Attēlā: Latvijas eksperti diskusijā par kritisko zāļu krājumiem 2024.gada 13.februārī
Lai nodrošinātu medikamentu pieejamību hroniskajiem pacientiem apdraudējuma situācijās, šobrīd notiek sarunas par labāko risinājumu izveidotā kritiskā zāļu saraksta krājumu veidošanai un iedzīvotāju apgādei, aģentūrai LETA sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Viņš norādīja, ka zāļu pieejamības nepārtrauktības nodrošināšana esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir globāls - ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības (ES) izaicinājums. Vēl pirms kara Ukrainā, bet it īpaši Covid-19 pandēmijas, laiks apliecināja, ka periodiski visās Eiropas valstīs var būt apgrūtināta antibiotiku, pretsāpju un pretdrudža līdzekļu un citu medikamentu pieejamība. Tādēļ arī ES valstis vienojās par kopīgu kritisko medikamentu saraksta veidošanu, un šāda saraksta primārā nozīmē ir kopīgi pārvarēt ikdienas medikamentu pieejamības nepārtrauktības apdraudējumu, pārskatīt ražošanas jaudas ES un aktīvo vielu pieejamību, uzsvēra ministrs.
"Primāri, šis bija viens no iemesliem jaunās ES Farmācijas pakotnes izstrādei, lai arī nevar noliegt, ka šobrīd ģeopolitiskās situācijas kontekstā arī ES Farmācijas pakotnes diskusijās aizvien vairāk uzmanība tiek veltīta ārkārtas situāciju nodrošinājumam. Veselības ministrija (VM) gan aktīvi seko līdz aktuālajiem priekšlikumiem ES Farmācijas pakotnē un koordinē ar Latvijas farmācijas nozares pārstāvjiem Latvijas pozīciju, gan kopā ar nozares pārstāvjiem šobrīd strādājam pie valsts nodrošinājuma ar kritiski nepieciešamajiem medikamentiem, " sacīja Abu Meri, piebilstot, ka vietējiem ražotājiem un to kapacitātei šajā jautājumā ir nozīmīga loma.
Politiķis norādīja, ka veselības aprūpes nepārtrauktības un zāļu pieejamības nodrošināšana ārkārtas situācijām jāskata divos tvērumos. Vispirms tā ir gatavība ārkārtas situācijām, "miera laiku" apstākļos, un, pēc viņa paustā, medikamentu un medicīnisko ierīču rezervju sistēma darbojas un atbildīgās iestādes organizē savus zāļu krājums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) savas darbības nodrošināšanai iegādājas zāļu krājumus, kas var pārsniegt viena līdz trīs mēnešu patēriņam nepieciešamo daudzumu.
Savukārt attiecībā uz slimnīcām un to darbības nepārtrauktību, jau šobrīd Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka slimnīcām jāveido zāļu krājumi savas darbības nodrošināšanai vismaz trīs mēnešu patēriņam, bet hroniskie pacienti vienmēr tikuši aicināti sekot līdzi sev nepieciešamo medikamentu savlaicīgai iegādei un laicīgi nodrošināties ar tiem, lai neveidotos riski medikamentu lietošanas pārtraukšanai, atzīmēja Abu Meri.
Politiķis norādīja, ka, gatavojot veselības nozari un, konkrētāk, medikamentu pieejamības nodrošināšanu rezervju glabāšanas un apgādes organizēšanu apdraudējuma situācijā, ir jāņem vērā valsts kopējie aizsardzības politikas dokumenti un rīcības plāni, kā arī informācijas pieejamība.
Patlaban VM sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citām institūcijām, tai skaitā sadarbībā ar citu ES dalībvalstu Veselības ministrijām ir izstrādājusi kritisko zāļu sarakstu. Veidojot šo sarakstu, tika ņemta vērā arī Covid pandēmijas pieredze un arī Ukrainas pieredze, akcentējot, kādiem medikamentiem dažādās situācijās būtu lielākais pieprasījums. Ministrs gan piebilda, ka saraksts ir ierobežotas pieejamības.
NMPD un slimnīcās šobrīd tiek vērtēts gan nepieciešamais finansējums, gan iespējas glabāšanai un loģistikai apdraudējuma situācijām - krājumus veidot uz ilgāku laiku līdz pat sešiem mēnešiem.
