.
Arī dienesta vadītāja Liene Cipule uzsvēra, ka mācības, kas notiek regulāri, ir tikai viens no veidiem, kā gatavoties jebkādam apdraudējumam. Tikpat būtiska ir valsts rīcībā esošo rezervju papildināšana.
"Mēs daudziem riskiem nevaram būt gatavi, bet mēs katru dienu vērtējam. Beidzot ir pirmais nopietnais piešķīrums materiālo rezervju izveidei, medicīnai, tas ir ļoti būtiski," uzsvēra Cipule.
Cipule uzsvēra, ka gatavība krīzes situācijām nav rezultāts, mērķis vai lietvārds, bet gan darbības vārds un process. Viņa norādīja, ka dienests katru dienu izvērtē jaunus riskus, plāno, iegādājas papildu resursus. Tomēr šobrīd, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 pandēmijas, dienesta gatavības koeficients esot būtiski pieaudzis, jo nācies saskarties gan ar slimnīcu kapacitātes izsmēlumu, gan dienestu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.
NMPD direktore pauda, ka vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē apstiprināja 1,557 miljonu eiro pārdali, lai valsts materiālo rezervju uzturēšanas ietvaros nodrošinātu veselības nozares pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādi. Starp tām ir dažādi medicīnas līdzekļi, , imobilizācijas ierīces, asinņošanas apturēšanas ierīces, saimniecības lietas, kas nepieciešamas pacientu aprūpei slimnīcās nopietnos gadījumos, piemēram, segas, spilveni un tamlīdzīgi.
Cipule sacīja, ka tas nav vienīgais finanšu līdzekļu piešķīrums rezervju atjaunošanai, un arī nākamajā gadā tāds ir paredzēts. Tomēr viņas vērtējumā valstī būtu jāstrādā pie vienotas sistēmas, kādā veidā rezerves tiek atjaunotas, jo finansējums tam būtu nepieciešamas regulāri. Daļa resursu ir atjaunojami, taču ir arī tādi, kas ir neatjaunojami.
"Pašlaik Iekšlietu ministrija strādā pie jaunā koncepta izveides, un mēs būsim daļa no tā, atbildot par veselības nozares nomenklatūru, proti, kam jāatrodas rezervēs, kā arī kādā veidā un kur jāizlieto. Bet tas, ka vienreiz, divreiz piešķir finansējumu, nav gala risinājums, un pie tā ir jāstrādā, jo tas skar visas jomas visās ministrijās," norādīja Cipule.
Vaicāta par resursu decentralizācijas nozīmi, viņa minēja, ka Ukrainas kolēģi nekad neturētu visas ambulances vienuviet. Tur, līdzko sākas gaisa trauksmes, ambulances izbrauc izklaidus pa visu pilsētu, lai nodrošinātu pieejamību nepieciešamības gadījumā. Arī materiāltehniskais nodrošinājums tur netiek turēts vienuviet.
"Ja agrāk mēs runājām par lielām rezervēm, lielām noliktavām, telpām, tad pašlaik mēs veicam pasākumus, lai pēc iespējas valstī izklaidus būtu pieejams viss, kas vajadzīgs. Gadījumā, ja kaut kādā vietā kaut kas aizies bojā, mēs varēsim paņemt resursus citur. Mums jāorientējas uz maksimālu izkliedētību, jo tas palielina mūsu noturību. Šobrīd mēs pie tā strādājam un būtiski mainām konceptu," uzsvēra Cipule.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē NMPD mediķus.Foto: Sintija Lukjanska / Latvijas Radio
Tikšanās laikā ar prezidentu tika pārrunāta gan kovida laikā iegūtā pieredze un tā brīža izaicinājumi. Jāteic, ka Covid-19 laikā veselības aprūpes sistēma ieguva nepieciešamību mācīties, kā rīkoties krīzes situācijās. Tāpat valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tika informēts par ukraiņu pieredzi.
Galvenie izaicinājumi ir resursu nodrošināšana un, lai šie resursi būtu orientēti uz konkrētu risku pārvaldību, piemēram, hibrīdapdraudējuma laikā.
Tas, ko varam mācīties no ukraiņiem ir personāla drošība un mašīnu drošība, lai ambulancēm būtu iespēja doties uz izsaukumu pat tādā gadījumā, ja ir elektrības pārrāvumi, un lai būtu arī skaidrība par degvielas piegādēm.
Nepieciešams lielāks finansējums apmācībām un specifiskajiem resursiem, jo ja personāls jutīsies droši, tad darbinieki tiks galā ar jebkuru izaicinājumu, pārliecināta ir Liene Cipule.
Ikdienu mediķi saskaras ar izaicinājumiem, kas cilvēkiem, kas nav saistīti ar ātro palīdzību, ir neiedomājami, - neizbraucami ceļi, dzīvības glābšana pļavā un daudz kas cits. Atnākot uz maiņu, ārsti nekad nevar paredzēt, kur izsaukumi viņus aizvedīs un ar kādām grūtībām nāksies saskarties, bet grūtības ir ik uz soļa.
Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs un brigādes vadītāja no Valmieras Estere Šlendaka stāstīja, ka "no brigādes vadītāja pozīcijām, es gribētu teikt, ka mums X stunda var būt jebkuru dežūru, kad mēs atnākam uz darbu. Līdz ar to mums ir jābūt gataviem jebkurām situācijām, nav stāsts tikai par X stundu, ko mēs saprotam, kā valstiskā kontekstā. Katrai brigādei, katram darbiniekam mūsu darbs ir ļoti neprognozējams. Mums X stunda var pienākt jebkurā dežūrā, saskaroties ar visdažādākajām situācijām, tas var būt jebkas, līdz ar to, mums ir jābūt gataviem un es domāju, ka mēs esam, mēs esam pieraduši."
Kopumā, uz tikšanos ar prezidentu, bija ieradušās 14 brigādes no visas Latvijas un NMPD Specializētās medicīnas centra neonatologu brigāde. Tas ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas jebkurā diennakts laikā uz Latvijas slimnīcām steidz glābt tikko dzimušus mazuļus un pārved viņus uz specializētajām jaundzimušo nodaļām Rīgā. Gada laikā tiek pārvesti 500 jaundzimušie. Vajadzības ir apzinātas, atliek vien rīkoties un iesaistīties arī ikvienam sabiedrības pārstāvim.
Vidēji NMPD ik dienu izpilda 900 izsaukumus visā Latvijā. Dabas katastrofu vai militāra apdraudējuma gadījumā šī dienesta cilvēki palīgā dosies pirmie.
