Pētījumi liecina, ka ikdienā ilgstoši lietotie hronisku saslimšanu ārstēšanai var ietekmēt asins, arī urīna paraugu bioķīmisko sastāvu un laboratorisko analīžu rezultātus.Vēl lielāka iespēja, ka rezultāts būs neprecīzs vai maldīgs, mājas apstākļos veicot kādu no eksprestestiem.
Ar labāk iepauzēt
"Tas lielā mērā atkarīgs no devas – jo tā lielāka, jo lielāka iespēja, ka veikto analīžu rezultāti varētu būt neprecīzi," atzīst "" padomes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko. Ņemot vērā, ka, nosakot dažādus bioķīmiskus rādītājus, izmanto virkni ķīmisku un imūnķīmisko izmeklēšanas metožu, kuru pamatā ir dažādas ķīmiskas reakcijas, pastāv risks, ka var notikt mijiedarbība ar aktīvo vielu, kas atspoguļojas arī analīžu rezultātā.
Tādēļ, ja vien hronisko slimību pacients vismaz diennakti pirms analīžu nodošanas drīkst pārtraukt lietošanu, tas noteikti jādara.
Ja ne, lietotie un to iespējamā ietekme jāņem vērā, interpretējot analīžu rezultātus.
"Svarīgs aspekts ir tas, vai laboratorisko analīžu rezultāti iekļaujas vai neiekļaujas references intervālā. Ja tie ir normas robežās, nav pamata bažām par iespējamo ietekmi. Taču, ja tie paaugstināti, pazemināti vai tuvojas references robežai, var gadīties, ka ārsts izraksta nosūtījumu atkārtotai analīzes veikšanai ar nosacījumu, ka pacients pirms tam īslaicīgi pārtrauks attiecīgā lietošanu," skaidro speciāliste. Var būt arī situācijas, kad ārstējošais ārsts tieši vēlas noskaidrot, kāda ietekme lietošanai ir uz analīžu rezultātu, piemēram, lipīdu vai glikozes līmeni asinīs, un vai tas ir pietiekami efektīvs cukura diabēta, hiperlipidēmijas vai kādas citas slimības ārstēšanai.
No sirds līdz kontracepcijai
To grupu saraksts, kuriem ir pētījumos pierādīta ietekme uz bioķīmiskajiem rādītājiem, ir samērā plašs. No tiem zinātniskajā literatūrā biežāk tiek minēti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kuri var ietekmēt, piemēram, alfa amilāzes, glikozes, bilirubīna, kālija, nātrija rādītājus asinīs, urīndzenošie līdzekļi jeb diurētiķi, asinsspiedienu pazeminošie , kuru lietošana var atstāt iespaidu uz olbaltumvielu, piemēram, urīnvielas noteikšanu gan asinīs, gan urīnā.
Regulāri lietojot statīnu grupas holesterīna līmeņa pazemināšanai, var iegūt neprecīzus kreatinīna rādītājus, kuri ir svarīgi nieru funkcionālo spēju izvērtēšanai.
"Daļa perorālo kontracepcijas līdzekļu, glikokortikosteroīdu, beta blokatoru, arī sirds un asinsvadu slimību profilaksei bieži lietotā acetilsalicilskābe jeb sirds aspirīns," no plašā klāsta Jeļena Storoženko min vēl dažas grupas, kuras vairāk vai mazāk spēj mainīt analīžu rezultātus. Piemēram, aspirīna lietošana var ietekmēt pilnā asins ainā ietilpstošos rādītājus.
Ir zināms, ka arī biotīns – viens no B grupas vitamīniem, kurš iekļauts uztura bagātinātāju sastāvā un kuru izmanto matu, ādas, nagu veselības uzlabošanai, var ietekmēt laboratorisko analīžu rezultātus. "Biotīns var paaugstināt vairogdziedzera, bet samazināt parathormonu (viens no galvenajiem kalcija vielmaiņu regulējošiem hormoniem) līmeni, kā arī ietekmēt dzimumhormonu un audzēju marķieru noteikšanu asinīs," norāda Jeļena Storoženko. Lai tā nenotiku, viņa iesaka pirms plānveida analīžu veikšanas informēt ārstu ne tikai par ikdienā lietotajām bezrecepšu , bet arī uztura bagātinātājiem.
Modernās tehnoloģijas precīzākas
Lai analīžu rezultāti būtu precīzi, ļoti svarīgi ir arī tas, kādas metodes izmanto laboratorija. Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, to vielu saraksts, kuras varētu ietekmēt ķīmiskās reakcijas un analīžu rezultātus, kļūst arvien īsāks. "Ja agrāk visi rēķinājās ar to, ka, piemēram, slēpto asiņu testa rezultātus var būtiski ietekmēt dažādi pārtikas produkti, piemēram, mārrutki, vai askorbīnskābe jeb C vitamīns, tādēļ pirms fēču parauga ievākšanas tos bija aizliegts lietot, veicot analīzes ar modernajām, automatizētajam metodēm, iegūtie rezultāti daudz mazāk pakļauti jau minēto un dažādu citu vielu ietekmei," stāsta speciāliste.
Protams, veicot analīzes, piemēram, ģimenes ārsta praksē, vai eksprestestu mājās, precizitāte nebūs tik augsta, vai uztura bagātinātāju ietekmes risks daudz augstāks, piemēram, iegūstot viltus pozitīvu vai negatīvu rezultātu.
Daži var izraisīt kļūdainu grūtniecības testa rezultātu, visbiežāk , kuras lieto neauglības ārstēšanai.
Vispirms analīzes, pēc tam vitamīni
"" Gunita Petrovica: "Bez šaubām, uztura bagātinātāji, , pat uzturs un dzīvesveida izvēle var ietekmēt analīžu rezultātus, īpaši, ja tās ir endokrinoloģijā. Vitamīnu un minerālvielu kompleksus vajag lietot no rītiem un pēc ēšanas, tāpēc vispareizāk būtu ieplānot analīžu nodošanu pirms brokastīm. Svarīgi arī saprast, kādas tieši analīzes vēlamies veikt. Piemēram, infekciju diagnostiku vitamīnu lietošana neietekmēs, taču ietekmēs kurss. Svarīgi piebilst, ka aprakstos ir minētas to farmakokinētiskās īpašības un sniegtas norādes par eliminācijas pusperiodu – laiku, kurā vielas vai tās vielmaiņas starpproduktu (metabolītu) koncentrācija samazinās uz pusi no tās maksimālās koncentrācijas. Katram tas ir atšķirīgs, tādēļ svarīgi šos datus ņemt vērā, plānojot veikt bioķīmiskās analīzes. Piemēram, aspirīna eliminācijas pusperiods ir 2–3 stundas, lietojot mazas devas, līdz vairāk nekā 15 stundām, lietojot lielas devas, bet biotīnam, ja to lieto lielās devās, aptuveni 26 stundas.Jebkuru analīžu rezultātu izvērtēšana ir ārsta kompetencē, tāpēc klientiem iesaku bez nosūtījuma veikto analīžu izvērtēšanu uzticēt speciālistam, jo ārsts zinās par , kurus pacients lieto, un to ietekmi uz analīžu rezultātiem."