Savukārt, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību hroniskajiem pacientiem apdraudējuma situācijās šobrīd notiek sarunas ar kritiskās infrastruktūras lieltirgotavām, zāļu ražotājiem un pārējām iesaistītajām pusēm par labāko risinājumu izveidotā kritiskā zāļu saraksta krājumu veidošanai un iedzīvotāju apgādei, sacīja Abu Meri.
Pēc viņa teiktā, VM ir tikusies ar Ukrainas veselības aprūpes speciālistiem un pārrunājusi pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā zāļu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. Tāpat ir izveidota Baltijas valstu augsta līmeņa darba grupa, kurā notiek pieredzes apmaiņa par kritisko zāļu krājumu veidošanu un iedzīvotāju nodrošināšanu, kā arī skatītas iespējas sadarbības uzlabošanai zāļu nodrošināšanā.
Politiķis uzsvēra, ka ES līmenī aktuāls ir jautājums par vietējo ražotāju lomu un regulējumu, lai krīzes situācijās ES valstīm būtu labāka savstarpēja koordinācija un zāļu pieejamība. Tādējādi par medikamentu pilna ražošanas cikla nodrošinājumu un apgādi ES tiek domāts visaugstākajā līmenī, skatot šo jautājumu dažādos forumos, piemēram, Eiropas Komisijas izveidotā Kritisko zāļu alianse.
"Latvija ilgtermiņā atbalsta kritiski svarīgo zāļu ražošanas nodrošināšanu ES ietvaros. Būtu jāizvērtē iespējas paplašināt zāļu izejvielu, aktīvo vielu, kā arī kritiski svarīgo gala produktu ražošanu ES ietvaros, tādā veidā mazinot atkarību no trešajām valstīm krīzes situācijās," pauda ministrs.
Jau rakstīts, ka Latvijas veselības aprūpes, mediķu, pacientu, farmācijas un drošības organizācijas atklātā vēstulē aicina VM un citas atbildīgās institūcijas nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides, aģentūru LETA informēja vēstules autori.
Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē. Šādu iniciatīvu jau ilgāku laiku virza , kas apvieno zāļu lieltirgotājus.
Aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), veselības ministram, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV), aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) ir parakstījusi , , , Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.
Organizācijas norāda, ka esošā zāļu apgādes sistēma spēj efektīvi nodrošināt ikdienas vajadzības, taču dažādu apdraudējumu un krīžu gadījumā pastāv augsti riski, ka virkne hronisko pacientu paliktu bez nepieciešamajām zālēm.
Tāpat vēstules autori uzsver, ka citās valstīs atsevišķu medikamentu nepieejamība pēdējo piecu gadu laikā ilgusi pat 130 dienas, galvenokārt neiroloģisko un kardiovaskulāro slimību grupās. Šis apstāklis ne tikai ietekmē pacientus, kuriem nepieciešama nepārtraukta medikamentoza terapija, bet arī palielina veselības aprūpes izmaksas.
prezidente uzskata, ka krīzes situācijās zālēm ir jābūt pieejamām ne tikai slimnīcās, bet arī ambulatorajā aprūpē, īpaši hroniskajiem slimniekiem. Tāpat viņa norāda, ka mediķiem un farmaceitiem ir tiesības zināt, pēc kādiem principiem krīzes situācijās notiktu medikamentu piegādes un kuras būtu prioritārās grupas, kas tos varētu saņemt, ja tomēr veidotos iztrūkums.
prezidentei piekrīt arī Latvijas Pacientu organizāciju tīkla (LPOT) valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele. LPOT pašlaik apvieno vairāk nekā 30 Latvijas pacientu organizācijas, kas pārstāv cilvēkus ar sirds un asinsvadu, endokrīnām, onkoloģiskām, neiromuskulārām, retām slimībām, HIV un vīrushepatītiem, reimatoloģiskām, autoimūnām un citām slimībām.
"Valstij ir jāspēj nodrošināt, ka pacientiem ir iespēja tikt pie vajadzīgajām zālēm nepārtraukti. Tieši tādēļ ir jābūt izveidotai sistēmai, kā medikamentu apgāde Latvijā notiks krīzes situācijās. Lai arī medikamenti ierasti ir preces, kuru pieejamība ir jānodrošina pat kara apstākļos, un uz to uzstāj arī starptautiskās organizācijas, nevaram paļauties tikai uz humāno palīdzību un ar atbildību par cilvēku veselību un dzīvību pašiem ir jāizdara savi mājasdarbi," uzsver Ziemele.
